Zinātne

 51 Posts 0 Comments 24389 Views

Par jauno valsts pētījumu programmu “Enerģētika”

Pērnā gada oktobrī tika izsludināts atklāts projektu konkurss valsts pētījumu programmā (VPP) "Enerģētika" (2018–2021), kurai finansējumu nodrošina par enerģētikas nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija. Programmas virsmērķis ir veicināt ilgtspējīgas, modernas, konkurētspējīgas un sabiedrības interesēm atbilstošas enerģētikas attīstību Latvijā. Pieteikumu konkurss noslēdzās pagājušā gada nogalē, un tajā pavisam tika iesniegti 18 projektu pieteikumi, no kuriem finansējums piešķirts 11 projektu īstenošanai – kopsummā aptuveni 6 milj. eiro apmērā uz trim gadiem. Visu rakstu lasiet te!

Pētnieks un inženieris

Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes (RTU EEF) Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta tāda paša nosaukuma katedras un studentu radošās laboratorijas vadītājs, asociētais profesors Dr. sc. ing. PĒTERIS APSE-APSĪTIS ir strādājis gan zinātnē, gan industrijā un piedalījies vairāk nekā 300 dažādu industriālo elektrotehnoloģisko, automatizācijas iekārtu un IKT projektu izstrādē. 2018. gada nogalē viņš saņēma AS "Latvenergo" un Latvijas Zinātņu akadēmijas lielo atzinību – profesora Alfrēda Vītola balvu par izcilu devumu enerģētikā. Visu rakstu lasi te!

Laika mērījumi

Atbildes uz jautājumu "Kas ir laiks?" var būt dažādas un neviennozīmīgas. Ievērojamais amerikāņu fiziķis Džons Vīlers (John Wheeler, 1911–2008) izteicās filozofiski: "Laiks ir tas, kas kavē visam notikt uzreiz." Laika mērījumi aizsākās senajās civilizācijās un deva iespēju veidot pirmos kalendārus. Jaunajos laikos Galileo Galilejs īstenoja zinātniski precīzus laika mērījumus, atklājot svārsta likumsakarības kā laika etalonu. Mūsdienās atompulksteņi nodrošina laika mērījumus ar precizitāti līdz miljardai daļai mikrosekundes, paverot iespējas navigācijai ar satelītiem kosmosā un uz Zemes. Bez atompulksteņiem nebūtu iespējami daudzi…

Ķīmisko elementu periodiskajai tabulai – 150

Ķīmisko elementu periodiskā tabula raugās uz mums no teju katras ķīmijas laboratorijas vai skolas dabaszinātņu kabineta sienas. Par tās radītāju uzskata krievu ķīmiķi Dmitriju Mendeļejevu, kurš 1869. gadā pierakstīja tolaik zināmo (63) ķīmisko elementu nosaukumus un izkārtoja tos stabiņos un rindās atbilstoši elementu ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām. Lai atzīmētu šo ievērojamo notikumu zinātnes vēsturē, Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi 2019. gadu par Starptautisko Ķīmisko elementu periodiskās tabulas gadu. Visu rakstu lasi te!

AS “Latvenergo” un LZA Gada balva – jau divdesmito reizi

Gada nogalē AS "Latvenergo" kā allaž godina savas nozares izcilniekus zinātnē un tehnoloģijās, kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju pasniedzot Gada balvas enerģētikā. 2018. gada 13. decembrī laureātu sveikšana notika jau divdesmito reizi: tika pasniegta galvenā – profesora Alfrēda Vītola balva par izcilu devumu inženierzinātnēs un enerģētikā, divas Gada balvas par nozīmīgu devumu enerģētikā un divi apbalvojumi jaunajiem zinātniekiem. Tika arī godināti studiju noslēguma darbu laureāti četrās kategorijās: kvalifikācijas darbs, bakalaura darbs, inženierprojekts, maģistra darbs. Visu rakstu lasi te!

No rentgena caurskatēm līdz datortomogrāfijai

Akadēmiķa Kurta Švarca rakstā lasiet par zinātnisko atklājumu ceļu no pirmajām rentgena caurskatēm līdz mūsdienu datortomogrāfijai. Vilhelma Konrāda Rentgena 1895. gadā atklātie X-stari izraisīja apvērsumu medicīnā, paverot ceļu orgānu caurskatēm un staru terapijai. Jau gadu vēlāk mediķi šo starojumu nosauca atklājēja vārdā, un 1901. gadā Rentgens kļuva par godpilnās Nobela prēmijas fizikā pirmo laureātu. Visu rakstu lasi te!

Ne tikai balts vai melns

Bioloģijas doktors Dainis Edgars Ruņğis ir dzimis Sidnejā, Austrālijā. Kopš 2006. gada viņš strādā Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā „Silava”. 2013. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli mežzinātnē, par zinātnisko pētījumu virzieniem uzrādot meža koku populāciju ģenētiskās daudzveidības un to izcelsmes noteikšanu ar molekulāro marķieru palīdzību un meža koku sugu adaptīvo pazīmju molekulāri ģenētisko izpēti. Var teikt, ka viņš Latvijas mežu pazīst vissmalkākajā līmenī. Visu rakstu lasi te!

Nav miera arī miera ostā

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesore Dr. geogr. Agrita Briede SIA „ITERA Latvija”, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda 2018. gada balvu ieguva par publikāciju kopu „Latvijas klimata, tā mainības un ietekmju izpēte”. Par satraucošajām pasaules klimata pārmaiņām lasiet sarunā ar laureāti. Visu rakstu lasi te!

Vēsturiskās atmiņas līkločos

Vēsturiskie notikumi, kas saistās ar Latvijas neatkarības proklamēšanu, ir šķietami vispārzināmi, tomēr ne visi fakti un liecības ir pienācīgi apzināti. Vēstures doktora Ērika Jēkabsona grāmata “Neatkarības kara stāsti: 1918 – 1920” sniedz unikālu ieskatu Latvijas valsts tapšanas posma sarežģītajos līkločos un paver skatu uz vēl neizpētīto un nesaprasto. Profesors Ēriks Jēkabsons ir viens no vadošajiem speciālistiem 20. gadsimta pirmās puses militārpolitiskās vēstures jautājumos. Aicinājām viņu uz sarunu, lai gūtu dziļāku ieskatu tā laika idejās un norisēs. Visu rakstu lasi te!