Ikviens no mums pazīst kompasu ar kustīgo magnētadatu, kas rāda ziemeļu-dienvidu virzienu. Magnētiskos iežus (magnetītu) pazina jau senajā pasaulē; piemēram, Senajā Ķīnā trešajā gadsimtā p.m.ē., Haņu dinastijas periodā, tos izmantoja ģeomantijā, viedēšanā. Mūsu ēras 11. gadsimtā, Sunu dinastijas laikā, ķīniešu zinātnieks Šeņs Kuo (Shen Kuo) izgudroja peldošo kompasu navigācijai un aprakstīja arī inklinācijas leņķi. Eiropā kompasu sāka izmantot 12. gadsimtā. Visu rakstu lasi te!
Pērnā gada oktobrī tika izsludināts atklāts projektu konkurss valsts pētījumu programmā (VPP) "Enerģētika" (2018–2021), kurai finansējumu nodrošina par enerģētikas nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija. Programmas virsmērķis ir veicināt ilgtspējīgas, modernas, konkurētspējīgas un sabiedrības interesēm atbilstošas enerģētikas attīstību Latvijā. Pieteikumu konkurss noslēdzās pagājušā gada nogalē, un tajā pavisam tika iesniegti 18 projektu pieteikumi, no kuriem finansējums piešķirts 11 projektu īstenošanai – kopsummā aptuveni 6 milj. eiro apmērā uz trim gadiem. Visu rakstu lasiet te!
Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes (RTU EEF) Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta tāda paša nosaukuma katedras un studentu radošās laboratorijas vadītājs, asociētais profesors Dr. sc. ing. PĒTERIS APSE-APSĪTIS ir strādājis gan zinātnē, gan industrijā un piedalījies vairāk nekā 300 dažādu industriālo elektrotehnoloģisko, automatizācijas iekārtu un IKT projektu izstrādē. 2018. gada nogalē viņš saņēma AS "Latvenergo" un Latvijas Zinātņu akadēmijas lielo atzinību – profesora Alfrēda Vītola balvu par izcilu devumu enerģētikā. Visu rakstu lasi te!
Atbildes uz jautājumu "Kas ir laiks?" var būt dažādas un neviennozīmīgas. Ievērojamais amerikāņu fiziķis Džons Vīlers (John Wheeler, 1911–2008) izteicās filozofiski: "Laiks ir tas, kas kavē visam notikt uzreiz." Laika mērījumi aizsākās senajās civilizācijās un deva iespēju veidot pirmos kalendārus. Jaunajos laikos Galileo Galilejs īstenoja zinātniski precīzus laika mērījumus, atklājot svārsta likumsakarības kā laika etalonu. Mūsdienās atompulksteņi nodrošina laika mērījumus ar precizitāti līdz miljardai daļai mikrosekundes, paverot iespējas navigācijai ar satelītiem kosmosā un uz Zemes. Bez atompulksteņiem nebūtu iespējami daudzi…
Ķīmisko elementu periodiskā tabula raugās uz mums no teju katras ķīmijas laboratorijas vai skolas dabaszinātņu kabineta sienas. Par tās radītāju uzskata krievu ķīmiķi Dmitriju Mendeļejevu, kurš 1869. gadā pierakstīja tolaik zināmo (63) ķīmisko elementu nosaukumus un izkārtoja tos stabiņos un rindās atbilstoši elementu ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām. Lai atzīmētu šo ievērojamo notikumu zinātnes vēsturē, Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi 2019. gadu par Starptautisko Ķīmisko elementu periodiskās tabulas gadu. Visu rakstu lasi te!
Gada nogalē AS "Latvenergo" kā allaž godina savas nozares izcilniekus zinātnē un tehnoloģijās, kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju pasniedzot Gada balvas enerģētikā. 2018. gada 13. decembrī laureātu sveikšana notika jau divdesmito reizi: tika pasniegta galvenā – profesora Alfrēda Vītola balva par izcilu devumu inženierzinātnēs un enerģētikā, divas Gada balvas par nozīmīgu devumu enerģētikā un divi apbalvojumi jaunajiem zinātniekiem. Tika arī godināti studiju noslēguma darbu laureāti četrās kategorijās: kvalifikācijas darbs, bakalaura darbs, inženierprojekts, maģistra darbs. Visu rakstu lasi te!
Žurnāls "Enerģija un Pasaule" - Cicerona Goda nosaukuma laureāts! Visu rakstu lasi te!
Akadēmiķa Kurta Švarca rakstā lasiet par zinātnisko atklājumu ceļu no pirmajām rentgena caurskatēm līdz mūsdienu datortomogrāfijai. Vilhelma Konrāda Rentgena 1895. gadā atklātie X-stari izraisīja apvērsumu medicīnā, paverot ceļu orgānu caurskatēm un staru terapijai. Jau gadu vēlāk mediķi šo starojumu nosauca atklājēja vārdā, un 1901. gadā Rentgens kļuva par godpilnās Nobela prēmijas fizikā pirmo laureātu. Visu rakstu lasi te!
Bioloģijas doktors Dainis Edgars Ruņğis ir dzimis Sidnejā, Austrālijā. Kopš 2006. gada viņš strādā Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā „Silava”. 2013. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli mežzinātnē, par zinātnisko pētījumu virzieniem uzrādot meža koku populāciju ģenētiskās daudzveidības un to izcelsmes noteikšanu ar molekulāro marķieru palīdzību un meža koku sugu adaptīvo pazīmju molekulāri ģenētisko izpēti. Var teikt, ka viņš Latvijas mežu pazīst vissmalkākajā līmenī. Visu rakstu lasi te!
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesore Dr. geogr. Agrita Briede SIA „ITERA Latvija”, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda 2018. gada balvu ieguva par publikāciju kopu „Latvijas klimata, tā mainības un ietekmju izpēte”. Par satraucošajām pasaules klimata pārmaiņām lasiet sarunā ar laureāti. Visu rakstu lasi te!