Šā gada 26. septembrī gan klātienē "H2O6 kvartālā", Rīgā, gan tiešsaistē aizvadīts izdevuma "Dienas Bizness", Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA), AS "Gaso", AS "Latvenergo" un AS "Latvijas Gāze" kopīgi rīkotais forums "Siltumapgāde 2020". Kā allaž, tas bija veltīts Latvijas siltumenerģētikas nozares aktualitātēm un problēmām, kā arī nākotnes perspektīvām projektu realizācijas, siltumapgādes "zaļināšanas", energoefektivitātes un inovāciju kontekstā. Visu rakstu lasiet šeit!
Atjaunīgo energoresursu (AER) nozīme ES enerģētikā īpaši pieaugusi pēdējos piecpadsmit gados – saistībā ar būtisku tehnoloģiju izmaksu samazinājumu, politiskiem un ekonomiskiem stimuliem un komersantu vēlmi investēt šīs jomas attīstībā. Līdz ar lielas jaudas mainīgo AER avotu īpatsvara kāpumu ES enerģijas ģenerācijas portfelī, nepieciešams pārskatīt un piemērot jaunajai realitātei arī energosistēmu ekspluatācijas stratēģisko plānošanu. Visu rakstu lasiet šeit!
Periods līdz 2025. gadam Baltijas enerģētikā varētu būt lielāko iespēju un arī lielāko izaicinājumu laiks kopš fundamentālajām politiskajām un sociālekonomiskajām pārmaiņām aizvadītā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Visu rakstu lasiet šeit!
Ūdeņradis, visizplatītākais ķīmiskais elements Visumā, ir arī universāla degviela, ar kuras strauju ienākšanu visos enerģētikas nozares segmentos jau netālā perspektīvā saistās gan Eiropas Savienības, gan citu pasaules reģionu tautsaimniecības ilgtspējas un dekarbonizācijas cerības. Ūdeņradis ir daudzpusīgi izmantojams energoresurss, un mūsdienās pieejamās tehnoloģijas ļauj to ražot, uzglabāt, pārvietot un lietot visdažādākajos veidos. Visu rakstu lasiet šeit!
Covid-19 pandēmija ir izraisījusi ekonomisko un sociālo saspīlējumu visā pasaulē un ietekmējusi daudzus cilvēku dzīves aspektus, tajā skaitā enerģētikas sektoru. Samazinoties globālajam naftas pieprasījumam, kritās resursu cenas un saruka ražošanas apjomi, īpaši pēc Krievijas un Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) cenu "kara". Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras naftas tirgus ziņojumu 2020. gada aprīlī globālais naftas pieprasījums bija par 29 miljoniem barelu dienā mazāks nekā gadu iepriekš, un šāda stagnējoša tendence varētu saglabāties līdz pat šī gada beigām vai nākamā gada vidum.…
Transporta nozares dekarbonizācija ir viens no nemainīgi aktuāliem jautājumiem Eiropas Savienības tautsaimniecības klimatneitralitātes mērķu kontekstā. Transports tradicionāli dod vienu no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu "pienesumiem", tāpēc tieši šī sektora dekarbonizācijai tiek veltīta īpaša uzmanība, plānojot pasākumus gan īsākā, gan garākā termiņā. Transporta dekarbonizācija nav tikai cīņa ar automašīnu izmešiem – tā aptver arī dzelzceļa nozari, upju un jūras satiksmi, kā arī kravas un pasažieru aviopārvadājumus. Visu rakstu lasiet šeit!
Eiropas Savienība ir apņēmusies vadīt globālo cīņu pret klimata pārmaiņām. Pagājušā gada decembrī Eiropas Komisija pieņēma dokumentu "Eiropas zaļais kurss". Tas ietver daudzu pasākumu kopumu, lai, vēlākais līdz 2050. gadam, Eiropa kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, tā realizējot Parīzes nolīgumā izvirzītos mērķus. Lai tos sasniegtu, Eiropai nākamajā desmitgadē vajadzēs iespaidīgus finanšu resursus investīcijām zaļās enerģijas ražošanā, infrastruktūrā, būvniecībā un citās ekonomikas jomās. Visu rakstu lasiet šeit!
2019. gada 25. septembrī aizritēja ikgadējais laikraksta "Dienas Bizness", Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA), AS "Gaso", AS "Latvenergo" un AS "Latvijas Gāze" kopīgi rīkotais forums, kurā tika spriests par siltumenerģētikas nozares iespējām un problēmām Latvijā gan likumdošanas ietvara pilnveides, gan energoekonomikas un vides ilgtspējas nodrošinājuma, gan inovāciju pārneses analīzes kontekstā. Visu rakstu lasiet šeit!
Par to, kas Latvijas enerģētikā aktuāls šobrīd un par ko būs jādomā tuvākā un tālākā nākotnē, sarunā ar "Enerģiju un Pasauli" pastāstīja Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Visu rakstu lasiet te!
Būt vai nebūt cietā kurināmā ģenerācijai Eiropā, un, ja būt, kādi nosacījumi jāizpilda, lai šis patlaban nozīmīgais ES enerģētikas segments joprojām iederētos reğiona enerģētikas konjunktūrā? Visu rakstu lasiet te!