Birka: Latvijas Universitāte

Aktualitātes

Tu neesi dzimis sev vien

 admin  0 921 

Šis gads žurnālam “Enerģija un Pasaule” paiet Cicerona zīmē, jo dižā romieša vārdā nosauktā balva piešķirta tā veidotājiem. Taču cik liela nozīme klasiskās kultūras mantojumam ir plašākas sabiedrības dzīvē? Sarunā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļas docenti Brigitu Cīruli runājam arī par klasiskās filoloģijas pārstāvju sadarbību ar zinātniekiem no citām, tostarp inženierzinātņu, jomām, jo kura nozare gan var iztikt bez jauniem terminiem, ko nepieciešams veidot, ienākot jaunām tehnoloģijām. Visu rakstu lasiet te!

Aktualitātes

Mācīt strādāt komandā

 admin  0 551 

Par universitātes vēsturi un šodienu svinību priekšvakarā uz sarunu aicinājām Latvijas Universitātes profesoru, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra vadītāju, Latvijas Kardiologu biedrības prezidentu, Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli un viceprezidentu ANDREJU ĒRGLI. Visu rakstu lasiet te!

Aktualitātes

Nākamajiem gadiem divdesmit trīsdesmit

 admin  0 624 

Latvijas Universitāte (LU) šogad pošas atzīmēt savu simtgadi un saviem studentiem, mācībspēkiem un zinātniekiem uzdāvinājusi jauno Zinātņu māju Torņkalnā, topošajā LU Akadēmiskajā centrā. Par to, kā tiek apgūta Zinātņu māja un kādas ieceres ar to saistās, iztaujājām Latvijas Universitātes prorektoru eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Lietišķās ģeoloģijas katedras profesoru Valdi Segliņu. Visu rakstu lasiet te!

Tehnoloģijas

Termoķīmisko tehnoloģiju vēsture un nākotne enerģētikā

 admin  0 660 

Degšanas procesu mēs parasti iedomājamies vienkāršu un pašsaprotamu: kas gan sarežģīts var būt kamīna liesmā – ieliec kurināmo, piešķil uguni un tas deg, nekas vairāk. Taču, kā jau tas bieži vien ir raksturīgi šai pasaulei, patiesība ir krietni sarežģītāka par šķietamību. Cietā kurināmā sadegšanu nodrošina komplicēts ķīmisko procesu kopums – pati degšana tajā neveido pat pusi. Vēl vairāk, degšana nemaz nebūtu iespējama, ja nenotiktu citas šajā kompleksā ietilpstošās reakcijas, ko sauc par pirolīzi un gazifikāciju. Šī raksta autors Dmitrijs Poršņovs…

Zinātne

Par jauno valsts pētījumu programmu “Enerģētika”

 admin  0 959 

Pērnā gada oktobrī tika izsludināts atklāts projektu konkurss valsts pētījumu programmā (VPP) "Enerģētika" (2018–2021), kurai finansējumu nodrošina par enerģētikas nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija. Programmas virsmērķis ir veicināt ilgtspējīgas, modernas, konkurētspējīgas un sabiedrības interesēm atbilstošas enerģētikas attīstību Latvijā. Pieteikumu konkurss noslēdzās pagājušā gada nogalē, un tajā pavisam tika iesniegti 18 projektu pieteikumi, no kuriem finansējums piešķirts 11 projektu īstenošanai – kopsummā aptuveni 6 milj. eiro apmērā uz trim gadiem. Visu rakstu lasiet te!

Zinātne

Nav miera arī miera ostā

 admin  0 662 

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesore Dr. geogr. Agrita Briede SIA „ITERA Latvija”, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda 2018. gada balvu ieguva par publikāciju kopu „Latvijas klimata, tā mainības un ietekmju izpēte”. Par satraucošajām pasaules klimata pārmaiņām lasiet sarunā ar laureāti. Visu rakstu lasi te!

Zinātne

Enerģētikas latviešu terminoloģija pēdējos 100 gados

 admin  0 869 

Rakstā aplūkota enerģētikas latviešu terminoloģijas attīstība pēdējā gadsimtā. Minēti visi galvenie elektroenerģētikas terminu krājumi, ko šajā laika periodā izstrādājuši gan Latvijā dzīvojošie, gan pēc 2. Pasaules kara uz ārzemēm emigrējušie valodnieki un tehniskie speciālisti. Tekstā pieminētas arī tās personas, kuru devums enerģētikas latviešu terminoloģijas jomā aplūkojamā periodā bijis nozīmīgs. Vērtēts arī enerģētikas terminoloģijas pašreizējais stāvoklis un formulēti aktuāli risināmie uzdevumi.

Zinātne

Rīgas dinamo eksperimenta tālā un skanīgā atbalss

 admin  0 1325 

Priekšstati par Zemes magnētisko lauku kā elektromagnētiskās indukcijas parādību (ģeodinamo) radās 20. gadsimta otrajā pusē, kad bija noteikta zemeslodes iekšējā uzbūve un attīstīta magnetohidrodinamika (MHD). Šo procesu izpētē ievērojama loma bija Latvijas fiziķiem, LZA Fizikas institūta MHD nodaļas līdzstrādniekiem. Eksperimenti un teorētiskie aprēķini bija sarežģīti, un tikai 90. gadu beigās aprakstīto MHD pašierosmi izdevās novērot eksperimentāli. Pirmo reizi, 1999. gada 11. novembrī, šāds eksperiments tika veikts LU Fizikas institūtā. Šis Salaspils fiziķu sniegums guva starptautisku atzinību kā Rīgas dinamo eksperiments.