Zinātne

Sonogrāfija: no klīniskās diagnostikas līdz seismiskiem viļņiem

Molekulārās bioloģijas un ģenētikas dati liecina, ka pirms aptuveni simttūkstoš gadiem homo sapiens no zīmju valodas pārgāja uz mutvārdu saziņu. Tas bija revolucionārs notikums homo sapiens intelektuālajā evolūcijā. Gadu tūkstošiem orālā valoda – modificētie akustiskie viļņi bija vienīgais informācijas avots, kas cilvēces uzkrāto pieredzi un teiksmainos mītus nodeva no paaudzes uz paaudzi. Tikai ceturtajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras tapa piktogrammas, vēlāk ķīļraksts un alfabēts, kas daudzkārt paātrināja homo sapiens intelektuālo attīstību. Mūsdienās daudzpusīgi akustiskie pielietojumi sākās divdesmitā gadsimta otrajā…

Zinātne

Kas ir nanotehnoloģija

Nanotehnoloģija ir zinātnes un tehnikas nozare, kuras pārstāvji iegūst un izmanto nanostruktūras no dažādiem materiāliem (metāliem, pusvadītājiem, dielektriķiem, organiskiem un bioloģiskiem materiāliem), tai skaitā ģenētisko DNS molekulu struktūras. Šodien nanotehnoloģiju izmanto visās tehnikas nozarēs, bioloģijā un medicīnā. Visu rakstu lasiet te!

Zinātne

Magnētisms mūsos un ap mums

Ikviens no mums pazīst kompasu ar kustīgo magnētadatu, kas rāda ziemeļu-dienvidu virzienu. Magnētiskos iežus (magnetītu) pazina jau senajā pasaulē; piemēram, Senajā Ķīnā trešajā gadsimtā p.m.ē., Haņu dinastijas periodā, tos izmantoja ģeomantijā, viedēšanā. Mūsu ēras 11. gadsimtā, Sunu dinastijas laikā, ķīniešu zinātnieks Šeņs Kuo (Shen Kuo) izgudroja peldošo kompasu navigācijai un aprakstīja arī inklinācijas leņķi. Eiropā kompasu sāka izmantot 12. gadsimtā. Visu rakstu lasi te!

Zinātne

Laika mērījumi

Atbildes uz jautājumu "Kas ir laiks?" var būt dažādas un neviennozīmīgas. Ievērojamais amerikāņu fiziķis Džons Vīlers (John Wheeler, 1911–2008) izteicās filozofiski: "Laiks ir tas, kas kavē visam notikt uzreiz." Laika mērījumi aizsākās senajās civilizācijās un deva iespēju veidot pirmos kalendārus. Jaunajos laikos Galileo Galilejs īstenoja zinātniski precīzus laika mērījumus, atklājot svārsta likumsakarības kā laika etalonu. Mūsdienās atompulksteņi nodrošina laika mērījumus ar precizitāti līdz miljardai daļai mikrosekundes, paverot iespējas navigācijai ar satelītiem kosmosā un uz Zemes. Bez atompulksteņiem nebūtu iespējami daudzi…

Zinātne

No rentgena caurskatēm līdz datortomogrāfijai

Akadēmiķa Kurta Švarca rakstā lasiet par zinātnisko atklājumu ceļu no pirmajām rentgena caurskatēm līdz mūsdienu datortomogrāfijai. Vilhelma Konrāda Rentgena 1895. gadā atklātie X-stari izraisīja apvērsumu medicīnā, paverot ceļu orgānu caurskatēm un staru terapijai. Jau gadu vēlāk mediķi šo starojumu nosauca atklājēja vārdā, un 1901. gadā Rentgens kļuva par godpilnās Nobela prēmijas fizikā pirmo laureātu. Visu rakstu lasi te!

TehnoloģijasZinātne

No silīcija diodes līdz integrālām shēmām

Šogad aprit 70 gadi, kopš tika izgudrots tranzistors, un nākamgad pasaule atzīmēs 60 gadus, kopš tika izgudrotas integrālās shēmas (“čips”). Šie atklājumi izraisīja revolūciju elektronikā un datortehnikā, un to rezultātā tika radīts gan tranzistora radiouztvērējs, gan portatīvais kalkulators, gan iPhone mobilais tālrunisun daudz kas cits. Par šo atklājumu vēsturi un nozīmi lasiet akadēmiķa Kurta Švarca rakstā. Visu rakstu lasi te!

Zinātne

No eļļas lampas līdz gaismas diodēm

Līdz pat 19. gadsimta beigām vienīgais cilvēkam pieejamais mākslīgās gaismas avots bija atvērta liesma – eļļas lampa, svece, gāzes lampa utt. Akadēmiķa Kurta Švarca rakstā lasiet par apvērsumu apgaismes sistēmā un to, kā 21. gadsimtā mūsu ikdienā gluži nemanāmi ieviesās pusvadītāju diodes (angļu. val. light emitting diodes– LED) – efektīvi un ekonomiski gaismas avoti, kuru darbības pamatā ir kvantu fizikas likumi. Visu rakstu lasi te!

Zinātne

Rīgas dinamo eksperimenta tālā un skanīgā atbalss

Priekšstati par Zemes magnētisko lauku kā elektromagnētiskās indukcijas parādību (ģeodinamo) radās 20. gadsimta otrajā pusē, kad bija noteikta zemeslodes iekšējā uzbūve un attīstīta magnetohidrodinamika (MHD). Šo procesu izpētē ievērojama loma bija Latvijas fiziķiem, LZA Fizikas institūta MHD nodaļas līdzstrādniekiem. Eksperimenti un teorētiskie aprēķini bija sarežģīti, un tikai 90. gadu beigās aprakstīto MHD pašierosmi izdevās novērot eksperimentāli. Pirmo reizi, 1999. gada 11. novembrī, šāds eksperiments tika veikts LU Fizikas institūtā. Šis Salaspils fiziķu sniegums guva starptautisku atzinību kā Rīgas dinamo eksperiments.

Zinātne

Optiskās ilūzijas

Vairāk nekā 90% informācijas par apkārtējo pasauli mēs uztveram vizuāli. Acs ir jutīgs receptors, kas sniedz informāciju par priekšmetu formu un telpisko izvietojumu, kustību un krāsu. Optiskās ilūzijas aptver gandrīz visus redzes aspektus. Izšķir perspektīvas, krāsu, ģeometriskās, kustību un vēl citas ilūzijas. Visos optisko ilūziju gadījumos vizuālā uztvere rada deformētu attēlu. Optiskās ilūzijas atspoguļo faktu, ka redzes uztvere ir subjektīva un mūsu pieredze ir nepieciešama, lai ilūzijas atšķirtu no realitātes. Visu rakstu lasi te!

Zinātne

Laika paradokss

Mūsu ikdienas dzīves pieredze liecina, ka laiks ir lineārs, tas rit vienā virzienā – no pagātnes uz nākotni, no dzimšanas līdz nāvei. Turpretī daudzās senajās kultūrās laiks ir ciklisks – viss radītais tiek pakļauts bojāejai, bet sagrautais ir jaunā sākums. Kā laika jēdzienu interpretējušas modernās dabaszinātnes no Galileja līdz Einšteinam – par to lasiet akadēmiķa Kurta Švarca rakstā.