Tehnoloģijas

Termoķīmisko tehnoloģiju vēsture un nākotne enerģētikā

Degšanas procesu mēs parasti iedomājamies vienkāršu un pašsaprotamu: kas gan sarežģīts var būt kamīna liesmā – ieliec kurināmo, piešķil uguni un tas deg, nekas vairāk. Taču, kā jau tas bieži vien ir raksturīgi šai pasaulei, patiesība ir krietni sarežģītāka par šķietamību. Cietā kurināmā sadegšanu nodrošina komplicēts ķīmisko procesu kopums – pati degšana tajā neveido pat pusi. Vēl vairāk, degšana nemaz nebūtu iespējama, ja nenotiktu citas šajā kompleksā ietilpstošās reakcijas, ko sauc par pirolīzi un gazifikāciju. Šī raksta autors Dmitrijs Poršņovs…

Zinātne

Par jauno valsts pētījumu programmu “Enerģētika”

Pērnā gada oktobrī tika izsludināts atklāts projektu konkurss valsts pētījumu programmā (VPP) "Enerģētika" (2018–2021), kurai finansējumu nodrošina par enerģētikas nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija. Programmas virsmērķis ir veicināt ilgtspējīgas, modernas, konkurētspējīgas un sabiedrības interesēm atbilstošas enerģētikas attīstību Latvijā. Pieteikumu konkurss noslēdzās pagājušā gada nogalē, un tajā pavisam tika iesniegti 18 projektu pieteikumi, no kuriem finansējums piešķirts 11 projektu īstenošanai – kopsummā aptuveni 6 milj. eiro apmērā uz trim gadiem. Visu rakstu lasiet te!

Zinātne

Nav miera arī miera ostā

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesore Dr. geogr. Agrita Briede SIA „ITERA Latvija”, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda 2018. gada balvu ieguva par publikāciju kopu „Latvijas klimata, tā mainības un ietekmju izpēte”. Par satraucošajām pasaules klimata pārmaiņām lasiet sarunā ar laureāti. Visu rakstu lasi te!

Zinātne

Enerģētikas latviešu terminoloģija pēdējos 100 gados

Rakstā aplūkota enerģētikas latviešu terminoloģijas attīstība pēdējā gadsimtā. Minēti visi galvenie elektroenerģētikas terminu krājumi, ko šajā laika periodā izstrādājuši gan Latvijā dzīvojošie, gan pēc 2. Pasaules kara uz ārzemēm emigrējušie valodnieki un tehniskie speciālisti. Tekstā pieminētas arī tās personas, kuru devums enerģētikas latviešu terminoloģijas jomā aplūkojamā periodā bijis nozīmīgs. Vērtēts arī enerģētikas terminoloģijas pašreizējais stāvoklis un formulēti aktuāli risināmie uzdevumi.

Zinātne

Rīgas dinamo eksperimenta tālā un skanīgā atbalss

Priekšstati par Zemes magnētisko lauku kā elektromagnētiskās indukcijas parādību (ģeodinamo) radās 20. gadsimta otrajā pusē, kad bija noteikta zemeslodes iekšējā uzbūve un attīstīta magnetohidrodinamika (MHD). Šo procesu izpētē ievērojama loma bija Latvijas fiziķiem, LZA Fizikas institūta MHD nodaļas līdzstrādniekiem. Eksperimenti un teorētiskie aprēķini bija sarežģīti, un tikai 90. gadu beigās aprakstīto MHD pašierosmi izdevās novērot eksperimentāli. Pirmo reizi, 1999. gada 11. novembrī, šāds eksperiments tika veikts LU Fizikas institūtā. Šis Salaspils fiziķu sniegums guva starptautisku atzinību kā Rīgas dinamo eksperiments.

Zinātne

Saule un mēs

Senās Japānas mīts stāsta par saules dievieti Amaterasu, kura pēc strīda ar brāli paslēpās dziļā grotā, atstājot pasauli tumsā un aukstumā. Lai izvilinātu Amaterasu no grotas, dievi nolika pie ieejas spoguli. Ieraudzījusi savu atspulgu, ziņkārīgā dieviete iznāca no grotas, un pasaule atkal kļuva silta un gaiša. Saule patiešām ir svarīgākais faktors dzīvības izcelsmē un evolūcijā uz Zemes. Saules aktivitāte tieši iespaido mūsu ikdienu. Saules uzliesmojumu izraisītās magnētiskās vētras ietekmē gan sakaru iekārtas un energosistēmas, gan cilvēka organismu. Šā gada septembrī…