Šā gada 26. septembrī gan klātienē "H2O6 kvartālā", Rīgā, gan tiešsaistē aizvadīts izdevuma "Dienas Bizness", Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA), AS "Gaso", AS "Latvenergo" un AS "Latvijas Gāze" kopīgi rīkotais forums "Siltumapgāde 2020". Kā allaž, tas bija veltīts Latvijas siltumenerģētikas nozares aktualitātēm un problēmām, kā arī nākotnes perspektīvām projektu realizācijas, siltumapgādes "zaļināšanas", energoefektivitātes un inovāciju kontekstā. Visu rakstu lasiet šeit!
"Viedās pilsētas" koncepts pēdējos gados ir guvis atbalsi sabiedriskajā domā un iemantojis arī politikas veidotāju atbalstu, un tā pamatā ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana. Tas ļaus uzlabot pilsētas pamatfunkciju nodrošinājumu, veicināt resursu pārvaldības efektivitāti un līdzsvarotu sekundāro energoresursu patēriņu. Visu rakstu lasiet šeit!
Patlaban jau vairāk nekā ceturto daļu no pasaulē saražotās elektroenerģijas iegūst no atjaunīgiem energoresursiem. Par izplatītāko atjaunīgās enerģijas veidu ir kļuvusi saules enerģija. Ik gadu pasaulē tiek uzstādīti saules fotoelementu paneļi ar kopējo jaudu virs 100 GW. Tie ir nelieli, bet stabili soļi arī Eiropas centienos kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu laikposmā līdz 2050. gadam. Visu rakstu lasiet šeit!
Atjaunīgo energoresursu (AER) nozīme ES enerģētikā īpaši pieaugusi pēdējos piecpadsmit gados – saistībā ar būtisku tehnoloģiju izmaksu samazinājumu, politiskiem un ekonomiskiem stimuliem un komersantu vēlmi investēt šīs jomas attīstībā. Līdz ar lielas jaudas mainīgo AER avotu īpatsvara kāpumu ES enerģijas ģenerācijas portfelī, nepieciešams pārskatīt un piemērot jaunajai realitātei arī energosistēmu ekspluatācijas stratēģisko plānošanu. Visu rakstu lasiet šeit!
Ūdeņradis, visizplatītākais ķīmiskais elements Visumā, ir arī universāla degviela, ar kuras strauju ienākšanu visos enerģētikas nozares segmentos jau netālā perspektīvā saistās gan Eiropas Savienības, gan citu pasaules reģionu tautsaimniecības ilgtspējas un dekarbonizācijas cerības. Ūdeņradis ir daudzpusīgi izmantojams energoresurss, un mūsdienās pieejamās tehnoloģijas ļauj to ražot, uzglabāt, pārvietot un lietot visdažādākajos veidos. Visu rakstu lasiet šeit!
Jau pagājušā gadsimta beigās digitālās kameras veiksmīgi konkurēja ar parastiem fotoaparātiem, taču kopš 2005. gada tās ir iekarojušas arī mobilos telefonus un viedtālruņus. Tagad digitālā fotogrāfija ir kļuvusi par mūsu ikdienas sastāvdaļu un tiek plaši izmantota zinātnē un tehnikā (astronomijā, Zemes mākslīgajos pavadoņos, navigācijā u.c.). Plašāk par digitālās fotogrāfijas vēsturi un šodienu lasiet akadēmiķa Kurta Švarca rakstā. Visu rakstu lasiet šeit!
Elektromobilitātei jau drīzumā ir paredzama strauja izaugsme – pat, iespējams, straujāka nekā iepriekš prognozēts, vienisprātis ir eksperti. Viņi nešaubās, ka elektroauto agri vai vēlu kļūs par galveno pārvietošanās līdzekli ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Visu rakstu lasiet šeit!
Virzība uz tīrāku mobilitāti ir neatgriezeniska – Eiropas Savienības transporta politika paredz, ka sektoram jāpatērē arvien mazāk enerģijas un tai jākļūst tīrākai. Tātad uzdevums ir palielināt transportlīdzekļu efektivitāti un samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu mobilitāti. Pēdējo 8 gadu laikā pasaulē ir sācis strauji pieaugt ceļu elektrotransporta līdzekļu skaits, un likumsakarīgi pieaudzis tas ir arī Latvijā. Īpaši straujš pieaugums patlaban – un, visticamāk, arī nākotnē – būs vērojams vieglo pasažieru automobiļu un autobusu segmentā. Lai…
Šā gada septembrī Abū Dabī, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), Pasaules Enerğijas kongresa ietvaros, norisinājās vairāki starpdisciplināri pasākumi, kuru mērķis bija popularizēt enerğētikas aktualitātes plašākā sabiedrībā un mudināt to domāt par nozares nākotni ne vien globālā mērogā, bet arī mūsdienīgas, klimatam un cilvēkam draudzīgas vides kontekstā. Viens no šādiem oficiālās sadarbības pasākumiem bija iniciatīvas Land Art Generator (LAGI) rīkotais industriālā dizaina projektu konkurss, kurā arhitekti un mākslinieki no visas pasaules tika aicināti izstrādāt pilsētvides objektus, kas vienlaikus kalpotu kā nelielas atjaunojamās…
Pieaugošā vajadzība pēc efektīvas atkritumu apsaimniekošanas ir aktuāla problēma visā pasaulē. Agrāk populārākā atkritumu apsaimniekošanas metode bija atkritumu apglabāšana poligonos. Eiropas Savienības noteikumu mērķis ir, primāri, samazināt atkritumu rašanos un, sekundāri, reģenerēt saražotās atkritumu frakcijas vai nu materiālu, vai enerģijas formā. Viens no pārstrādes veidiem paredz pārvērst dažus no radītajiem atkritumiem degvielā, tā samazinot vajadzību pēc fosilā kurināmā. Visu rakstu lasiet te!