Zinātne

Sonogrāfija: no klīniskās diagnostikas līdz seismiskiem viļņiem

Molekulārās bioloģijas un ģenētikas dati liecina, ka pirms aptuveni simttūkstoš gadiem homo sapiens no zīmju valodas pārgāja uz mutvārdu saziņu. Tas bija revolucionārs notikums homo sapiens intelektuālajā evolūcijā. Gadu tūkstošiem orālā valoda – modificētie akustiskie viļņi bija vienīgais informācijas avots, kas cilvēces uzkrāto pieredzi un teiksmainos mītus nodeva no paaudzes uz paaudzi. Tikai ceturtajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras tapa piktogrammas, vēlāk ķīļraksts un alfabēts, kas daudzkārt paātrināja homo sapiens intelektuālo attīstību. Mūsdienās daudzpusīgi akustiskie pielietojumi sākās divdesmitā gadsimta otrajā…

Zinātne

Magnētisms mūsos un ap mums

Ikviens no mums pazīst kompasu ar kustīgo magnētadatu, kas rāda ziemeļu-dienvidu virzienu. Magnētiskos iežus (magnetītu) pazina jau senajā pasaulē; piemēram, Senajā Ķīnā trešajā gadsimtā p.m.ē., Haņu dinastijas periodā, tos izmantoja ģeomantijā, viedēšanā. Mūsu ēras 11. gadsimtā, Sunu dinastijas laikā, ķīniešu zinātnieks Šeņs Kuo (Shen Kuo) izgudroja peldošo kompasu navigācijai un aprakstīja arī inklinācijas leņķi. Eiropā kompasu sāka izmantot 12. gadsimtā. Visu rakstu lasi te!

Zinātne

No eļļas lampas līdz gaismas diodēm

Līdz pat 19. gadsimta beigām vienīgais cilvēkam pieejamais mākslīgās gaismas avots bija atvērta liesma – eļļas lampa, svece, gāzes lampa utt. Akadēmiķa Kurta Švarca rakstā lasiet par apvērsumu apgaismes sistēmā un to, kā 21. gadsimtā mūsu ikdienā gluži nemanāmi ieviesās pusvadītāju diodes (angļu. val. light emitting diodes– LED) – efektīvi un ekonomiski gaismas avoti, kuru darbības pamatā ir kvantu fizikas likumi. Visu rakstu lasi te!