Zinātne

 62 Posts 0 Comments 57465 Views

Enerģētikas latviešu terminoloģija pēdējos 100 gados

Rakstā aplūkota enerģētikas latviešu terminoloģijas attīstība pēdējā gadsimtā. Minēti visi galvenie elektroenerģētikas terminu krājumi, ko šajā laika periodā izstrādājuši gan Latvijā dzīvojošie, gan pēc 2. Pasaules kara uz ārzemēm emigrējušie valodnieki un tehniskie speciālisti. Tekstā pieminētas arī tās personas, kuru devums enerģētikas latviešu terminoloģijas jomā aplūkojamā periodā bijis nozīmīgs. Vērtēts arī enerģētikas terminoloģijas pašreizējais stāvoklis un formulēti aktuāli risināmie uzdevumi.

Rīgas dinamo eksperimenta tālā un skanīgā atbalss

Priekšstati par Zemes magnētisko lauku kā elektromagnētiskās indukcijas parādību (ģeodinamo) radās 20. gadsimta otrajā pusē, kad bija noteikta zemeslodes iekšējā uzbūve un attīstīta magnetohidrodinamika (MHD). Šo procesu izpētē ievērojama loma bija Latvijas fiziķiem, LZA Fizikas institūta MHD nodaļas līdzstrādniekiem. Eksperimenti un teorētiskie aprēķini bija sarežģīti, un tikai 90. gadu beigās aprakstīto MHD pašierosmi izdevās novērot eksperimentāli. Pirmo reizi, 1999. gada 11. novembrī, šāds eksperiments tika veikts LU Fizikas institūtā. Šis Salaspils fiziķu sniegums guva starptautisku atzinību kā Rīgas dinamo eksperiments.

Pasaules zinātniekiem – par Latviju

Pienākusi reize ceturtajam Pasaules latviešu zinātnieku kongresam (2018. gada 18. – 20. jūnijs). Ņemot vērā žurnāla „Enerģija un Pasaule” starptautisko atpazīstamību, kā arī iespēju atslēgvārdu enerğija tvert plaši – ar to saprotot Latvijas garīgo, intelektuālo, zinātnisko enerģiju visās nozīmīgākajās nozarēs, tā veidotāji un izdevēji piedāvāja svarīgāko Latvijas zinātņu nozaru vadošajiem pārstāvjiem ar saviem pārskata rakstiem piedalīties žurnāla speciālizdevuma veidošanā latviešu un angļu valodā. Visu rakstu lasi te!

Tūkstoš lappušu nezināmā par (it kā) zināmo

Saruna ar literatūrzinātnieci, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieci Gundegu Grīnumu, kuras monogrāfija „Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni” ir atzīta par vienu no pagājušā gada 12 ievērojamākajiem zinātniskajiem sasniegumiem Latvijā. Var teikt, ka visu darba mūžu viņa ir pavadījusi kopā ar mūsu slaveno dzejniekpāri. Kā tas sākās?

RTU Enerģētikas institūta pētniekiem – “Gada balva zinātnē 2017”

Šī gada 16. februārī Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā norisinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Zinātnes fonda rīkotā “Gada balvas zinātnē 2017” svinīgā pasniegšanas ceremonija, kurā tika godināti aizvadītā gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autori. Šoreiz LZA par nozīmīgākajiem atzinusi 12 dažādus pētījumus kā fundamentālajā, tā lietišķajā zinātnē no plaša pārstāvēto nozaru loka. Apbalvoto vidū ir Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas institūta (RTU EI) pētnieki par vairāku gadu gaitā izstrādāto datorprogrammu kopumu.

Optiskās ilūzijas

Vairāk nekā 90% informācijas par apkārtējo pasauli mēs uztveram vizuāli. Acs ir jutīgs receptors, kas sniedz informāciju par priekšmetu formu un telpisko izvietojumu, kustību un krāsu. Optiskās ilūzijas aptver gandrīz visus redzes aspektus. Izšķir perspektīvas, krāsu, ģeometriskās, kustību un vēl citas ilūzijas. Visos optisko ilūziju gadījumos vizuālā uztvere rada deformētu attēlu. Optiskās ilūzijas atspoguļo faktu, ka redzes uztvere ir subjektīva un mūsu pieredze ir nepieciešama, lai ilūzijas atšķirtu no realitātes. Visu rakstu lasi te!

Laika paradokss

Mūsu ikdienas dzīves pieredze liecina, ka laiks ir lineārs, tas rit vienā virzienā – no pagātnes uz nākotni, no dzimšanas līdz nāvei. Turpretī daudzās senajās kultūrās laiks ir ciklisks – viss radītais tiek pakļauts bojāejai, bet sagrautais ir jaunā sākums. Kā laika jēdzienu interpretējušas modernās dabaszinātnes no Galileja līdz Einšteinam – par to lasiet akadēmiķa Kurta Švarca rakstā.

Izglītība – prioritāte 2018. gadā

Izglītība ir pamatakmens, uz kura cilvēks būvē savu karjeru un – visu dzīvi. Kā norāda RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, iesākot vēsturisko Latvijas simtgades gadu, ir ārkārtīgi svarīgi apzināties, kādu izglītību šodien gūst mūsu jaunieši, kuriem būs jādzīvo nākotnes Latvijā. Būtiska nozīme izglītības kvalitātes nodrošināšanā ir valsts atbalstam, tāpēc pirmais un būtiskākais, kas Saeimai un valdībai būtu jāpaveic 2018. gadā: izglītība valsts mērogā ir jāatzīst par prioritāti numur viens.

Starp diviem ledus laikmetiem

Vai un kā Latvijas teritorijā klimats ir mainījies garākā laikposmā, jautājām Latvijas Universitātes asociētajai profesorei, ģeogrāfijas zinātņu doktorei Laimdotai Kalniņai – SIA “ITERA Latvija”, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes balvas par izcilu devumu vai mūža ieguldījumu vides, Zemes un ģeogrāfijas zinātnēs šī gada laureātei. Balvu viņa saņēma par mūža ieguldījumu un darbu kopu ”Kvartāra paleoklimata pētījumi”.