Tehnoloģijas

 70 Posts 0 Comments 55835 Views

Āfrikas enerģētikas nākotnei

Mūsdienu Āfrikas lielākais izaicinājums: tautsaimniecībai jāattīstās straujāk par iedzīvotāju skaita pieaugumu. Kontinenta valstu nopietnākā ekonomiskā problēma ir enerğijas pieejamība. Pēdējos gados dažādos starptautiskos forumos, kas veltīti ekonomiskās attīstības finansēšanai, jaunu globālu mērķu sasniegšanai un klimata pārmaiņu ierobežošanai, Āfrika beidzot gūst sen pelnīto ievērību. Arī Eiropas Savienība (ES) sniedz arvien nozīmīgāku ieguldījumu Āfrikas attīstībā, šajā ziņā pretendējot uz pasaules līdera lomu.

Ko iesākt ar radioaktīvajiem atkritumiem?

Radioaktīvos atkritumus pieņemts iedalīt trijās kategorijās. “A” ir atkritumi ar zemu radioaktivitāti. Tie satur dažus elementus ar pussabrukšanas periodu nedaudz virs 30 gadiem. “B” ir atkritumi ar vidēju aktivitāti. Tie satur ilgi stabili pastāvošus elementus. “C” ir atkritumi ar augstu radioaktivitāti. Akadēmiķis Oļģerts Dumbrājs aplūko “B” un “C” tipa atkritumu uzglabāšanu Somijā un Vācijā, kā arī Amerikas Savienotajās Valstīs, kas saražojušas vislielāko daudzumu radioaktīvo atkritumu.

Vai Rīga ir vieda pilsēta?

Urbanizācija ir kļuvusi par neatņemamu modernā dzīvesveida sastāvdaļu. Arvien vairāk cilvēku pārceļas uz pilsētām cerībā atrast interesantu darbu un nodrošināt komfortablus sadzīves apstākļus. Ko mūsdienu cilvēkam nozīmē droša, ērta un energoefektīva pilsētvide? Kā saudzēt apkārtni un vienlaikus nezaudēt tās priekšrocības, ko piedāvā dzīve pilsētā?

Bez metroloģijas dabasgāzes apgādē neiztikt

Latvijas un Baltijas gāzapgādes nozarē liberalizētais tirgus ir ienesis korekcijas: esam kļuvuši par reģionu, kuram ir pavērušās iespējas saņemt dabasgāzi no praktiski jebkuras vietas pasaulē. Tādējādi top aktuāli jautājumi, kas saistīti ar metroloģiju jeb dabasgāzes resursu uzskaiti un kvalitātes kontroles nodrošinājumu. Par to, kas ir metroloģija dabasgāzes uzskaitē un kvalitātes kontrolē, ko tā nodrošina un kāpēc tā ir tik svarīga, žurnālam „Enerģija un Pasaule” stāsta Latvijas neatkarīgā dabasgāzes pārvades sistēmas operatora (PSO) AS „Conexus Baltic Grid” Gāzes uzskaites un metroloģijas…

Latvijas uzņēmējs īsteno elektrostacijas projektu Uzbekistānā

Aizvadītā gada nogalē, 2. decembrī, Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijevs svinīgi atklāja Taškentas TEC jauno energobloku un nospieda simbolisko pogu tā iedarbināšanai. Jaunā energobloka jauda ir 370 MW, projekta ģenerāluzņēmējs ir starptautiskā kompānija AS “Synecta”, kuru vada Latvijas uzņēmējs Juris Savickis. Par jaunā TEC bloka atklāšanu plaši ziņoja Uzbekistānas mediji, informācija par to ir sniegta Uzbekistānas prezidenta oficiālajā interneta vietnē.

Kustīga viļņa kodolreaktors

Kustīga viļņa kodolreaktors (traveling-wave reactor – TWR) ir viens no IV paaudzes kodolreaktoru tipiem. Ātro neitronu kodolreaktorā ar nātrija siltumnesēju (sodium-cooled fast reactor) kā kodoldegviela tiek izmantots noplicināts urāns. Kodolreaktorā notiek kodoldegvielas atražošana – noplicinātā urāna pārveide plutonija kodoldegvielā. Aktīvajā zonā notiek kontrolējama kritiskās masas pārvietošanās kustīga viļņa veidā: pakāpeniski no noplicinātā urāna rodas plutonijs nākamajā aktīvās zonas slānī un dalīšanās produkti uzkrājas iepriekšējā slānī. Šīs tehnoloģijas autori uzskata, ka TWR prototipu varētu radīt nākamajos 10–15 gados.

Par aktuālo dabasgāzes sektorā ar skatu nākotnē

Latvijas un Baltijas enerģētikā būtiska loma ir dabasgāzes resursiem un nesen īstenotajai dabasgāzes tirgus liberalizācijai. Patlaban dabasgāzes tirgū un sektorā kopumā vēl ir daudz risināmu jautājumu un izaicinājumu, uz kuriem tuvākajos gados nāksies atbildēt. Par svarīgām dabasgāzes sektora norisēm domās dalījās Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore Olga Bogdanova.

Ko esam sasnieguši un kurp virzāmies?

2017. gada 28. septembrī viesnīcā „Radisson BLU Daugava” norisinājās laikraksta „Dienas Bizness” (Db) rīkotais forums „Siltuma un aukstuma ražošanas ekonomika ilgtspējīgā valstī”. Pasākums noritēja jau ierastajā Db enerģētikas profila konferenču formātā, lai gan šoreiz neiztika arī bez jauninājumiem – Latvijas siltuma un aukstuma ražošanas tehnoloģisko un ekonomisko izaicinājumu analīze sasaucās ar ieskatu Nīderlandes pieredzē.

Energosistēmas mikrotīklu attīstība

Mikrotīklu popularitāte pasaulē pieaug – to veicina tehnoloģiskā attīstība, jauni standarti un regulas, kā arī ekonomiskie un vides faktori. Drošu un lētu enerğijas avotu pieejamībai ir liela nozīme ikviena uzņēmuma darbībā. Turklāt tas ir papildu ieguvums – ražot elektrību no atjaunojamiem resursiem. Modernās tehnoloģijas ļauj uzņēmumiem patēriņam izmantot pašu saražotu enerģiju, tā radot elastīgas energosistēmas jeb „mikrotīklus”.