Zinātne

 62 Posts 0 Comments 50931 Views

Saule un mēs

 admin  0 1245 

Senās Japānas mīts stāsta par saules dievieti Amaterasu, kura pēc strīda ar brāli paslēpās dziļā grotā, atstājot pasauli tumsā un aukstumā. Lai izvilinātu Amaterasu no grotas, dievi nolika pie ieejas spoguli. Ieraudzījusi savu atspulgu, ziņkārīgā dieviete iznāca no grotas, un pasaule atkal kļuva silta un gaiša. Saule patiešām ir svarīgākais faktors dzīvības izcelsmē un evolūcijā uz Zemes. Saules aktivitāte tieši iespaido mūsu ikdienu. Saules uzliesmojumu izraisītās magnētiskās vētras ietekmē gan sakaru iekārtas un energosistēmas, gan cilvēka organismu. Šā gada septembrī…

Vēja enerģijas resursa telpiskā sadalījuma modelēšana Latvijas teritorijā

 admin  0 1035 

Rakstā apkopoti vēja enerģijas plūsmas sadalījuma analīzes rezultāti Latvijas teritorijā, kas veikti, balstoties uz vēja ātruma novērojumiem 10 m augstumā. Novērojumu veikšanai tika izmantotas sertificētas mēriekārtas 22 meteoroloģisko novērojumu stacijās. Pamatojoties uz mērījumu rezultātiem, tika iegūtas vidējās vēja ātruma vērtības ar vienas minūtes soli laika periodā no 01.01.2015. līdz 31.12.2016. Vēja ātruma un enerģijas blīvuma vidējo vērtību telpiskā sadalījuma modelis tika iegūts ar telpiskās interpolācijas metodi, kas balstīta uz izmērītajām vērtībām, un attēlots kartes veidā ar izšķirtspēju 1 x 1…

Jauniem acis zib

 admin  0 1724 

Kopš Marijas Kirī laikiem radiācijas ķīmija un radiācijas fizika ir kļuvušas par ikdienišķām zinātnes nozarēm, kurās strādā ne mazums sieviešu. Šoreiz saruna ar ķīmijas doktori Guntu Ķizāni, kuras zinātniskā mūža liela daļa ir saistīta ar LZA pētniecisko kodolreaktoru Salaspilī un kuras izaudzinātajām šī darba turpinātājām jau ir pašām savi sekotāji.

Elektroenerģētiķu svētki LR proklamēšanas 99. gadadienas priekšvakarā

 admin  0 1721 

Šā gada 17. novembrī, svinīgi atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienu, Rīgas Tehniskajā koledžā (RTK) tika sveikti un apbalvoti labāko studiju noslēguma darbu autori elektroenerģētikas nozarē 2016./2017. mācību gadā. Konkursā piedalījās studenti no trim izglītības iestādēm – Rīgas Tehniskās koledžas, Lauksaimniecības universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes.

Laika prognozes un haosa teorija

 admin  0 846 

Laika prognozēm šodien izmanto lokālos un starptautiskos meteoroloǧiskos tīklus ar novērojumu stacijām un meteosatelītiem. Informācijas daudzums un apstrādes ātrums ir daudz lielāks nekā pagājušā gadsimtā, kad Edvards Lorencs attīstīja haosa teoriju un izstrādāja jaunas matemātiskās metodes laika prognozēšanai ar datoriem.

Leonīds Ribickis – piecdesmit gadi zinātnes attīstībā

 admin  0 1114 

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis profesors Leonīds Ribickis šā gada 24. augustā svinēja apaļu jubileju – 70. dzimšanas dienu. Sarunā ar “Enerğiju un Pasauli” profesors dalījās pārdomās gan par savas jaunās grāmatas tapšanu, gan šobrīd nozīmīgāko viņa kā zinātnieka un augstskolas vadītāja dzīvē, gan par RTU šā brīža aktualitātēm.

Krievu kosmisms – ceļā uz jauno pasauli

 admin  0 788 

Pirms sešdesmit gadiem – 1957. gada 4. oktobrī pasauli pāršalc ziņa par pirmo mākslīgo Zemes pavadoni – sputņiku. Eirāzietis Pjotrs Savickis (1895–1968) 1959. gadā raksta: „Man šķiet, ka nepavisam ne nejaušs ir fakts, ka mūsdienās pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, pirmā Saules sistēmas mākslīgā planēta un pirmā raķete „tiešajai satiksmei” ar Mēnesi ir pacēlušies debesīs no krievu pasaules teritorijas. Zemes nomadi pārdzimst par Visuma nomadiem.” Kosmosa iekarošana Krievijā sākas krietni sen pirms pirmā sputņika palaišanas.

Mazi modulēti kodolreaktori

 admin  0 914 

Kodolenerģētikas speciālisti kodolreaktoru saimē atsevišķi izdala mazas jaudas reaktorus. To elektroenerģijas jauda nepārsniedz 300 MWel un siltumenerģijas ražotā jauda – 1000 MWth. Konstruktīvi tie sadalīti atsevišķos moduļos, kurus var izgatavot rūpnieciski un samontēt pēc nogādāšanas būvlaukumā, tādējādi ievērojami paātrinot būvniecības gaitu un paaugstinot darbu kvalitāti. Modulētos reaktorus veido tā, lai tos varētu novietot citu pie cita, kas dod iespēju viegli palielināt kopējo energobloka jaudu.

Energiewende – Quo vadis?

 admin  0 829 

  2017. gada Artura Balklava-Grīnhofa vārdbalvu par izciliem sasniegumiem zinātnes popularizēšanā LZA Pavasara pilnsapulcē pasniedza LZA īstenajam loceklim Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošajam pētniekam un daudzu mūsu žurnālā publicēto rakstu par kodolenerģētiku autoram Oļğertam Dumbrājam. Sveicot profesoru ar godpilnās balvas saņemšanu, piedāvājam lasītājiem viņa pārdomas par enerğētiku Vācijā, kas pēc Fukusimas atomelektrostacijas (AES) avārijas 2011. gadā pieņēma lēmumu pilnībā atteikties no kodolenerğijas un slēgt visas savas AES līdz 2021. gadam. Vai jaunā enerģētikas politika (Energiewende) ir nonākusi strupceļā?

Elektroapgādes un gāzes apgādes drošuma un risku novērtējums

 admin  0 801 

Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Enerģētikas institūts sadarbībā ar AS “Latvenergo”, AS “Conexus Baltic Grid”, AS “Latvijas Gāze” un AS “Augstsprieguma tīkls” veic Eiropas Komisijas Apvienotā pētniecības centra pasūtījumu: Latvijas elektropārvades un gāzes sistēmas kritiskās infrastruktūras, drošuma un risku novērtējumu, tostarp saistībā ar elektropārvades, gāzes sistēmas un sakaru sistēmas savstarpējo ietekmi.