Viens no pirmajiem soļiem, sekmējot pilsētu noturību pret klimata pārmaiņām, ir izstrādāt un ieviest klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģiju. Šobrīd Latvijā tiek izstrādāta Nacionālā klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģija, kuru pašvaldības var ņemt par pamatu savu lokālo stratēģiju veidošanai. Šajā rakstā lasiet par starptautiskās sadarbības pieredzi Salaspils novadā. Visu rakstu lasi te!
Noslēdzies programmas “Apvārsnis 2020” projekts RealValue, kas tika uzsākts 2015. gadā ar kopējo budžetu 15,5 milj. €, tostarp Eiropas Savienības līdzfinansējumu 12 milj. €. Projektā tika pētītas iespējas ieviest mazjaudas enerģijas akumulācijas iekārtas vairākās Eiropas valstīs, un tā īstenotāji nākuši klajā ar galvenajiem secinājumiem. Nozīmīga loma projekta īstenošanā bija arī pārstāvjiem no Latvijas – Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas institūtam. Latvijā demonstrācijas notika tostarp ar valsts lielākās energokompānijas AS “Latvenergo” finansiālu atbalstu, uzstādot un izmēģinot SETS dažādos AS “Latvenergo” un AS “Sadales tīkls” objektos.
Eiropas Savienības (ES) un Krievijas Federācijas (KF) attiecību enerģētikas dimensijai aizvadītajos gados ir veltīts tik daudz uzmanības, ka varētu šķist – rast jaunas šī diskursa šķautnes vairs nav iespējams. Tomēr, kā zināms, viss plūst, viss mainās, un šim dinamikas principam ir pakļautas arī KF un ES nebūt ne vienkāršās attiecības. To ģeopolitiskie, stratēģiskie un ekonomiskie faktori ir cieši saistīti ar vairākām jomām, kuru vidū būtiska, ja ne izšķiroša, nozīme atvēlēta enerģētikai.
2018. gada 28. martā “Kapitāls Networks” sadarbībā ar AS “Latvenergo” un finanšu institūciju “Altum” aicināja enerģētikas nozares profesionāļus un citus interesentus uz konferenci “Energoefektivitāte 2018”, lai aplūkotu galvenās aktualitātes energoefektivitātes jomā Latvijā un Eiropas Savienībā. Energoefektivitātes paaugstināšana un energoresursu racionāla izmantošana arvien biežāk tiek saistītas ar visu tautsaimniecības nozaru ilgtspējas nodrošinājumu nākotnē. Konferencē šī tematika tika analizēta kā no energoefektivitātes politikas veidošanas, tā no šīs politikas ekonomisko konsekvenču skatpunkta.
AS „RĪGAS SILTUMS” ir lielākais siltumenerģijas piegādātājs Latvijā un Baltijā. Pateicoties mērķtiecīgam darbam, tas ilgus gadus spējis saglabāt zemāko siltumenerģijas tarifu gan Latvijas lielo pilsētu, gan Baltijas valstu galvaspilsētu vidū. Izmantojot inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, ieguldīts darbs siltuma zudumu samazināšanā, tādējādi paaugstinot siltumenerģijas ražošanas un piegādes efektivitāti. Mērķtiecīgi strādāts arī pie jaunu klientu piesaistes, kas ilgtermiņā dod būtisku ieguldījumu uzņēmuma attīstībā.
Valstiskuma simtgadi šogad svin ne tikai Latvija, bet arī mūsu kaimiņi – Igaunija, Lietuva un Somija. Sveicot kaimiņvalstis lielajos svētkos, piedāvājam lasītājiem Lietuvas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa Jurğa Vilema pārdomas par Lietuvas enerğētikas nozares attīstību un nākotnes perspektīvām.
Viens no Latvijas un Baltijas nozīmīgākajiem enerģētikas nozares infrastruktūras objektiem – Inčukalna pazemes gāzes krātuve (IPGK) šā gada vasarā svinēs piecdesmito jubileju. IPGK būvniecība tika uzsākta 1966. gadā un pabeigta 1968. gada sākumā, un tā paša gada 9. augustā krātuvē tika iesūknēti pirmie 92 miljoni m³ dabasgāzes. IPGK pēc aktīvās gāzes uzglabāšanas apjoma ir trešā lielākā pazemes gāzes krātuve Eiropas Savienībā (ES), bet, salīdzinot krātuves, kuras ierīkotas ūdensnesējhorizontos, – otrā lielākā aiz Francijas krātuves Šemerī.
Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS „Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne uzņēmuma profesionāļu komandas vadību pārņēmusi atbildīgu lēmumu un nopietnu izaicinājumu pilnā laikā. Baltijas vienotā dabasgāzes tirgus izveide un Latvijas pozīciju nostiprināšana Baltijas (turpmāk arī Baltijas-Somijas) vienotajā dabasgāzes struktūrā ir divi nopietni jautājumi, kuru risinājums prasa neatslābstošu uzmanību. Jārūpējas arī par to, lai Latvijas piedāvāto dabasgāzes tranzīta un uzglabāšanas produktu klāsts būtu mūsdienīgs, piemērots klientu vajadzībām un vēlmēm, ekonomiski pamatots un ilgtspējīgs.
VGB izpilddirektors Erlands Kristensens ir dāņu izcelsmes elektroinženieris, kurš sākotnējo tehnisko izglītību inženiera specialitātē papildinājis ar biznesa vadības un mārketinga studijām un nu jau vairāk nekā trīsdesmit piecus gadus darbojies enerģētikā šā vārda visplašākajā nozīmē. „Enerģija un Pasaule” aicināja E. Kristensenu uz sarunu gan par aktuālajām norisēm Eiropas enerģētikā, gan par enerģētikas sektora turpmāko attīstību globālā mērogā.
Šī gada 1. martā notika izdevniecības “Dienas Bizness” organizētais un daudzu Latvijas energokompāniju, kā arī Latvijas Elektroenerğētiķu un energobūvnieku asociācijas atbalstītais forums “Enerģētikas nozare pārmaiņu un izaicinājumu priekšā”, kurā – lielākoties caur nākotnes prizmu – tika aplūkotas daudzas aktuālas tēmas, tostarp vienotā reģionālā dabasgāzes tirgus izveide, Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīkliem, vēja elektrostaciju segmenta attīstības dinamika un izmaiņas enerģētikas politikā.