Zinātne

Mūsdienu kodolenerģētikas situācija Eiropā un pasaulē

Iepriekšējā žurnāla “Enerģija un Pasaule” numurā tika dots īss ieskats pasaules kodolreaktoru avāriju vēsturē, pievēršoties galvenokārt Černobiļas un Fukusimas traģēdijām. Šoreiz aplūkosim mūsdienu kodolreaktorus. Sākumam jāatgādina, ka latviešu valodā iznākušas divas ļoti informatīvas grāmatas par tradicionālo kodolenerģētiku (smago kodolu skaldīšana): Valda Gavara “Atomelektrostacijas. Uzbūve un attīstības tendences”, apgāds “Zinātne”, 2008. un Elmāra Tomsona “Kodolenerģētika un vide”, apgāds “Zinātne”, 2014. Tajās interesenti var atrast daudz saistošu faktu gan par kodolenerģētikas vēsturi, gan par dažādu kodolreaktoru darbības pamatiem. Kodolenerģija tāpat kā vēja…

Zinātne

Mazi modulēti kodolreaktori

Kodolenerģētikas speciālisti kodolreaktoru saimē atsevišķi izdala mazas jaudas reaktorus. To elektroenerģijas jauda nepārsniedz 300 MWel un siltumenerģijas ražotā jauda – 1000 MWth. Konstruktīvi tie sadalīti atsevišķos moduļos, kurus var izgatavot rūpnieciski un samontēt pēc nogādāšanas būvlaukumā, tādējādi ievērojami paātrinot būvniecības gaitu un paaugstinot darbu kvalitāti. Modulētos reaktorus veido tā, lai tos varētu novietot citu pie cita, kas dod iespēju viegli palielināt kopējo energobloka jaudu.

Zinātne

Energiewende – Quo vadis?

  2017. gada Artura Balklava-Grīnhofa vārdbalvu par izciliem sasniegumiem zinātnes popularizēšanā LZA Pavasara pilnsapulcē pasniedza LZA īstenajam loceklim Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošajam pētniekam un daudzu mūsu žurnālā publicēto rakstu par kodolenerģētiku autoram Oļğertam Dumbrājam. Sveicot profesoru ar godpilnās balvas saņemšanu, piedāvājam lasītājiem viņa pārdomas par enerğētiku Vācijā, kas pēc Fukusimas atomelektrostacijas (AES) avārijas 2011. gadā pieņēma lēmumu pilnībā atteikties no kodolenerğijas un slēgt visas savas AES līdz 2021. gadam. Vai jaunā enerģētikas politika (Energiewende) ir nonākusi strupceļā?