Zinātne

 62 Posts 0 Comments 53940 Views

Virzība uz zaļo ūdeņradi AS “Latvenergo”

 admin  0 395 

Zaļais jeb no atjaunīgajiem energoresursiem (AER) saražotais ūdeņradis ir viens no efektīviem rīkiem, ar kura palīdzību sasniegt Eiropas Savienības (ES) izvirzītos dekarbonizācijas mērķus līdz 2050. gadam un panākt klimatneitralitāti. To labi atspoguļo Eiropas Komisijas priekšlikumi par zaļā ūdeņraža izmantošanu paketē Gatavi mērķrādītājam 55%, proti: 50% atjaunīgā ūdeņraža patēriņš rūpniecībā līdz 2030. gadam; vismaz 2,6% nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas (zaļais ūdeņradis un uz zaļā ūdeņraža bāzes saražota degviela) īpatsvars 2030. gadā; 0,7% sintētisko degvielu īpatsvars aviācijā 2030. gadā (5% – 2035.…

Inerciālā kodolsintēze

 admin  0 386 

Kodolsintēzes ceļā iegūto enerģiju mēdz tēlaini dēvēt par Saules enerģiju uz Zemes. Tā rodas procesā, kurā saplūst vieglo ķīmisko elementu kodoli un veidojas elementi ar lielāku masu. Deitērijs un tritijs ir pozitīvi lādētas daļiņas, un, lai tās saplūstu un notiktu kodolreakcija, vispirms jāpārvar elektriskie atgrūšanās spēki. To apraksta tā saucamais kodolsintēzes trīskārtējais reizinājums jeb Losona kritērijs (Lawson criterion), kur reizinātāji ir plazmas blīvums, – plazmas ierobežojuma laiks un – plazmas temperatūra. Visu rakstu lasiet šeit!

Salaspils zinātniskā kodolreaktora darbība kodoltehnikā un enerģētikā

 admin  0 348 

Zinātniskais kodolreaktors IRT Salaspilī sāka darbu 1961. gada 26. septembrī. Tā galvenais uzdevums bija attīstīt zinātnes nozares, kas saistītas ar kodolenerģijas izmantošanu. Tika sākta plaša iniciatīva, lai attīstītu kodolfiziku, cietvielu radiācijas fiziku, radioķīmiju un citus pētniecības virzienus, kas saistīti ar radioaktīvā starojuma izmantošanu. Vienlaicīgi tika sākta arī kodoltehnikas problēmu pētniecība. Jāatzīmē, ka tā laika likumi ierobežoja kodoltehnikā veikto darbu rezultātus publicēt atklāti. Kodolreaktora darbības laikā (1961–1998) tika veikti tehnisko zinātņu pētījumi vairākos virzienos: zinātniskie kodolreaktori, radiācijas kontūrs, kritiskais stends, enerģētiskie…

Mūsdienu kodolenerģētikas situācija Eiropā un pasaulē

 admin  0 362 

Iepriekšējā žurnāla “Enerģija un Pasaule” numurā tika dots īss ieskats pasaules kodolreaktoru avāriju vēsturē, pievēršoties galvenokārt Černobiļas un Fukusimas traģēdijām. Šoreiz aplūkosim mūsdienu kodolreaktorus. Sākumam jāatgādina, ka latviešu valodā iznākušas divas ļoti informatīvas grāmatas par tradicionālo kodolenerģētiku (smago kodolu skaldīšana): Valda Gavara “Atomelektrostacijas. Uzbūve un attīstības tendences”, apgāds “Zinātne”, 2008. un Elmāra Tomsona “Kodolenerģētika un vide”, apgāds “Zinātne”, 2014. Tajās interesenti var atrast daudz saistošu faktu gan par kodolenerģētikas vēsturi, gan par dažādu kodolreaktoru darbības pamatiem. Kodolenerģija tāpat kā vēja…

Gaismas spiediens: optiskā pincete un bioloģija

 admin  0 331 

Gaisma ir ne tikai svarīgākais informācijas avots ikdienā, bet arī informācijas kanāls par Visumu un mikropasauli, ko 17. gadsimta sākumā pavēra Galileo Galileja (Galileo Galilei, 1564–1642) teleskops un Antonija van Lēvenhuka (Antonie van Leeuwenhoek, 1632–1723) mikroskops. Saules gaisma miljardiem gadu sekmējusi dzīvības rašanos un evolūciju uz Zemes, un arī šodien fotosintēze augos ir nozīmīgākais faktors cilvēces eksistencei uz mūsu planētas. Visu rakstu lasiet šeit!

