Tehnoloģijas

 55 Posts 0 Comments 25478 Views

Latvijas uzņēmējs īsteno elektrostacijas projektu Uzbekistānā

Aizvadītā gada nogalē, 2. decembrī, Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijevs svinīgi atklāja Taškentas TEC jauno energobloku un nospieda simbolisko pogu tā iedarbināšanai. Jaunā energobloka jauda ir 370 MW, projekta ģenerāluzņēmējs ir starptautiskā kompānija AS “Synecta”, kuru vada Latvijas uzņēmējs Juris Savickis. Par jaunā TEC bloka atklāšanu plaši ziņoja Uzbekistānas mediji, informācija par to ir sniegta Uzbekistānas prezidenta oficiālajā interneta vietnē.

Kustīga viļņa kodolreaktors

Kustīga viļņa kodolreaktors (traveling-wave reactor – TWR) ir viens no IV paaudzes kodolreaktoru tipiem. Ātro neitronu kodolreaktorā ar nātrija siltumnesēju (sodium-cooled fast reactor) kā kodoldegviela tiek izmantots noplicināts urāns. Kodolreaktorā notiek kodoldegvielas atražošana – noplicinātā urāna pārveide plutonija kodoldegvielā. Aktīvajā zonā notiek kontrolējama kritiskās masas pārvietošanās kustīga viļņa veidā: pakāpeniski no noplicinātā urāna rodas plutonijs nākamajā aktīvās zonas slānī un dalīšanās produkti uzkrājas iepriekšējā slānī. Šīs tehnoloģijas autori uzskata, ka TWR prototipu varētu radīt nākamajos 10–15 gados.

Par aktuālo dabasgāzes sektorā ar skatu nākotnē

Latvijas un Baltijas enerģētikā būtiska loma ir dabasgāzes resursiem un nesen īstenotajai dabasgāzes tirgus liberalizācijai. Patlaban dabasgāzes tirgū un sektorā kopumā vēl ir daudz risināmu jautājumu un izaicinājumu, uz kuriem tuvākajos gados nāksies atbildēt. Par svarīgām dabasgāzes sektora norisēm domās dalījās Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore Olga Bogdanova.

Ko esam sasnieguši un kurp virzāmies?

2017. gada 28. septembrī viesnīcā „Radisson BLU Daugava” norisinājās laikraksta „Dienas Bizness” (Db) rīkotais forums „Siltuma un aukstuma ražošanas ekonomika ilgtspējīgā valstī”. Pasākums noritēja jau ierastajā Db enerģētikas profila konferenču formātā, lai gan šoreiz neiztika arī bez jauninājumiem – Latvijas siltuma un aukstuma ražošanas tehnoloģisko un ekonomisko izaicinājumu analīze sasaucās ar ieskatu Nīderlandes pieredzē.

Energosistēmas mikrotīklu attīstība

Mikrotīklu popularitāte pasaulē pieaug – to veicina tehnoloģiskā attīstība, jauni standarti un regulas, kā arī ekonomiskie un vides faktori. Drošu un lētu enerğijas avotu pieejamībai ir liela nozīme ikviena uzņēmuma darbībā. Turklāt tas ir papildu ieguvums – ražot elektrību no atjaunojamiem resursiem. Modernās tehnoloģijas ļauj uzņēmumiem patēriņam izmantot pašu saražotu enerģiju, tā radot elastīgas energosistēmas jeb „mikrotīklus”.

Vai Austrumsibīrijas liela mēroga avārijas analīze būtu lietderīga Latvijas elektroenerģētiķiem?

2017. gada 27. jūnijā plkst. 11:42 pēc Maskavas laika notika Austrumsibīrijas energosistēmu izdalīšanās izolētā darbības režīmā no Krievijas Vienotās energosistēmas un daļēja Austrumsibīrijas energosistēmas sabrukšana. 4400 MW elektroenerģijas patērētājiem tika pārtraukta elektroapgāde, no elektrotīkla automātiski tika atslēgtas ģenerējošās jaudas 6700 MW apjomā, Transsibīrijas dzelzceļa posmos iestrēga 49 kravas un 13 pasažieru vilcieni, vairāk nekā divdesmit lielās 110 kV un 220 kV apakšstacijas (a/st.) palika bez elektroapgādes. Par to, kādas varētu būt šīs avārijas mācības, lasiet Kārļa Briņķa rakstā.

Ignalinas AES izmantotās kodoldegvielas pagaidu glabātuve

Ignalinas atomelektrostacija (IAES) nodrošināja Baltijas valstis ar elektroenerģiju laikposmā no 1983. līdz 2009. gadam. IAES abu nedrošo RBMK kodolreaktoru slēgšana bija viens no nosacījumiem Lietuvas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Pēc Lietuvas valsts neatkarības atjaunošanas mainījās noteikumi par IKD apsaimniekošanu, un tagad Lietuvai ir pašai jārisina jautājumi, kas saistīti ar IKD drošu apglabāšanu. Jau 2005. gadā pie IAES tika uzsākta IKD pagaidu glabātuves būve. Šogad pagaidu glabātuve tika pabeigta un pārbaudīta, un patlaban ir uzsākta tās aizpildīšana.

Igaunijas sadales sistēmas operatora “Elektrilevi OÜ” pieredze klientu autonomas elektroapgādes projektos

Sadales elektrotīklu klientu autonoma elektroapgāde varētu kļūt par optimālu risinājumu, raugoties gan no klientu skatpunkta – gadījumos, kad jauna elektrotīkla pieslēguma ierīkošanas izmaksas ir relatīvi augstas, gan sadales sistēmas operatora (SSO) perspektīvā – aizstājot zemsprieguma elektrolīnijas ar zemu noslodzi. Lai iepazītos ar igauņu kolēģu pieredzi autonomas elektroapgādes risinājumu izstrādē, raksta autori – AS “Latvenergo” un AS “Sadales tīkls” pārstāvji – apmeklēja lielāko Igaunijas SSO kompāniju “Elektrilevi OÜ” Tallinā. Vizītes laikā tika apmeklēta arī zemnieku saimniecība Raikilā (Raikküla), kur “Elektrilevi OÜ”…

Ūdeņraža bumba kodolenerģētiķa skatījumā

Ziemeļkoreja turpina agresīvi veikt kodolieroču izmēģinājumus un starpkontinentālo ballistisko raķešu testus. Tā paziņojusi, ka esot izmēģinājusi savu pirmo ūdeņraža bumbu. Tas raisījis pastiprinātu publikas interesi par šāda tipa kodolieročiem, un plašsaziņas līdzekļos izteiktas šaubas, vai Ziemeļkoreja spēj tādus radīt.

Lielie pavērsieni Ķīnas enerģētikā

Ķīna jau kļuvusi par lielāko enerģijas patērētāju un ražotāju pasaulē. Saskaņā ar dažām prognozēm līdz 2035. gadam tā būs arī lielākā enerģijas importētāja. Neapšaubāmi, pastāv cieša saikne starp Ķīnas ekonomikas izaugsmi un izejvielu cenām pasaulē: drakonu zeme patērē ap pusi pasaules ogļu produkcijas; pēdējos gados tā nodrošinājusi gandrīz visu naftas un dabasgāzes patēriņa pieaugumu. Uz šī fona nopietna uzmanība pievēršama iespaidīgiem pavērsieniem, kas patlaban vērojami Ķīnas enerģētikā.