Tehnoloģijas

 56 Posts 0 Comments 26353 Views

Vējiem būs būt!

Vai selgas vēja elektrostacijām Latvijas teritoriālajos ūdeņos ir perspektīva? Skeptiķi grozītu galvas: ko nu mēs, tas jau iespējams tikai kaut kur pie Dānijas vai Vācijas krastiem! Taču selgas vēja elektrostaciju būvniecība ir Latvijas enerģētikas tuvāko gadu dienaskārtības jautājums. Par vēja enerģētikas – kā jūras, tā sauszemes – aktualitāti mūsu valstī ar "Enerģiju un Pasauli" domās dalījās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks enerģētikā Andris Akermanis. Visu rakstu lasi te!

Kodolsintēzes reaktori TOKAMAK un STELLARATOR

Kodolsintēzes reaktori ir daudz drošāki nekā kodoldalīšanās reaktori: radioaktīvā materiāla daudzums tajos ir ievērojami mazāks, tāpēc vides radioaktīvā piesārņojuma risks avārijas laikā ir minimāls, turklāt kodolsintēzes reaktoru darbības procesā nerodas CO2 un citi kaitīgu vielu izmeši. Tomēr kodolsintēzes reaktori joprojām ir izpētes un izstrādes stadijā. Eiropas Savienības kodolsintēzes programmās piedalās arī Latvijas fiziķi un ķīmiķi. Visu rakstu lasi te!

Power-to-X tehnoloģijas perspektīvas

Lai sasniegtu Parīzes nolīgumā noteiktos ilgtermiņa mērķus klimata pārmaiņu ierobežošanas jomā, vairākas pasaules valstis ir apņēmušās nākamajās desmitgadēs īstenot vērienīgu enerģētikas dekarbonizācijas procesu. Šā gada 18. oktobrī Berlīnē norisinājās Pasaules Enerģijas padomes (PEP) Vācijas Nacionālās komitejas rīkotā Enerģijas diena 2018, kuras galvenā tēma bija šobrīd jaunākais instruments cīņā par dekarbonizāciju – tehnoloģija Power-to-X un tās “ceļa kartes starptautiskie aspekti”. Visu rakstu lasi te!

Eiropa ir par siltumsūkņiem 

Šajā rakstā informēsim par jau sen atzītas tehnoloģijas – siltumsūkņu izmantošanas iespējām Latvijas tirgū un rosināsim analizēt, cik gatavi esam to ieviešanai. Ieskicēsim arī elektrifikācijas perspektīvas Eiropā, iedzīvotāju ieguvumus no siltumsūkņu izmantošanas, kā arī pieredzi, kas gūta, ieviešot siltumsūkņus mūsu kaimiņvalstī Zviedrijā. Visu rakstu lasi te!

Viedās specializācijas stratēğija – ceļvedis uz inovācijām

Kopš 2014. gada Latvijā zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju politika tiek īstenota Viedās specializācijas stratēģijas ietvaros. Tās mērķis ir attīstīt Latvijas inovācijas potenciālu un, palielinot investīcijas un mazinot institucionālos šķēršļus,veidot tādu inovācijas sistēmu, kas veicina Latvijā esošās ekonomiskās struktūras transformāciju un uz zināšanām balstītu sociālekonomisko attīstību stratēģiski prioritārās jomās. Visu rakstu lasi te!

Leņķa dalīšanas automātikas principu izpēte un pārbaude, tās darbības pilnveide un attīstība Latvijas un citu valstu energosistēmās

1961. gada 1. oktobrī Rīgā operatīvo un tehnoloģisko darbību uzsāka PSRS Ziemeļrietumu energosistēmu Apvienotā dispečeru pārvalde (ADP), kuras operatīvajā un tehnoloģiskajā pārvaldībā nonāca Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ļeņingradas, Kaļiņingradas un Karēlijas energosistēmas. Ziemeļrietumu ADP speciālistiem sākotnēji vēl nebija pieredzes lielu un apvienotu energosistēmu operatīvā un tehnoloģiskā pārvaldībā, tāpēc viņiem vajadzēja pilnveidot zināšanas un apgūt jaunus lielo energosistēmu tehnisko problēmu risinājumus. Visu rakstu lasi te!

Jaunas elektroenerğijas uzkrāšanas tehnoloğijas stabilai elektroenerğijas sistēmai

Līdz 2025. gadam plānotā Baltijas elektroenerģijas sistēmas sinhronizācija ar Eiropas tīkliem nāk roku rokā ar citu aktuālu jautājumu – Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu stabilitātes nodrošinājumu. Patlaban Baltijā tiek pielietots centralizētais frekvences regulēšanas princips, taču, pieslēdzoties Eiropas tīkliem, ir jāizmanto decentralizētais frekvences regulēšanas princips, kas atšķiras gan tehniski, gan izmaksu ziņā. Lai Baltijas valstu elektroenerģijas sistēma varētu darboties droši, ir nepieciešams paredzēt veidus, kā efektīvāk tirgus apstākļos veikt frekvences regulēšanu. Visu rakstu lasi te!