Zinātne

 58 Posts 0 Comments 37179 Views

Ķīmisko elementu periodiskajai tabulai – 150

Ķīmisko elementu periodiskā tabula raugās uz mums no teju katras ķīmijas laboratorijas vai skolas dabaszinātņu kabineta sienas. Par tās radītāju uzskata krievu ķīmiķi Dmitriju Mendeļejevu, kurš 1869. gadā pierakstīja tolaik zināmo (63) ķīmisko elementu nosaukumus un izkārtoja tos stabiņos un rindās atbilstoši elementu ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām. Lai atzīmētu šo ievērojamo notikumu zinātnes vēsturē, Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi 2019. gadu par Starptautisko Ķīmisko elementu periodiskās tabulas gadu. Visu rakstu lasi te!

AS “Latvenergo” un LZA Gada balva – jau divdesmito reizi

Gada nogalē AS "Latvenergo" kā allaž godina savas nozares izcilniekus zinātnē un tehnoloģijās, kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju pasniedzot Gada balvas enerģētikā. 2018. gada 13. decembrī laureātu sveikšana notika jau divdesmito reizi: tika pasniegta galvenā – profesora Alfrēda Vītola balva par izcilu devumu inženierzinātnēs un enerģētikā, divas Gada balvas par nozīmīgu devumu enerģētikā un divi apbalvojumi jaunajiem zinātniekiem. Tika arī godināti studiju noslēguma darbu laureāti četrās kategorijās: kvalifikācijas darbs, bakalaura darbs, inženierprojekts, maģistra darbs. Visu rakstu lasi te!

No rentgena caurskatēm līdz datortomogrāfijai

Akadēmiķa Kurta Švarca rakstā lasiet par zinātnisko atklājumu ceļu no pirmajām rentgena caurskatēm līdz mūsdienu datortomogrāfijai. Vilhelma Konrāda Rentgena 1895. gadā atklātie X-stari izraisīja apvērsumu medicīnā, paverot ceļu orgānu caurskatēm un staru terapijai. Jau gadu vēlāk mediķi šo starojumu nosauca atklājēja vārdā, un 1901. gadā Rentgens kļuva par godpilnās Nobela prēmijas fizikā pirmo laureātu. Visu rakstu lasi te!

Ne tikai balts vai melns

Bioloģijas doktors Dainis Edgars Ruņğis ir dzimis Sidnejā, Austrālijā. Kopš 2006. gada viņš strādā Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā „Silava”. 2013. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli mežzinātnē, par zinātnisko pētījumu virzieniem uzrādot meža koku populāciju ģenētiskās daudzveidības un to izcelsmes noteikšanu ar molekulāro marķieru palīdzību un meža koku sugu adaptīvo pazīmju molekulāri ģenētisko izpēti. Var teikt, ka viņš Latvijas mežu pazīst vissmalkākajā līmenī. Visu rakstu lasi te!

Nav miera arī miera ostā

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesore Dr. geogr. Agrita Briede SIA „ITERA Latvija”, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda 2018. gada balvu ieguva par publikāciju kopu „Latvijas klimata, tā mainības un ietekmju izpēte”. Par satraucošajām pasaules klimata pārmaiņām lasiet sarunā ar laureāti. Visu rakstu lasi te!

Vēsturiskās atmiņas līkločos

Vēsturiskie notikumi, kas saistās ar Latvijas neatkarības proklamēšanu, ir šķietami vispārzināmi, tomēr ne visi fakti un liecības ir pienācīgi apzināti. Vēstures doktora Ērika Jēkabsona grāmata “Neatkarības kara stāsti: 1918 – 1920” sniedz unikālu ieskatu Latvijas valsts tapšanas posma sarežģītajos līkločos un paver skatu uz vēl neizpētīto un nesaprasto. Profesors Ēriks Jēkabsons ir viens no vadošajiem speciālistiem 20. gadsimta pirmās puses militārpolitiskās vēstures jautājumos. Aicinājām viņu uz sarunu, lai gūtu dziļāku ieskatu tā laika idejās un norisēs. Visu rakstu lasi te!

Iemīlēt zinātni no mazotnes

“Nodarbības, nometnes, dzimšanas dienas svinības – viss ir izmēģināts un ļoti patīk! Forši pasniedzēji un atsaucīgs atbalsta personāls. Paldies par izcilo darbu!” Šos priekpilnos vārdus saka bērnu vecāki, un tie ir veltīti zinātnes skolai Laboratorium.lv. Tomēr saukt to par skolu ir krietni par maz. Uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Mārtiņš Gulbis teic, ka komandas galvenais uzdevums ir parādīt – zinātne ir interesanta. Vienalga, vai cilvēkam ir 5 gadi vai 105 – Laboratorium ir pieejams katram. Visu rakstu lasi te!

Kādus es viņus gribu redzēt

Jubilejas reizē saruna ar Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes dekānu Oskaru Krievu – par fakultātes tagadni un nākotni, studentiem un mācībspēkiem, valsts tautsaimniecību un zinātni, enerģētikas perspektīvām Latvijā un pasaulē. Visu rakstu lasi te!

Leņķa dalīšanas automātikas principu izpēte un pārbaude, tās darbības pilnveide un attīstība Latvijas un citu valstu energosistēmās

1961. gada 1. oktobrī Rīgā operatīvo un tehnoloģisko darbību uzsāka PSRS Ziemeļrietumu energosistēmu Apvienotā dispečeru pārvalde (ADP), kuras operatīvajā un tehnoloģiskajā pārvaldībā nonāca Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ļeņingradas, Kaļiņingradas un Karēlijas energosistēmas. Ziemeļrietumu ADP speciālistiem sākotnēji vēl nebija pieredzes lielu un apvienotu energosistēmu operatīvā un tehnoloģiskā pārvaldībā, tāpēc viņiem vajadzēja pilnveidot zināšanas un apgūt jaunus lielo energosistēmu tehnisko problēmu risinājumus. Visu rakstu lasi te!