Birka: Valdis Gavars

Zinātne

Salaspils zinātniskā kodolreaktora darbība kodoltehnikā un enerģētikā

 admin  0 349 

Zinātniskais kodolreaktors IRT Salaspilī sāka darbu 1961. gada 26. septembrī. Tā galvenais uzdevums bija attīstīt zinātnes nozares, kas saistītas ar kodolenerģijas izmantošanu. Tika sākta plaša iniciatīva, lai attīstītu kodolfiziku, cietvielu radiācijas fiziku, radioķīmiju un citus pētniecības virzienus, kas saistīti ar radioaktīvā starojuma izmantošanu. Vienlaicīgi tika sākta arī kodoltehnikas problēmu pētniecība. Jāatzīmē, ka tā laika likumi ierobežoja kodoltehnikā veikto darbu rezultātus publicēt atklāti. Kodolreaktora darbības laikā (1961–1998) tika veikti tehnisko zinātņu pētījumi vairākos virzienos: zinātniskie kodolreaktori, radiācijas kontūrs, kritiskais stends, enerģētiskie…

Tehnoloģijas

Kodolsintēzes reaktori TOKAMAK un STELLARATOR

 admin  0 966 

Kodolsintēzes reaktori ir daudz drošāki nekā kodoldalīšanās reaktori: radioaktīvā materiāla daudzums tajos ir ievērojami mazāks, tāpēc vides radioaktīvā piesārņojuma risks avārijas laikā ir minimāls, turklāt kodolsintēzes reaktoru darbības procesā nerodas CO2 un citi kaitīgu vielu izmeši. Tomēr kodolsintēzes reaktori joprojām ir izpētes un izstrādes stadijā. Eiropas Savienības kodolsintēzes programmās piedalās arī Latvijas fiziķi un ķīmiķi. Visu rakstu lasi te!

Tehnoloģijas

Kustīga viļņa kodolreaktors

 admin  0 1492 

Kustīga viļņa kodolreaktors (traveling-wave reactor – TWR) ir viens no IV paaudzes kodolreaktoru tipiem. Ātro neitronu kodolreaktorā ar nātrija siltumnesēju (sodium-cooled fast reactor) kā kodoldegviela tiek izmantots noplicināts urāns. Kodolreaktorā notiek kodoldegvielas atražošana – noplicinātā urāna pārveide plutonija kodoldegvielā. Aktīvajā zonā notiek kontrolējama kritiskās masas pārvietošanās kustīga viļņa veidā: pakāpeniski no noplicinātā urāna rodas plutonijs nākamajā aktīvās zonas slānī un dalīšanās produkti uzkrājas iepriekšējā slānī. Šīs tehnoloģijas autori uzskata, ka TWR prototipu varētu radīt nākamajos 10–15 gados.

Zinātne

Jauniem acis zib

 admin  0 1816 

Kopš Marijas Kirī laikiem radiācijas ķīmija un radiācijas fizika ir kļuvušas par ikdienišķām zinātnes nozarēm, kurās strādā ne mazums sieviešu. Šoreiz saruna ar ķīmijas doktori Guntu Ķizāni, kuras zinātniskā mūža liela daļa ir saistīta ar LZA pētniecisko kodolreaktoru Salaspilī un kuras izaudzinātajām šī darba turpinātājām jau ir pašām savi sekotāji.