Iepriekšējā žurnāla “Enerģija un Pasaule” numurā tika dots īss ieskats pasaules kodolreaktoru avāriju vēsturē, pievēršoties galvenokārt Černobiļas un Fukusimas traģēdijām. Šoreiz aplūkosim mūsdienu kodolreaktorus. Sākumam jāatgādina, ka latviešu valodā iznākušas divas ļoti informatīvas grāmatas par tradicionālo kodolenerģētiku (smago kodolu skaldīšana): Valda Gavara “Atomelektrostacijas. Uzbūve un attīstības tendences”, apgāds “Zinātne”, 2008. un Elmāra Tomsona “Kodolenerģētika un vide”, apgāds “Zinātne”, 2014. Tajās interesenti var atrast daudz saistošu faktu gan par kodolenerģētikas vēsturi, gan par dažādu kodolreaktoru darbības pamatiem. Kodolenerģija tāpat kā vēja enerģija, ūdens enerģija un saules enerģija nerada oglekļa dioksīda emisiju. Šis fakts kļūst aizvien nozīmīgāks klimata pārmaiņu dēļ. Ļoti iespējams, kodolenerģijas loma nākotnē pieaugs.
