Tehnoloģijas

 50 Posts 0 Comments 16191 Views

Enerģijas akumulācija – viens no dūžiem enerģētiskās sistēmas attīstībā

Pēdējā desmitgadē akumulācijas tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka tās jau uzskata par standarta instrumentu enerģētikas sistēmas pārejā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu visā pasaulē. Globālās enerģijas akumulācijas industrijas izstādē Energy Storage Europe, kas šogad notika Diseldorfā, bija pārstāvēts plašs akumulācijas tehnoloģiju spektrs, galvenokārt iezīmējot tendences elektroenerģijas akumulācijas jomā. Visu rakstu lasiet te!  

Termoķīmisko tehnoloģiju vēsture un nākotne enerģētikā

Degšanas procesu mēs parasti iedomājamies vienkāršu un pašsaprotamu: kas gan sarežģīts var būt kamīna liesmā – ieliec kurināmo, piešķil uguni un tas deg, nekas vairāk. Taču, kā jau tas bieži vien ir raksturīgi šai pasaulei, patiesība ir krietni sarežģītāka par šķietamību. Cietā kurināmā sadegšanu nodrošina komplicēts ķīmisko procesu kopums – pati degšana tajā neveido pat pusi. Vēl vairāk, degšana nemaz nebūtu iespējama, ja nenotiktu citas šajā kompleksā ietilpstošās reakcijas, ko sauc par pirolīzi un gazifikāciju. Šī raksta autors Dmitrijs Poršņovs…

Kāpēc 1961. gadā Rīgā tika nodibināta PSRS Ziemeļrietumu energosistēmu Apvienotā dispečeru pārvalde

Kāpēc tieši Rīgā? Atbilde uz šo jautājumu, protams, nav vienkārša, jo sākotnēji šādas institūcijas – PSRS Ziemeļrietumu energosistēmu Apvienotās dispečeru pārvaldes (ZR ADP) – izveidei atbilda profesionāls pretendents ar milzu pieredzi lielas energosistēmas pārvaldībā proti, Ļeņingradas energosistēmas kolektīvs "Ļenenergo". Otrs pretendents – Latvijas energosistēmas "Latvenergo" kolektīvs arī bija profesionāls un progresīvs, taču ar minimālu pieredzi lielu, apvienotu energosistēmu pārvaldīšanā. Visu rakstu lasi te!

Vējiem būs būt!

Vai selgas vēja elektrostacijām Latvijas teritoriālajos ūdeņos ir perspektīva? Skeptiķi grozītu galvas: ko nu mēs, tas jau iespējams tikai kaut kur pie Dānijas vai Vācijas krastiem! Taču selgas vēja elektrostaciju būvniecība ir Latvijas enerģētikas tuvāko gadu dienaskārtības jautājums. Par vēja enerģētikas – kā jūras, tā sauszemes – aktualitāti mūsu valstī ar "Enerģiju un Pasauli" domās dalījās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks enerģētikā Andris Akermanis. Visu rakstu lasi te!

Kodolsintēzes reaktori TOKAMAK un STELLARATOR

Kodolsintēzes reaktori ir daudz drošāki nekā kodoldalīšanās reaktori: radioaktīvā materiāla daudzums tajos ir ievērojami mazāks, tāpēc vides radioaktīvā piesārņojuma risks avārijas laikā ir minimāls, turklāt kodolsintēzes reaktoru darbības procesā nerodas CO2 un citi kaitīgu vielu izmeši. Tomēr kodolsintēzes reaktori joprojām ir izpētes un izstrādes stadijā. Eiropas Savienības kodolsintēzes programmās piedalās arī Latvijas fiziķi un ķīmiķi. Visu rakstu lasi te!

Power-to-X tehnoloģijas perspektīvas

Lai sasniegtu Parīzes nolīgumā noteiktos ilgtermiņa mērķus klimata pārmaiņu ierobežošanas jomā, vairākas pasaules valstis ir apņēmušās nākamajās desmitgadēs īstenot vērienīgu enerģētikas dekarbonizācijas procesu. Šā gada 18. oktobrī Berlīnē norisinājās Pasaules Enerģijas padomes (PEP) Vācijas Nacionālās komitejas rīkotā Enerģijas diena 2018, kuras galvenā tēma bija šobrīd jaunākais instruments cīņā par dekarbonizāciju – tehnoloģija Power-to-X un tās “ceļa kartes starptautiskie aspekti”. Visu rakstu lasi te!