Aktualitātes

Braukt zaļāk vai braukt alternatīvi

Transporta nozares dekarbonizācija ir viens no nemainīgi aktuāliem jautājumiem Eiropas Savienības tautsaimniecības klimatneitralitātes mērķu kontekstā. Transports tradicionāli dod vienu no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu "pienesumiem", tāpēc tieši šī sektora dekarbonizācijai tiek veltīta īpaša uzmanība, plānojot pasākumus gan īsākā, gan garākā termiņā. Transporta dekarbonizācija nav tikai cīņa ar automašīnu izmešiem – tā aptver arī dzelzceļa nozari, upju un jūras satiksmi, kā arī kravas un pasažieru aviopārvadājumus. Visu rakstu lasiet šeit!

Sabiedrība

ES taksonomija: ceļā uz zaļāku un ilgtspējīgāku ekonomiku

Eiropas Savienība ir apņēmusies vadīt globālo cīņu pret klimata pārmaiņām. Pagājušā gada decembrī Eiropas Komisija pieņēma dokumentu "Eiropas zaļais kurss". Tas ietver daudzu pasākumu kopumu, lai, vēlākais līdz 2050. gadam, Eiropa kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, tā realizējot Parīzes nolīgumā izvirzītos mērķus. Lai tos sasniegtu, Eiropai nākamajā desmitgadē vajadzēs iespaidīgus finanšu resursus investīcijām zaļās enerģijas ražošanā, infrastruktūrā, būvniecībā un citās ekonomikas jomās. Visu rakstu lasiet šeit!

Aktualitātes

Latvijas siltumenerģētikas aktualitātes

2019. gada 25. septembrī aizritēja ikgadējais laikraksta "Dienas Bizness", Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA), AS "Gaso", AS "Latvenergo" un AS "Latvijas Gāze" kopīgi rīkotais forums, kurā tika spriests par siltumenerģētikas nozares iespējām un problēmām Latvijā gan likumdošanas ietvara pilnveides, gan energoekonomikas un vides ilgtspējas nodrošinājuma, gan inovāciju pārneses analīzes kontekstā. Visu rakstu lasiet šeit!

Aktualitātes

Atbalsts “zaļajai” enerģijai Eiropā: kā veicas Vācijā un Polijā

Vai valstis, kas visaktīvāk atbalsta atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu un ekonomikas dekarbonizāciju, pašas arī vismazāk paļaujas uz fosilo kurināmo savu enerģijas vajadzību nodrošinājumā? Atbilde uz šo jautājumu nebūt nav viennozīmīga, ko pierāda divu visnotaļ atšķirīgu, tomēr dažos aspektos arī visai radniecīgu Centrāleiropas reģiona lielo valstu – Vācijas un Polijas – piemērs. Abas pagaidām ir lielā mērā atkarīgas no elektroenerģijas ģenerācijas cietā kurināmā elektrostacijās, un abās darbojas vairākas Eiropas Savienībā (ES) lielākās šāda veida stacijas, par kuru slēgšanas laiku un nosacījumiem…

Aktualitātes

Gatavojamies Baltijas jūras reģiona valstu PEP nacionālo komiteju 6. apaļā galda diskusijai

2014. gada augustā Helsinkos aizsākās Pasaules Enerģijas padomes (PEP) Baltijas jūras valstu nacionālo komiteju reģionālā konsultatīvā un informatīvā iniciatīva – apaļā galda diskusija (World Energy Council "Baltic Sea Round Table"). Šogad, 12.–13. augustā, šis pasākums pirmo reizi norisināsies Latvijā. Visu rakstu lasiet te!

Aktualitātes

Trīs tēzes par LEEA senioru kopas sēdē dzirdēto

Šā gada 14. februārī AS "Sadales tīkls" telpās LEEA senioru kopas sēde, kuras gaitā tās dalībnieki un aicinātie viesi varēja iepazīties ar asociācijas mērķiem un uzdevumiem tuvākajam periodam, kā arī dalīties domās par vairākām Latvijas elektroenerģētikai aktuālām problēmām. Līdztekus tam, atceroties Latvijas elektroenerģētikas aizgājušo gadu spilgtākos pārstāvjus un iemūžinot viņu pieredzi un pārdomas par darba mūžā paveikto, sēdē tika demonstrēti fragmenti no Latvijas enerģētikas senioru – tās pamatlicēju un aktīvu veidotāju intervijām, kas tapušas LEEA "enerģētikas dzīvās atmiņas" audiovizuālās iniciatīvas…

Aktualitātes

Par slānekļa gāzes sektora attīstību pasaulē

Kādi jauninājumi tuvākajās desmitgadēs gaida globālo enerģētikas sektoru? Par to tiek nemitīgi diskutēts un lemts visdažādākajos līmeņos un formātos. Galvenais jautājums: kā radikāli samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu, vienlaikus nodrošinot ekonomiskās izaugsmes iespējas valstīm un reģioniem ar būtisku energoietilpīgās industrijas īpatsvaru. Vairākos pasaules reģionos tiek reāli izskatīta iespēja jau 21. gadsimta pirmajā pusē teju pilnībā atteikties no fosilo energoresursu izmantošanas vai vismaz nodrošināt to ievērojamu samazinājumu primārās enerģijas pakotnē. Visu rakstu lasi te!

Aktualitātes

Jauns cikls Latvijas enerģētikas politikas plānošanā?

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu enerģētikas politikā aizvadītajā desmitgadē ir bijusi vērojama arvien lielāka unifikācija un centralizācija, un šī tendence turpinās joprojām. To sekmējusi Eiropas Enerģētikas savienības (EES) izveide 2015. gadā, enerģētikas un klimata sektoru mērķu un uzdevumu detalizācija atbilstoši EES piecām dimensijām: piegāžu drošībai, kas balstīta uz solidaritāti, uzticēšanos un vienotu ES dalībvalstu viedokli; pilnībā integrētam un konkurētspējīgam enerģētikas iekšējam tirgum; energoresursu pieprasījuma mazināšanai ar energoefektivitātes palīdzību; pārejai uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku, nostiprinot ES vadošo lomu atjaunojamo un citu zema…