Zinātne

Inerciālā kodolsintēze

Kodolsintēzes ceļā iegūto enerģiju mēdz tēlaini dēvēt par Saules enerģiju uz Zemes. Tā rodas procesā, kurā saplūst vieglo ķīmisko elementu kodoli un veidojas elementi ar lielāku masu. Deitērijs un tritijs ir pozitīvi lādētas daļiņas, un, lai tās saplūstu un notiktu kodolreakcija, vispirms jāpārvar elektriskie atgrūšanās spēki. To apraksta tā saucamais kodolsintēzes trīskārtējais reizinājums jeb Losona kritērijs (Lawson criterion), kur reizinātāji ir plazmas blīvums, – plazmas ierobežojuma laiks un – plazmas temperatūra. Visu rakstu lasiet šeit!

Zinātne

Mūsdienu kodolenerģētikas situācija Eiropā un pasaulē

Iepriekšējā žurnāla “Enerģija un Pasaule” numurā tika dots īss ieskats pasaules kodolreaktoru avāriju vēsturē, pievēršoties galvenokārt Černobiļas un Fukusimas traģēdijām. Šoreiz aplūkosim mūsdienu kodolreaktorus. Sākumam jāatgādina, ka latviešu valodā iznākušas divas ļoti informatīvas grāmatas par tradicionālo kodolenerģētiku (smago kodolu skaldīšana): Valda Gavara “Atomelektrostacijas. Uzbūve un attīstības tendences”, apgāds “Zinātne”, 2008. un Elmāra Tomsona “Kodolenerģētika un vide”, apgāds “Zinātne”, 2014. Tajās interesenti var atrast daudz saistošu faktu gan par kodolenerģētikas vēsturi, gan par dažādu kodolreaktoru darbības pamatiem. Kodolenerģija tāpat kā vēja…