Zinātne

Grafēns atklāj divdimensionālo materiālu ēru

Ogleklis ir viens no izplatītākajiem ķīmiskajiem elementiem uz mūsu planētas un Visumā – bez tā nav iedomājama dzīvības rašanās un evolūcija uz Zemes. Tīrā veidā ogleklis ir sastopams piecās formās: (1) dimants, (2) grafīts, (3) fulerēns, (4) grafēns un (5) nanocaurules. Pēdējās divas formas ir cieši saistītas ar nanotehnoloģiju. Visu rakstu lasiet šeit!

Sabiedrība

Simboli: no akmens laikmeta līdz datoru ērai

Virtuālās emocijzīmju enciklopēdijas emojipedia.org veidotāji, izanalizējot 68 miljonus unikālo ierakstu sociālās saziņas vietnē Twitter, secina, ka pasaulē visbiežāk lietotā emocijzīme ir "smaidiņš ar prieka asarām" (šā gada maijā publicētie dati). Kopš emocijzīmju ienākšanas virtuālajā saziņā to skaits ir ievērojami pieaudzis un turpina pieaugt arī to lietotāju skaits. Emocijzīmes ir populāras arī Latvijā. Piemēram, 2018. gadā uzņēmuma "Samsung" veiktā aptaujā noskaidrots, ka mūsu valstī visbiežāk lietotā emocijzīme ir "smejošā seja ar atvērtu muti un apaļām acīm" – ikdienas virtuālajā komunikācijā tā…

Zinātne

Elektroenerģija no gaisa mitruma

Vides aizsardzībā svarīga loma ir videi nekaitīgiem enerģijas avotiem. Elektroenerģijas iegūšana no gaisa mitruma varētu būt jauns būtisks ieguldījums šajā jomā. Jau vairākus gadus notiek intensīvi pētījumi, kā no atmosfēras mitruma iegūt lētu elektroenerģiju – vairāku pasaules valstu zinātniskajos centros šie pētījumi tiek veikti dažādos virzienos, ar acīmredzamu konkurences elementu. Visu rakstu lasiet šeit!

Tehnoloģijas

Digitālā fotokamera: no mobilā telefona līdz satelītam

Jau pagājušā gadsimta beigās digitālās kameras veiksmīgi konkurēja ar parastiem fotoaparātiem, taču kopš 2005. gada tās ir iekarojušas arī mobilos telefonus un viedtālruņus. Tagad digitālā fotogrāfija ir kļuvusi par mūsu ikdienas sastāvdaļu un tiek plaši izmantota zinātnē un tehnikā (astronomijā, Zemes mākslīgajos pavadoņos, navigācijā u.c.). Plašāk par digitālās fotogrāfijas vēsturi un šodienu lasiet akadēmiķa Kurta Švarca rakstā. Visu rakstu lasiet šeit!

Zinātne

Mākslīgais intelekts: datori, roboti un cilvēka smadzeņu darbība

Mākslīgais intelekts jau sen, teju nemanot, ir ienācis mūsu ikdienā. Tie ir gan veikalu kases automāti un bankomāti, gan preču un pakalpojumu pasūtījumi internetā, gan viedtālruņi un neskaitāmas citas ierīces, kas kļuvušas par mūsdienu sadzīves neatņemamu sastāvdaļu. Mākslīgā intelekta pētniecība ir starpdisciplināra un pārklājas ar pētījumiem psiholoģijas, neiroloģijas, matemātikas, filozofijas un lingvistikas zinātnēs, vienlaikus ietekmējot citas nozares. Visu rakstu lasiet šeit!

Zinātne

Sonogrāfija: no klīniskās diagnostikas līdz seismiskiem viļņiem

Molekulārās bioloģijas un ģenētikas dati liecina, ka pirms aptuveni simttūkstoš gadiem homo sapiens no zīmju valodas pārgāja uz mutvārdu saziņu. Tas bija revolucionārs notikums homo sapiens intelektuālajā evolūcijā. Gadu tūkstošiem orālā valoda – modificētie akustiskie viļņi bija vienīgais informācijas avots, kas cilvēces uzkrāto pieredzi un teiksmainos mītus nodeva no paaudzes uz paaudzi. Tikai ceturtajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras tapa piktogrammas, vēlāk ķīļraksts un alfabēts, kas daudzkārt paātrināja homo sapiens intelektuālo attīstību. Mūsdienās daudzpusīgi akustiskie pielietojumi sākās divdesmitā gadsimta otrajā…

Zinātne

Kas ir nanotehnoloģija

Nanotehnoloģija ir zinātnes un tehnikas nozare, kuras pārstāvji iegūst un izmanto nanostruktūras no dažādiem materiāliem (metāliem, pusvadītājiem, dielektriķiem, organiskiem un bioloģiskiem materiāliem), tai skaitā ģenētisko DNS molekulu struktūras. Šodien nanotehnoloģiju izmanto visās tehnikas nozarēs, bioloģijā un medicīnā. Visu rakstu lasiet te!

Zinātne

Magnētisms mūsos un ap mums

Ikviens no mums pazīst kompasu ar kustīgo magnētadatu, kas rāda ziemeļu-dienvidu virzienu. Magnētiskos iežus (magnetītu) pazina jau senajā pasaulē; piemēram, Senajā Ķīnā trešajā gadsimtā p.m.ē., Haņu dinastijas periodā, tos izmantoja ģeomantijā, viedēšanā. Mūsu ēras 11. gadsimtā, Sunu dinastijas laikā, ķīniešu zinātnieks Šeņs Kuo (Shen Kuo) izgudroja peldošo kompasu navigācijai un aprakstīja arī inklinācijas leņķi. Eiropā kompasu sāka izmantot 12. gadsimtā. Visu rakstu lasi te!

Zinātne

Laika mērījumi

Atbildes uz jautājumu "Kas ir laiks?" var būt dažādas un neviennozīmīgas. Ievērojamais amerikāņu fiziķis Džons Vīlers (John Wheeler, 1911–2008) izteicās filozofiski: "Laiks ir tas, kas kavē visam notikt uzreiz." Laika mērījumi aizsākās senajās civilizācijās un deva iespēju veidot pirmos kalendārus. Jaunajos laikos Galileo Galilejs īstenoja zinātniski precīzus laika mērījumus, atklājot svārsta likumsakarības kā laika etalonu. Mūsdienās atompulksteņi nodrošina laika mērījumus ar precizitāti līdz miljardai daļai mikrosekundes, paverot iespējas navigācijai ar satelītiem kosmosā un uz Zemes. Bez atompulksteņiem nebūtu iespējami daudzi…

Zinātne

No rentgena caurskatēm līdz datortomogrāfijai

Akadēmiķa Kurta Švarca rakstā lasiet par zinātnisko atklājumu ceļu no pirmajām rentgena caurskatēm līdz mūsdienu datortomogrāfijai. Vilhelma Konrāda Rentgena 1895. gadā atklātie X-stari izraisīja apvērsumu medicīnā, paverot ceļu orgānu caurskatēm un staru terapijai. Jau gadu vēlāk mediķi šo starojumu nosauca atklājēja vārdā, un 1901. gadā Rentgens kļuva par godpilnās Nobela prēmijas fizikā pirmo laureātu. Visu rakstu lasi te!