Aktualitātes

Nākamajiem gadiem divdesmit trīsdesmit

Latvijas Universitāte (LU) šogad pošas atzīmēt savu simtgadi un saviem studentiem, mācībspēkiem un zinātniekiem uzdāvinājusi jauno Zinātņu māju Torņkalnā, topošajā LU Akadēmiskajā centrā. Par to, kā tiek apgūta Zinātņu māja un kādas ieceres ar to saistās, iztaujājām Latvijas Universitātes prorektoru eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Lietišķās ģeoloģijas katedras profesoru Valdi Segliņu. Visu rakstu lasiet te!

Zinātne

Par jauno valsts pētījumu programmu “Enerģētika”

Pērnā gada oktobrī tika izsludināts atklāts projektu konkurss valsts pētījumu programmā (VPP) "Enerģētika" (2018–2021), kurai finansējumu nodrošina par enerģētikas nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija. Programmas virsmērķis ir veicināt ilgtspējīgas, modernas, konkurētspējīgas un sabiedrības interesēm atbilstošas enerģētikas attīstību Latvijā. Pieteikumu konkurss noslēdzās pagājušā gada nogalē, un tajā pavisam tika iesniegti 18 projektu pieteikumi, no kuriem finansējums piešķirts 11 projektu īstenošanai – kopsummā aptuveni 6 milj. eiro apmērā uz trim gadiem. Visu rakstu lasiet te!

Zinātne

Pētnieks un inženieris

Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes (RTU EEF) Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta tāda paša nosaukuma katedras un studentu radošās laboratorijas vadītājs, asociētais profesors Dr. sc. ing. PĒTERIS APSE-APSĪTIS ir strādājis gan zinātnē, gan industrijā un piedalījies vairāk nekā 300 dažādu industriālo elektrotehnoloģisko, automatizācijas iekārtu un IKT projektu izstrādē. 2018. gada nogalē viņš saņēma AS "Latvenergo" un Latvijas Zinātņu akadēmijas lielo atzinību – profesora Alfrēda Vītola balvu par izcilu devumu enerģētikā. Visu rakstu lasi te!

Sabiedrība

Optimizēt

Lauksaimniecības zinātnieku uzdevums ir radīt jaunas, optimālas šķirnes, piemērotas mūsu klimatam un tā izmaiņām, optimālus saimniekošanas modeļus. Arī metodes, kā optimāli izmantot tos resursus, ko agrāk uzskatīja par bezvērtīgiem, vidi piesārņojošiem atkritumiem. Daudz dažādu tēmu būtu ko pārrunāt ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektori ekonomikas doktori IRINU PILVERI, kuru pagājušā gada Rudens pilnsapulcē Latvijas Zinātņu akadēmija ievēlēja par savu īsteno locekli un kura no LZA prezidenta Ojāra Spārīša rokām svinīgajā ceremonijā 18. decembrī saņēma to apliecinošu dokumentu. Saruna – neilgi pirms…

Zinātne

Ne tikai balts vai melns

Bioloģijas doktors Dainis Edgars Ruņğis ir dzimis Sidnejā, Austrālijā. Kopš 2006. gada viņš strādā Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā „Silava”. 2013. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli mežzinātnē, par zinātnisko pētījumu virzieniem uzrādot meža koku populāciju ģenētiskās daudzveidības un to izcelsmes noteikšanu ar molekulāro marķieru palīdzību un meža koku sugu adaptīvo pazīmju molekulāri ģenētisko izpēti. Var teikt, ka viņš Latvijas mežu pazīst vissmalkākajā līmenī. Visu rakstu lasi te!

Zinātne

Nav miera arī miera ostā

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesore Dr. geogr. Agrita Briede SIA „ITERA Latvija”, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda 2018. gada balvu ieguva par publikāciju kopu „Latvijas klimata, tā mainības un ietekmju izpēte”. Par satraucošajām pasaules klimata pārmaiņām lasiet sarunā ar laureāti. Visu rakstu lasi te!

Sabiedrība

Likteņdārza pirmā desmitgade

Pirms desmit gadiem tika iestādītas pirmās ābelītes un sākās Likteņdāza praktiskā realizācija pēc ievērojamā japāņu dārzu arhitekta Šunmio Masuno meta. Likteņdārza projekta autors un, ja tā var teikt, virsuzraugs ir arhitekts Andris Kronbergs. Šogad, pēc 12 gadiem, viņš atkal tikās ar cienījamo Masuno kungu un kopā aplūkoja paveikto. Visu rakstu lasi te!

Sabiedrība

Rūpes par likteņupi

Mākslīgo zivju nārsta ligzdu siešana un ievietošana Daugavā ir pasākums, kurā ar lielu entuziasmu biedrības „Mēs zivīm” speciālistu profesionālajā vadībā piedalās gan Latvenergo koncerna darbinieki ar savām ğimenēm, gan arī klienti. Taču tā ir tikai viena no uzņēmuma realizētajām vides aktivitātēm Daugavas upes baseinā. Plašāk stāsta AS „Latvenergo” vides aizsardzības vecākais speciālists Dainis Kanders. Visu rakstu lasi te!

SabiedrībaZinātne

Tūkstoš lappušu nezināmā par (it kā) zināmo

Saruna ar literatūrzinātnieci, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieci Gundegu Grīnumu, kuras monogrāfija „Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni” ir atzīta par vienu no pagājušā gada 12 ievērojamākajiem zinātniskajiem sasniegumiem Latvijā. Var teikt, ka visu darba mūžu viņa ir pavadījusi kopā ar mūsu slaveno dzejniekpāri. Kā tas sākās?