Atjaunīgo energoresursu (AER) nozīme ES enerģētikā īpaši pieaugusi pēdējos piecpadsmit gados – saistībā ar būtisku tehnoloģiju izmaksu samazinājumu, politiskiem un ekonomiskiem stimuliem un komersantu vēlmi investēt šīs jomas attīstībā. Līdz ar lielas jaudas mainīgo AER avotu īpatsvara kāpumu ES enerģijas ģenerācijas portfelī, nepieciešams pārskatīt un piemērot jaunajai realitātei arī energosistēmu ekspluatācijas stratēģisko plānošanu.
