Tehnoloģijas

 51 Posts 0 Comments 17551 Views

Energosistēmas mikrotīklu attīstība

Mikrotīklu popularitāte pasaulē pieaug – to veicina tehnoloģiskā attīstība, jauni standarti un regulas, kā arī ekonomiskie un vides faktori. Drošu un lētu enerğijas avotu pieejamībai ir liela nozīme ikviena uzņēmuma darbībā. Turklāt tas ir papildu ieguvums – ražot elektrību no atjaunojamiem resursiem. Modernās tehnoloģijas ļauj uzņēmumiem patēriņam izmantot pašu saražotu enerģiju, tā radot elastīgas energosistēmas jeb „mikrotīklus”.

Vai Austrumsibīrijas liela mēroga avārijas analīze būtu lietderīga Latvijas elektroenerģētiķiem?

2017. gada 27. jūnijā plkst. 11:42 pēc Maskavas laika notika Austrumsibīrijas energosistēmu izdalīšanās izolētā darbības režīmā no Krievijas Vienotās energosistēmas un daļēja Austrumsibīrijas energosistēmas sabrukšana. 4400 MW elektroenerģijas patērētājiem tika pārtraukta elektroapgāde, no elektrotīkla automātiski tika atslēgtas ģenerējošās jaudas 6700 MW apjomā, Transsibīrijas dzelzceļa posmos iestrēga 49 kravas un 13 pasažieru vilcieni, vairāk nekā divdesmit lielās 110 kV un 220 kV apakšstacijas (a/st.) palika bez elektroapgādes. Par to, kādas varētu būt šīs avārijas mācības, lasiet Kārļa Briņķa rakstā.

Ignalinas AES izmantotās kodoldegvielas pagaidu glabātuve

Ignalinas atomelektrostacija (IAES) nodrošināja Baltijas valstis ar elektroenerģiju laikposmā no 1983. līdz 2009. gadam. IAES abu nedrošo RBMK kodolreaktoru slēgšana bija viens no nosacījumiem Lietuvas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Pēc Lietuvas valsts neatkarības atjaunošanas mainījās noteikumi par IKD apsaimniekošanu, un tagad Lietuvai ir pašai jārisina jautājumi, kas saistīti ar IKD drošu apglabāšanu. Jau 2005. gadā pie IAES tika uzsākta IKD pagaidu glabātuves būve. Šogad pagaidu glabātuve tika pabeigta un pārbaudīta, un patlaban ir uzsākta tās aizpildīšana.

Igaunijas sadales sistēmas operatora “Elektrilevi OÜ” pieredze klientu autonomas elektroapgādes projektos

Sadales elektrotīklu klientu autonoma elektroapgāde varētu kļūt par optimālu risinājumu, raugoties gan no klientu skatpunkta – gadījumos, kad jauna elektrotīkla pieslēguma ierīkošanas izmaksas ir relatīvi augstas, gan sadales sistēmas operatora (SSO) perspektīvā – aizstājot zemsprieguma elektrolīnijas ar zemu noslodzi. Lai iepazītos ar igauņu kolēģu pieredzi autonomas elektroapgādes risinājumu izstrādē, raksta autori – AS “Latvenergo” un AS “Sadales tīkls” pārstāvji – apmeklēja lielāko Igaunijas SSO kompāniju “Elektrilevi OÜ” Tallinā. Vizītes laikā tika apmeklēta arī zemnieku saimniecība Raikilā (Raikküla), kur “Elektrilevi OÜ”…

Ūdeņraža bumba kodolenerģētiķa skatījumā

Ziemeļkoreja turpina agresīvi veikt kodolieroču izmēģinājumus un starpkontinentālo ballistisko raķešu testus. Tā paziņojusi, ka esot izmēģinājusi savu pirmo ūdeņraža bumbu. Tas raisījis pastiprinātu publikas interesi par šāda tipa kodolieročiem, un plašsaziņas līdzekļos izteiktas šaubas, vai Ziemeļkoreja spēj tādus radīt.

Lielie pavērsieni Ķīnas enerģētikā

Ķīna jau kļuvusi par lielāko enerģijas patērētāju un ražotāju pasaulē. Saskaņā ar dažām prognozēm līdz 2035. gadam tā būs arī lielākā enerģijas importētāja. Neapšaubāmi, pastāv cieša saikne starp Ķīnas ekonomikas izaugsmi un izejvielu cenām pasaulē: drakonu zeme patērē ap pusi pasaules ogļu produkcijas; pēdējos gados tā nodrošinājusi gandrīz visu naftas un dabasgāzes patēriņa pieaugumu. Uz šī fona nopietna uzmanība pievēršama iespaidīgiem pavērsieniem, kas patlaban vērojami Ķīnas enerģētikā.

Jūras vēja enerģijas nozares sasniegumi un attīstības tendences

Jūras vēja enerģijas nozare pēdējos gados ir pieredzējusi strauju attīstību. Šis samērā jaunais enerģijas ražošanas veids (pirmā jūras vēja turbīna sāka ražot enerģiju 1991. gadā Dānijā) ir sasniedzis ievērojamu īpatsvaru vairāku Eiropas valstu elektroenerģijas bilancē. Nozares tehnoloģiskie sasniegumi ir pārsteidzoši, un var sagaidīt, ka vēja tehnoloģiju turpmāka attīstība nākotnē samazinās jūras vēja parku investīciju izmaksas līdz līmenim, kas nodrošinās to konkurētspēju ar konvencionālajām elektrostacijām.

Elektrotīkls pilnībā jānomaina vai jāatjauno reizi 50 gados

Šī gada 1. jūlijā apritēja 10 gadi, kopš pilnvērtīgu saimniecisko darbību uzsāka AS “Sadales tīkls”. Uzņēmuma nodalīšanu no AS “Latvenergo” 2007. gadā pamatā noteica Eiropas Savienības direktīvas par elektroenerğijas tirgus pakāpenisku liberalizāciju. AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis intervijā stāsta par uzņēmuma veidošanas gaitu, viedo tehnoloģiju lomu, centieniem samazināt elektroapgādes pārtraukumu skaitu un ilgumu un arī to, ko citu Baltijas valstu sadales sistēmas operatori aizgūst no AS “Sadales tīkls”.