Objektīvā situācija rāda, ka ES valstu atkarība no ārējām energoresursu piegādēm ar katru gadu pieaug. Arvien iespaidīgākas kļūst arī summas, kas tiek maksātas resursu piegādātājiem. Un KF kā viens no lielākajiem summārajiem primāro energoresursu eksportētājiem pasaulē, neraugoties uz dažādiem saspīlējumiem un politiskām kolīzijām, saglabā savas līderpozīcijas arī Eiropas valstu energoresursu tirgos.
Eiropas Savienības (ES) un Krievijas Federācijas (KF) attiecību enerģētikas dimensijai aizvadītajos gados ir veltīts tik daudz uzmanības, ka varētu šķist – rast jaunas šī diskursa šķautnes vairs nav iespējams. Tomēr, kā zināms, viss plūst, viss mainās, un šim dinamikas principam ir pakļautas arī KF un ES nebūt ne vienkāršās attiecības. To ģeopolitiskie, stratēģiskie un ekonomiskie faktori ir cieši saistīti ar vairākām jomām, kuru vidū būtiska, ja ne izšķiroša, nozīme atvēlēta enerģētikai.