Valstiskuma simtgadi šogad svin ne tikai Latvija, bet arī mūsu kaimiņi – Igaunija, Lietuva un Somija. Sveicot kaimiņvalstis lielajos svētkos, piedāvājam lasītājiem Lietuvas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa Jurğa Vilema pārdomas par Lietuvas enerğētikas nozares attīstību un nākotnes perspektīvām.
Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas un Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas kopīgajā sēdē, kas notika aizvadītā gada 13. decembrī, tika uzklausīta un apspriesta Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktores ekonomikas doktores Olgas Bogdanovas prezentācija "Aktuālie jautājumi Latvijas enerģētikas politikā".
Pasaules enerğētikā ir sācies lielu un nozīmīgu pārmaiņu laiks. To raksturos salīdzinoši zemāks pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums, radikāli jaunas tehnoloģijas, lielāki izaicinājumi vides aizsardzības jomā, ekonomiskās un ģeopolitiskās ietekmes izmaiņas. Enerğētikā šo jauno skatījumu dēvē par Lielo pāreju (The Grand Transition) – fundamentālu enerğētikas sektora pārveidi laika posmā līdz 2060. gadam.
Ķīna jau kļuvusi par lielāko enerģijas patērētāju un ražotāju pasaulē. Saskaņā ar dažām prognozēm līdz 2035. gadam tā būs arī lielākā enerģijas importētāja. Neapšaubāmi, pastāv cieša saikne starp Ķīnas ekonomikas izaugsmi un izejvielu cenām pasaulē: drakonu zeme patērē ap pusi pasaules ogļu produkcijas; pēdējos gados tā nodrošinājusi gandrīz visu naftas un dabasgāzes patēriņa pieaugumu. Uz šī fona nopietna uzmanība pievēršama iespaidīgiem pavērsieniem, kas patlaban vērojami Ķīnas enerģētikā.
Visu sektora spēlētāju skatieni tagad pievērsti ASV vieglās grūti iegūstamās naftas (VGIN) industrijai – kā galvenajam iespējamam globālā tirgus destabilizācijas faktoram.