Cilvēka genoms atklāj Homo sapiens evolūciju

 admin  0 754 

Andromedas miglājs, ko vizuāli kā izplūdušu gaismas plankumu var novērot nakts debesīs, ir vistālākais objekts Visumā, kuru var saskatīt ar neapbruņotu aci. Gaisma, kuru uztveram šodien, ir izstarota pirms divarpus miljoniem gadu, kad uz Zemes savas gaitas vadīja mūsu tālais priekštecis Homo erectus, ar kuru sākās cilvēces vēsture. Skolas mācību grāmatās vēsturi ievada Senās Ēģiptes apraksts, kura dibināta pirms pieciem tūkstošiem gadu. Šis vēstures laika posms aptver tikai divas tūkstošdaļas no Homo erectus eksistences laika! Visu rakstu lasiet šeit!

Quo vadis. Latvijas Zinātņu akadēmija – 75?

 admin  0 352 

Katrai valstij ir nācijas pašlepnuma un valstiskās neatkarības simboli, tādi kā savs parlaments, valdība, universitāte, opera, nacionālais teātris, nacionālā bibliotēka un zinātņu akadēmija. Arī Latvija var lepoties ar to, ka mums ir visi šie neatkarīgas valsts atribūti. Šogad Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) svin savu 75. jubileju. Tomēr jāatceras, ka LZA saknes ir daudz senākas. 1946. gada 7. februārī ar Viļa Lāča parakstītu Latvijas PSR Tautas komisāru padomes lēmumu tika dibināta Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, kas uz pirmo kopsēdi sanāca 1946.…

Pašiem savs enerģijas kopienas biznesa modelis – cui bono?

 admin  0 473 

Enerģijas kopienas (EnK) – tā ir principiāli jauna pieeja enerģijas ražošanā un sadalē, sadrumstalojot energosistēmu nelielās enerģijas lietotāju grupās jeb kopienās un sniedzot tām iespēju izmantot vietējos atjaunīgās enerģijas ražošanas avotus. EnK būtība, regulējums un tehnoloģiskās dimensijas aplūkotas žurnāla "Enerģija un Pasaule" 2020. gada 4. numurā publicētajā rakstā "Enerģijas kopienas – quo vadis?". Lai gan sākotnēji varētu šķist, ka EnK izveidei būtu nepieciešami vienīgi atbilstošas jaudas enerģijas pārveides elementi (fotoelementu paneļi, vēja ģeneratori, siltumsūkņi, u. c.) un enerģijas uzglabāšanas sistēma, ar…

Gēnu inženierija: lāsts vai svētība

 admin  0 650 

Jau civilizācijas rītausmā, pirms aptuveni desmittūkstoš gadiem, cilvēki atlasīja sēklai augus ar spilgtāk izteiktām vēlamām īpašībām. Tā gadu gaitā tika iegūtas jaunas, uzlabotas graudaugu un citu kultūraugu šķirnes. Seno zemkopju civilizāciju ļaudis intuitīvi lika lietā dabīgās mutācijas un uzsāka selekciju, nepārzinot nedz augu bioloģisko struktūru, nedz ģenētikas likumsakarības. Visu rakstu lasiet šeit!

Grafēns atklāj divdimensionālo materiālu ēru

 admin  0 652 

Ogleklis ir viens no izplatītākajiem ķīmiskajiem elementiem uz mūsu planētas un Visumā – bez tā nav iedomājama dzīvības rašanās un evolūcija uz Zemes. Tīrā veidā ogleklis ir sastopams piecās formās: (1) dimants, (2) grafīts, (3) fulerēns, (4) grafēns un (5) nanocaurules. Pēdējās divas formas ir cieši saistītas ar nanotehnoloģiju. Visu rakstu lasiet šeit!