Akadēmiķa Kurta Švarca rakstā lasiet par zinātnisko atklājumu ceļu no pirmajām rentgena caurskatēm līdz mūsdienu datortomogrāfijai. Vilhelma Konrāda Rentgena 1895. gadā atklātie X-stari izraisīja apvērsumu medicīnā, paverot ceļu orgānu caurskatēm un staru terapijai. Jau gadu vēlāk mediķi šo starojumu nosauca atklājēja vārdā, un 1901. gadā Rentgens kļuva par godpilnās Nobela prēmijas fizikā pirmo laureātu. Visu rakstu lasi te!
Latvijas Zinātņu akadēmijas paša pirmā iesaukuma ārzemju loceklis Pēteris Bolšaitis kara gados kopā ar māti izceļoja uz Venecuēlu, toreiz lielu iespēju zemi, kura peldējās naftas naudā un vāca gudras galvas no visas pasaules. Izglītību ieguvis Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā, strādājis gan ASV, gan Venecuēlā un Vācijā. Viņš var novērtēt labas izglītības un mobilitātes iespējas un priekšrocības, kuras, nu jau pats būdams pensijā, stipendiju veidā cenšas sniegt talantīgiem un centīgiem Latvijas jauniešiem.
Kopš Marijas Kirī laikiem radiācijas ķīmija un radiācijas fizika ir kļuvušas par ikdienišķām zinātnes nozarēm, kurās strādā ne mazums sieviešu. Šoreiz saruna ar ķīmijas doktori Guntu Ķizāni, kuras zinātniskā mūža liela daļa ir saistīta ar LZA pētniecisko kodolreaktoru Salaspilī un kuras izaudzinātajām šī darba turpinātājām jau ir pašām savi sekotāji.
Šī gada 7. novembrī aizritēja 150 gadi, kopš Varšavā trūcīga skolotāja ģimenē piedzima Marija Sklodovska-Kirī, ģeniāla franču fiziķe un ķīmiķe, viena no radioaktivitātes mācības pamatlicējām, divkārša Nobela prēmijas laureāte (1903, 1911). Sieviete, kura dzīvoja savam laikam neraksturīgi, maksimāli atdevīgi gan zinātnē, gan mīlestībā.