Sabiedrība

Ūdeņraža stratēģija: būtisks solis ceļā uz Vācijas ūdeņraža ekonomiku

2020. gada jūnijā Vācija prezentēja savu Nacionālo ūdeņraža stratēģiju (VNŪS), kļūstot par pirmo pasaules valsti, kas izstrādājusi un pieņēmusi tik kompleksu un visaptverošu zaļā ūdeņraža ražošanai, loģistikai un galapatēriņa veicināšanai veltītu dokumentu. Būtiski atzīmēt, ka VNŪS tika publicēta pat pirms Eiropas Savienības (ES) ūdeņraža stratēģijas apstiprināšanas. Savukārt tikai mēnesi vēlāk Vācijas Federālā tīkla aģentūra (Bundesnetzagentur; FTA) izdeva dokumentu par ūdeņraža tīklu regulēšanu un veica aptauju, kurā tirgus dalībniekiem tika uzdots jautājums, vai, viņuprāt, ir nepieciešams regulēt ūdeņraža tīklus un, ja…

Aktualitātes

Tīra enerģija transportam

Šā gada 20. februārī Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA H2O 6 kvartālā, Durbes iela 4, Rīgā, norisinājās vērienīgs transporta dekarbonizācijas tēmai veltīts starpnozaru forums – žurnāla "Dienas Bizness" un tā sadarbības partneru rīkotā konference "Tīra enerģija transportam". Pasākumā piedalījās enerģētikas un transporta politikas veidotāji, energokompāniju, nozaru organizāciju un akadēmiskās vides pārstāvji.

Sabiedrība

ES taksonomija: ceļā uz zaļāku un ilgtspējīgāku ekonomiku

Eiropas Savienība ir apņēmusies vadīt globālo cīņu pret klimata pārmaiņām. Pagājušā gada decembrī Eiropas Komisija pieņēma dokumentu "Eiropas zaļais kurss". Tas ietver daudzu pasākumu kopumu, lai, vēlākais līdz 2050. gadam, Eiropa kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, tā realizējot Parīzes nolīgumā izvirzītos mērķus. Lai tos sasniegtu, Eiropai nākamajā desmitgadē vajadzēs iespaidīgus finanšu resursus investīcijām zaļās enerģijas ražošanā, infrastruktūrā, būvniecībā un citās ekonomikas jomās. Visu rakstu lasiet šeit!

Aktualitātes

Atbalsts “zaļajai” enerģijai Eiropā: kā veicas Vācijā un Polijā

Vai valstis, kas visaktīvāk atbalsta atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu un ekonomikas dekarbonizāciju, pašas arī vismazāk paļaujas uz fosilo kurināmo savu enerģijas vajadzību nodrošinājumā? Atbilde uz šo jautājumu nebūt nav viennozīmīga, ko pierāda divu visnotaļ atšķirīgu, tomēr dažos aspektos arī visai radniecīgu Centrāleiropas reģiona lielo valstu – Vācijas un Polijas – piemērs. Abas pagaidām ir lielā mērā atkarīgas no elektroenerģijas ģenerācijas cietā kurināmā elektrostacijās, un abās darbojas vairākas Eiropas Savienībā (ES) lielākās šāda veida stacijas, par kuru slēgšanas laiku un nosacījumiem…

Aktualitātes

Tīras enerģijas pakotne − kā mainīsies elektroenerģijas industrija

Eiropas Savienība patlaban atjaunina enerģētikas politikas satvaru, lai veicinātu pāreju uz tīru enerģiju un paaugstinātu enerģijas piegādes drošību un kvalitāti. Sagaidāms, ka visi jaunie noteikumi tiks oficiāli apstiprināti līdz šā gada jūlijam. Tīras enerģijas pakotne, kas ietver kopumā astoņas regulas un direktīvas, ieviesīs nozīmīgas pārmaiņas elektroenerģijas industrijā Eiropā un Baltijā. Šajā rakstā apskatītas būtiskākās izmaiņas attiecībā uz elektroenerģijas sistēmu un tirgu. Visu rakstu lasiet te!

Aktualitātes

Gatavi pārmaiņām kopā ar sabiedrību

Enerģētikas nozarē pēdējās desmitgadēs norisinās dinamiskas pārmaiņas – mūsu ikdienā ienāk atjaunojamie energoresursi, jauni elektroenerģijas tirdzniecības principi, energoefektivitāte, lielākas kļūst enerģijas cenu svārstības. Plānojot infrastruktūru un ražošanu, nozares ekspertiem arvien biežāk jāņem vērā ekonomiskos un sociālos faktorus, piemēram, iedzīvotāju blīvuma izmaiņas reģionos, vidējo ienākumu pieaugumu. Augstākas kļūst sabiedrības prasības pēc tīras, cilvēka veselībai nekaitīgas dzīves telpas un kvalitatīviem pakalpojumiem. Visu rakstu lasi te!

Aktualitātes

Jauns cikls Latvijas enerģētikas politikas plānošanā?

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu enerģētikas politikā aizvadītajā desmitgadē ir bijusi vērojama arvien lielāka unifikācija un centralizācija, un šī tendence turpinās joprojām. To sekmējusi Eiropas Enerģētikas savienības (EES) izveide 2015. gadā, enerģētikas un klimata sektoru mērķu un uzdevumu detalizācija atbilstoši EES piecām dimensijām: piegāžu drošībai, kas balstīta uz solidaritāti, uzticēšanos un vienotu ES dalībvalstu viedokli; pilnībā integrētam un konkurētspējīgam enerģētikas iekšējam tirgum; energoresursu pieprasījuma mazināšanai ar energoefektivitātes palīdzību; pārejai uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku, nostiprinot ES vadošo lomu atjaunojamo un citu zema…

Aktualitātes

Eiropa – vērtīgs tirgus vai perifērija?

Globālā sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) tirgus attīstībai ar saspringtu interesi seko līdzi visu pasaules lielāko energoresursu biržu analītiķi un valstu enerģētikas politikas veidotāji. Aizvadītajos piecos gados SDG tirgus kļuvis patiesi starptautisks, aptverot visus lielākos SDG piegādes centrus, kā arī nozīmīgākos un straujāk augošos patēriņa reģionus. Sevišķi dinamisks un izaicinājumu pilns laikposms ir bijis 2017. gads un šā gada pirmā puse.

Aktualitātes

OIK reforma – kas mainījies no 1. janvāra

Sākot ar šā gada 1. janvāri, Latvijā energointensīviem uzņēmumiem samazinās maksājums par obligātā iepirkuma un jaudas komponenti (OIK). Iepriekš OIK maksājuma apjoms tika noteikts atbilstoši patērētās elektroenerģijas daudzumam, turpretī jaunā kārtība paredz diferencēt OIK maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra. Izmaiņas skaidro AS „Latvenergo” Regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis.