Zinātne

 58 Posts 0 Comments 37177 Views

Gaismas spiediens: optiskā pincete un bioloģija

Gaisma ir ne tikai svarīgākais informācijas avots ikdienā, bet arī informācijas kanāls par Visumu un mikropasauli, ko 17. gadsimta sākumā pavēra Galileo Galileja (Galileo Galilei, 1564–1642) teleskops un Antonija van Lēvenhuka (Antonie van Leeuwenhoek, 1632–1723) mikroskops. Saules gaisma miljardiem gadu sekmējusi dzīvības rašanos un evolūciju uz Zemes, un arī šodien fotosintēze augos ir nozīmīgākais faktors cilvēces eksistencei uz mūsu planētas. Visu rakstu lasiet šeit!

Cilvēka genoms atklāj Homo sapiens evolūciju

Andromedas miglājs, ko vizuāli kā izplūdušu gaismas plankumu var novērot nakts debesīs, ir vistālākais objekts Visumā, kuru var saskatīt ar neapbruņotu aci. Gaisma, kuru uztveram šodien, ir izstarota pirms divarpus miljoniem gadu, kad uz Zemes savas gaitas vadīja mūsu tālais priekštecis Homo erectus, ar kuru sākās cilvēces vēsture. Skolas mācību grāmatās vēsturi ievada Senās Ēģiptes apraksts, kura dibināta pirms pieciem tūkstošiem gadu. Šis vēstures laika posms aptver tikai divas tūkstošdaļas no Homo erectus eksistences laika! Visu rakstu lasiet šeit!

Quo vadis. Latvijas Zinātņu akadēmija – 75?

Katrai valstij ir nācijas pašlepnuma un valstiskās neatkarības simboli, tādi kā savs parlaments, valdība, universitāte, opera, nacionālais teātris, nacionālā bibliotēka un zinātņu akadēmija. Arī Latvija var lepoties ar to, ka mums ir visi šie neatkarīgas valsts atribūti. Šogad Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) svin savu 75. jubileju. Tomēr jāatceras, ka LZA saknes ir daudz senākas. 1946. gada 7. februārī ar Viļa Lāča parakstītu Latvijas PSR Tautas komisāru padomes lēmumu tika dibināta Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, kas uz pirmo kopsēdi sanāca 1946.…

Pašiem savs enerģijas kopienas biznesa modelis – cui bono?

Enerģijas kopienas (EnK) – tā ir principiāli jauna pieeja enerģijas ražošanā un sadalē, sadrumstalojot energosistēmu nelielās enerģijas lietotāju grupās jeb kopienās un sniedzot tām iespēju izmantot vietējos atjaunīgās enerģijas ražošanas avotus. EnK būtība, regulējums un tehnoloģiskās dimensijas aplūkotas žurnāla "Enerģija un Pasaule" 2020. gada 4. numurā publicētajā rakstā "Enerģijas kopienas – quo vadis?". Lai gan sākotnēji varētu šķist, ka EnK izveidei būtu nepieciešami vienīgi atbilstošas jaudas enerģijas pārveides elementi (fotoelementu paneļi, vēja ģeneratori, siltumsūkņi, u. c.) un enerģijas uzglabāšanas sistēma, ar…

Gēnu inženierija: lāsts vai svētība

Jau civilizācijas rītausmā, pirms aptuveni desmittūkstoš gadiem, cilvēki atlasīja sēklai augus ar spilgtāk izteiktām vēlamām īpašībām. Tā gadu gaitā tika iegūtas jaunas, uzlabotas graudaugu un citu kultūraugu šķirnes. Seno zemkopju civilizāciju ļaudis intuitīvi lika lietā dabīgās mutācijas un uzsāka selekciju, nepārzinot nedz augu bioloģisko struktūru, nedz ģenētikas likumsakarības. Visu rakstu lasiet šeit!

Grafēns atklāj divdimensionālo materiālu ēru

Ogleklis ir viens no izplatītākajiem ķīmiskajiem elementiem uz mūsu planētas un Visumā – bez tā nav iedomājama dzīvības rašanās un evolūcija uz Zemes. Tīrā veidā ogleklis ir sastopams piecās formās: (1) dimants, (2) grafīts, (3) fulerēns, (4) grafēns un (5) nanocaurules. Pēdējās divas formas ir cieši saistītas ar nanotehnoloģiju. Visu rakstu lasiet šeit!

Datu vizualizācijas pārsteidzošā vēsture

Mēs dzīvojam datu vizualizācijas laikmetā. Ieskatieties jebkurā laikrakstā, jebkurā ziņu portālā, un jūs redzēsiet diagrammas, kas atspoguļo gan politisko partiju popularitāti pirms vai pēc vēlēšanām, gan laikapstākļu izmaiņas pa stundām, dienām vai nedēļām, gan dažādu resursu patēriņu un cenu dinamiku (tādu netrūkst arī "Enerğijas un Pasaules" slejās), gan, pēdējos mēnešos, Covid-19 saslimstības un mirstības rādītājus dažādās pasaules valstīs. Preses izdevējiem jau sen ir zināms, ka lasītājiem grafiki patīk – mūsdienu pasaule ir gana komplicēta un daudzo ikdienas norišu shematisks attēlojums…

Atjaunotnei

Šogad beidzas Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta Ojāra Spārīša pilnvaras. Jaunā prezidenta vēlēšanām tika pieteikti divi kandidāti: ķīmiķis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta ilggadējs direktors, tagad – institūta Zinātniskās padomes loceklis akadēmiķis IVARS KALVIŅŠ (1947), plašāk pazīstams kā starptautiski atzītā medikamenta mildronāta tēvs, kaismīgs inovāciju aizstāvis; un fiziķis, LZA ģenerālsekretārs akadēmiķis ANDREJS SILIŅŠ (1940) – zinātnieks ar lielu organizatoriskā darba pieredzi. Viņš ir vadījis Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu, Zinātņu akadēmijā bijis gan viceprezidents, gan ārlietu sekretārs, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs,…

Elektroenerģija no gaisa mitruma

Vides aizsardzībā svarīga loma ir videi nekaitīgiem enerģijas avotiem. Elektroenerģijas iegūšana no gaisa mitruma varētu būt jauns būtisks ieguldījums šajā jomā. Jau vairākus gadus notiek intensīvi pētījumi, kā no atmosfēras mitruma iegūt lētu elektroenerģiju – vairāku pasaules valstu zinātniskajos centros šie pētījumi tiek veikti dažādos virzienos, ar acīmredzamu konkurences elementu. Visu rakstu lasiet šeit!

Enerģijas nezūdamības likums

Lai rastu atbildes ar skolas (un ārpusskolas) dzīvi saistītiem jautājumiem, "Enerģija un Pasaule" uzrunāja Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotāju VALDI ZUTERU, kurš var lepoties gan ar audzēkņu atsaucību, gan ar kolēģu cieņu (cita starpā Valdis var lepoties arī ar traktora vadītāja apliecību un piederību Ropažu vīru ansamblim, kurā piepildīt savu mīlestību pret muzicēšanu a cappella!). Mūsu saruna notiek aprīļa beigās aplikācijā Zoom. Valdim mugurā oranžs krekls ar uzrakstu "Esmu fizmats labākajos gados". Viņš saka – šādas rozīnītes pievērš uzmanību, bet…