Šogad 11. oktobrī AS “Conexus Baltic Grid” iesniedza Eiropas Komisijas Inovāciju un tīklu aģentūrai lūgumu līdzfinansēt projektu Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbības uzlabošanai. Šī kopīgu interešu projekta būtība ir jaunu tehnoloģisku iespēju radīšana pazemes gāzes krātuves efektīvākai izmantošanai. Visu rakstu lasi te!
Šī vasara Latvijas un visas Baltijas gāzapgādes sistēmai ir nozīmīgs vēsturiskā atskata brīdis: 9. augustā apritēs pusgadsimts, kopš darbību uzsāka tās lielākais un svarīgākais mezglu punkts – Inčukalna pazemes gāzes krātuve (IPGK). Vēl joprojām, piecdesmit gadus pēc šī ievērojamā notikuma, IPGK saglabā savu nozīmīgo lomu Baltijas gāzapgādes sistēmas stabilas un uzticamas ekspluatācijas nodrošinājumā.
Vēsturiski, jau teju pusgadsimtu, Baltijas valstu un Krievijas Ziemeļrietumu apgabala regulāras dabasgāzes apgādes nodrošinājumā īpaša loma bijusi atvēlēta tieši Latvijai, kas bagāta ar unikālām ģeoloģiskām struktūrām, kurās var ierīkot tā dēvētās “ūdens horizontu struktūrslazdu” dabasgāzes krātuves. Šīs ir, ja ne plašākās, tad izmantošanas ziņā efektīvākās dabasgāzes krātuves pasaulē. Latvijā atrodas trešā lielākā šāda veida krātuve Eiropā – par „reģionālas un nacionālas nozīmes stratēģisko objektu” dēvētā Inčukalna pazemes gāzes krātuve (IPGK). Par tās unikālajām ģeoloģiskajām un ģeofizikālajām iezīmēm „Enerģijai un Pasaulei”…
Viens no Latvijas un Baltijas nozīmīgākajiem enerģētikas nozares infrastruktūras objektiem – Inčukalna pazemes gāzes krātuve (IPGK) šā gada vasarā svinēs piecdesmito jubileju. IPGK būvniecība tika uzsākta 1966. gadā un pabeigta 1968. gada sākumā, un tā paša gada 9. augustā krātuvē tika iesūknēti pirmie 92 miljoni m³ dabasgāzes. IPGK pēc aktīvās gāzes uzglabāšanas apjoma ir trešā lielākā pazemes gāzes krātuve Eiropas Savienībā (ES), bet, salīdzinot krātuves, kuras ierīkotas ūdensnesējhorizontos, – otrā lielākā aiz Francijas krātuves Šemerī.
Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS „Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne uzņēmuma profesionāļu komandas vadību pārņēmusi atbildīgu lēmumu un nopietnu izaicinājumu pilnā laikā. Baltijas vienotā dabasgāzes tirgus izveide un Latvijas pozīciju nostiprināšana Baltijas (turpmāk arī Baltijas-Somijas) vienotajā dabasgāzes struktūrā ir divi nopietni jautājumi, kuru risinājums prasa neatslābstošu uzmanību. Jārūpējas arī par to, lai Latvijas piedāvāto dabasgāzes tranzīta un uzglabāšanas produktu klāsts būtu mūsdienīgs, piemērots klientu vajadzībām un vēlmēm, ekonomiski pamatots un ilgtspējīgs.
Iespēja izvēlēties starp vairākiem piegādātājiem un piegādes avotiem vai ceļiem automātiski nenozīmē zemāku dabasgāzes cenu galapatērētājam, tomēr tās nodrošinājumu tradicionāli uzskata par būtisku pozitīvu faktoru, kas mudina izšķirties par labu dabasgāzes izmantošanai – ir pārliecināts jaunizveidotā Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS „Gaso” valdes loceklis Joahims Hokerts (Dr. Joachim Hockertz).