Mūsu ikdienas dzīves pieredze liecina, ka laiks ir lineārs, tas rit vienā virzienā – no pagātnes uz nākotni, no dzimšanas līdz nāvei. Turpretī daudzās senajās kultūrās laiks ir ciklisks – viss radītais tiek pakļauts bojāejai, bet sagrautais ir jaunā sākums. Kā laika jēdzienu interpretējušas modernās dabaszinātnes no Galileja līdz Einšteinam – par to lasiet akadēmiķa Kurta Švarca rakstā.