Tehnoloģijas

 62 Posts 0 Comments 33352 Views

Tehnoloģijas cilvēka veselībai: magnētiskās rezonanses tomogrāfija

Magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT) ir medicīniska iekšējo orgānu un audu izmeklēšanas metode (par tomogrāfiskajām metodēm sauc metodes, ar kurām var iegūt plānu audu slāņu attēlus). Šī metode pamatojas uz kodolu magnētiskās rezonanses (KMR) parādību. Atšķirībā no KMR spektroskopijas, kurā tiek izmantots pilnīgi homogēns magnētiskais lauks, magnētiskās rezonanses tomogrāfijā lieto magnētiskā lauka gradientu. MRT metodē ir svarīgi noskaidrot rezonējošo ūdeņraža kodolu jeb protonu telpisko sadalījumu, jo cilvēka organismā dažādi audi un orgāni satur atšķirīgu ūdeņraža daudzumu. Visu rakstu lasiet šeit!

Ievēro energomarķējumu, pērc gudri!

Patlaban iedzīvotāju informētība par energomarķējumu Latvijā ir samērā zema. Gana nevērīgi pret informāciju par energoefektivitāti un ekodizainu izturas komersanti, kas sadzīves tehniku tirgo internetā, pārbaudēs secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Lai aktualizētu jautājumu par energoefektivitātes un ekodizaina nozīmi, novembrī uzsākta informatīvi izglītojošā kampaņa "Pērc gudri, netērē lieki!", kā arī izstrādāts praktisks, vienkāršs iekārtu energoefektivitātes salīdzināšanās rīks, kas internetā pieejams jebkuram lietotājam. Ar tā palīdzību pirms sadzīves tehnikas iegādes pircējs var noskaidrot, kura no iekārtām būs ekonomiski izdevīgāka ilgtermiņā. Visu…

Patērētājam draudzīga siltumapgāde Latvijā

Šā gada 26. septembrī gan klātienē "H2O6 kvartālā", Rīgā, gan tiešsaistē aizvadīts izdevuma "Dienas Bizness", Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA), AS "Gaso", AS "Latvenergo" un AS "Latvijas Gāze" kopīgi rīkotais forums "Siltumapgāde 2020". Kā allaž, tas bija veltīts Latvijas siltumenerģētikas nozares aktualitātēm un problēmām, kā arī nākotnes perspektīvām projektu realizācijas, siltumapgādes "zaļināšanas", energoefektivitātes un inovāciju kontekstā. Visu rakstu lasiet šeit!

Vai viedā pilsēta būs energoefektīva?

"Viedās pilsētas" koncepts pēdējos gados ir guvis atbalsi sabiedriskajā domā un iemantojis arī politikas veidotāju atbalstu, un tā pamatā ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana. Tas ļaus uzlabot pilsētas pamatfunkciju nodrošinājumu, veicināt resursu pārvaldības efektivitāti un līdzsvarotu sekundāro energoresursu patēriņu. Visu rakstu lasiet šeit!

Vai saules enerģijai ir nākotne?

Patlaban jau vairāk nekā ceturto daļu no pasaulē saražotās elektroenerģijas iegūst no atjaunīgiem energoresursiem. Par izplatītāko atjaunīgās enerģijas veidu ir kļuvusi saules enerģija. Ik gadu pasaulē tiek uzstādīti saules fotoelementu paneļi ar kopējo jaudu virs 100 GW. Tie ir nelieli, bet stabili soļi arī Eiropas centienos kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu laikposmā līdz 2050. gadam. Visu rakstu lasiet šeit!

Lielas jaudas enerģijas uzkrājēji: tehnoloģiju efektivitāte enerģētikas pārejas kontekstā

Atjaunīgo energoresursu (AER) nozīme ES enerģētikā īpaši pieaugusi pēdējos piecpadsmit gados – saistībā ar būtisku tehnoloģiju izmaksu samazinājumu, politiskiem un ekonomiskiem stimuliem un komersantu vēlmi investēt šīs jomas attīstībā. Līdz ar lielas jaudas mainīgo AER avotu īpatsvara kāpumu ES enerģijas ģenerācijas portfelī, nepieciešams pārskatīt un piemērot jaunajai realitātei arī energosistēmu ekspluatācijas stratēģisko plānošanu. Visu rakstu lasiet šeit!

Ūdeņraža enerģētika: aktuālā situācija un attīstības prognozes

Ūdeņradis, visizplatītākais ķīmiskais elements Visumā, ir arī universāla degviela, ar kuras strauju ienākšanu visos enerģētikas nozares segmentos jau netālā perspektīvā saistās gan Eiropas Savienības, gan citu pasaules reģionu tautsaimniecības ilgtspējas un dekarbonizācijas cerības. Ūdeņradis ir daudzpusīgi izmantojams energoresurss, un mūsdienās pieejamās tehnoloģijas ļauj to ražot, uzglabāt, pārvietot un lietot visdažādākajos veidos. Visu rakstu lasiet šeit!

Digitālā fotokamera: no mobilā telefona līdz satelītam

Jau pagājušā gadsimta beigās digitālās kameras veiksmīgi konkurēja ar parastiem fotoaparātiem, taču kopš 2005. gada tās ir iekarojušas arī mobilos telefonus un viedtālruņus. Tagad digitālā fotogrāfija ir kļuvusi par mūsu ikdienas sastāvdaļu un tiek plaši izmantota zinātnē un tehnikā (astronomijā, Zemes mākslīgajos pavadoņos, navigācijā u.c.). Plašāk par digitālās fotogrāfijas vēsturi un šodienu lasiet akadēmiķa Kurta Švarca rakstā. Visu rakstu lasiet šeit!

Elektroauto uzlāde – vienkārši vai sarežģīti?

Virzība uz tīrāku mobilitāti ir neatgriezeniska – Eiropas Savienības transporta politika paredz, ka sektoram jāpatērē arvien mazāk enerģijas un tai jākļūst tīrākai. Tātad uzdevums ir palielināt transportlīdzekļu efektivitāti un samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu mobilitāti. Pēdējo 8 gadu laikā pasaulē ir sācis strauji pieaugt ceļu elektrotransporta līdzekļu skaits, un likumsakarīgi pieaudzis tas ir arī Latvijā. Īpaši straujš pieaugums patlaban – un, visticamāk, arī nākotnē – būs vērojams vieglo pasažieru automobiļu un autobusu segmentā. Lai…