Zinātne

 45 Posts 0 Comments 16218 Views

Laika paradokss

Mūsu ikdienas dzīves pieredze liecina, ka laiks ir lineārs, tas rit vienā virzienā – no pagātnes uz nākotni, no dzimšanas līdz nāvei. Turpretī daudzās senajās kultūrās laiks ir ciklisks – viss radītais tiek pakļauts bojāejai, bet sagrautais ir jaunā sākums. Kā laika jēdzienu interpretējušas modernās dabaszinātnes no Galileja līdz Einšteinam – par to lasiet akadēmiķa Kurta Švarca rakstā.

Izglītība – prioritāte 2018. gadā

Izglītība ir pamatakmens, uz kura cilvēks būvē savu karjeru un – visu dzīvi. Kā norāda RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, iesākot vēsturisko Latvijas simtgades gadu, ir ārkārtīgi svarīgi apzināties, kādu izglītību šodien gūst mūsu jaunieši, kuriem būs jādzīvo nākotnes Latvijā. Būtiska nozīme izglītības kvalitātes nodrošināšanā ir valsts atbalstam, tāpēc pirmais un būtiskākais, kas Saeimai un valdībai būtu jāpaveic 2018. gadā: izglītība valsts mērogā ir jāatzīst par prioritāti numur viens.

Starp diviem ledus laikmetiem

Vai un kā Latvijas teritorijā klimats ir mainījies garākā laikposmā, jautājām Latvijas Universitātes asociētajai profesorei, ģeogrāfijas zinātņu doktorei Laimdotai Kalniņai – SIA “ITERA Latvija”, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes balvas par izcilu devumu vai mūža ieguldījumu vides, Zemes un ģeogrāfijas zinātnēs šī gada laureātei. Balvu viņa saņēma par mūža ieguldījumu un darbu kopu ”Kvartāra paleoklimata pētījumi”.

Saule un mēs

Senās Japānas mīts stāsta par saules dievieti Amaterasu, kura pēc strīda ar brāli paslēpās dziļā grotā, atstājot pasauli tumsā un aukstumā. Lai izvilinātu Amaterasu no grotas, dievi nolika pie ieejas spoguli. Ieraudzījusi savu atspulgu, ziņkārīgā dieviete iznāca no grotas, un pasaule atkal kļuva silta un gaiša. Saule patiešām ir svarīgākais faktors dzīvības izcelsmē un evolūcijā uz Zemes. Saules aktivitāte tieši iespaido mūsu ikdienu. Saules uzliesmojumu izraisītās magnētiskās vētras ietekmē gan sakaru iekārtas un energosistēmas, gan cilvēka organismu. Šā gada septembrī…

Vēja enerģijas resursa telpiskā sadalījuma modelēšana Latvijas teritorijā

Rakstā apkopoti vēja enerģijas plūsmas sadalījuma analīzes rezultāti Latvijas teritorijā, kas veikti, balstoties uz vēja ātruma novērojumiem 10 m augstumā. Novērojumu veikšanai tika izmantotas sertificētas mēriekārtas 22 meteoroloģisko novērojumu stacijās. Pamatojoties uz mērījumu rezultātiem, tika iegūtas vidējās vēja ātruma vērtības ar vienas minūtes soli laika periodā no 01.01.2015. līdz 31.12.2016. Vēja ātruma un enerģijas blīvuma vidējo vērtību telpiskā sadalījuma modelis tika iegūts ar telpiskās interpolācijas metodi, kas balstīta uz izmērītajām vērtībām, un attēlots kartes veidā ar izšķirtspēju 1 x 1…

Jauniem acis zib

Kopš Marijas Kirī laikiem radiācijas ķīmija un radiācijas fizika ir kļuvušas par ikdienišķām zinātnes nozarēm, kurās strādā ne mazums sieviešu. Šoreiz saruna ar ķīmijas doktori Guntu Ķizāni, kuras zinātniskā mūža liela daļa ir saistīta ar LZA pētniecisko kodolreaktoru Salaspilī un kuras izaudzinātajām šī darba turpinātājām jau ir pašām savi sekotāji.

Elektroenerģētiķu svētki LR proklamēšanas 99. gadadienas priekšvakarā

Šā gada 17. novembrī, svinīgi atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienu, Rīgas Tehniskajā koledžā (RTK) tika sveikti un apbalvoti labāko studiju noslēguma darbu autori elektroenerģētikas nozarē 2016./2017. mācību gadā. Konkursā piedalījās studenti no trim izglītības iestādēm – Rīgas Tehniskās koledžas, Lauksaimniecības universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes.

Laika prognozes un haosa teorija

Laika prognozēm šodien izmanto lokālos un starptautiskos meteoroloǧiskos tīklus ar novērojumu stacijām un meteosatelītiem. Informācijas daudzums un apstrādes ātrums ir daudz lielāks nekā pagājušā gadsimtā, kad Edvards Lorencs attīstīja haosa teoriju un izstrādāja jaunas matemātiskās metodes laika prognozēšanai ar datoriem.

Leonīds Ribickis – piecdesmit gadi zinātnes attīstībā

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis profesors Leonīds Ribickis šā gada 24. augustā svinēja apaļu jubileju – 70. dzimšanas dienu. Sarunā ar “Enerğiju un Pasauli” profesors dalījās pārdomās gan par savas jaunās grāmatas tapšanu, gan šobrīd nozīmīgāko viņa kā zinātnieka un augstskolas vadītāja dzīvē, gan par RTU šā brīža aktualitātēm.

Krievu kosmisms – ceļā uz jauno pasauli

Pirms sešdesmit gadiem – 1957. gada 4. oktobrī pasauli pāršalc ziņa par pirmo mākslīgo Zemes pavadoni – sputņiku. Eirāzietis Pjotrs Savickis (1895–1968) 1959. gadā raksta: „Man šķiet, ka nepavisam ne nejaušs ir fakts, ka mūsdienās pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, pirmā Saules sistēmas mākslīgā planēta un pirmā raķete „tiešajai satiksmei” ar Mēnesi ir pacēlušies debesīs no krievu pasaules teritorijas. Zemes nomadi pārdzimst par Visuma nomadiem.” Kosmosa iekarošana Krievijā sākas krietni sen pirms pirmā sputņika palaišanas.