2014. gada augustā Helsinkos aizsākās Pasaules Enerģijas padomes (PEP) Baltijas jūras valstu nacionālo komiteju reģionālā konsultatīvā un informatīvā iniciatīva – apaļā galda diskusija (World Energy Council "Baltic Sea Round Table"). Šogad, 12.–13. augustā, šis pasākums pirmo reizi norisināsies Latvijā. Visu rakstu lasiet te!
Gāzesvadu iekšējā diagnostika ir priekšnoteikums gāzes pārvades sistēmas stabilai funkcionēšanai. Latvijā mūsdienīga gāzesvadu iekšējā diagnostika aizsākās jaunās tūkstošgades sākumā. Cauruļvadu iekšējā diagnostika ļauj savlaicīgi atrast un novērst defektus, kā arī noteikt maksimāli pieļaujamo darba spiedienu gāzesvados. Jo gāzesvads labākā stāvoklī, jo gāzi var pārvadīt ar augstāku spiedienu un lielākā apjomā īsākā laika sprīdī, tātad rentablāk. Visu rakstu lasiet te!
Diemžēl Baltijas jūras reģiona ES dalībvalstis vieno vien nedaudzas neformālas profesionālās aktivitātes enerģētikas politikas jomā. To vidū izceļama līdz šim vienīgā Pasaules Enerğijas padomes (PEP) Baltijas jūras valstu nacionālo komiteju reģionālā konsultatīvā un informatīvā iniciatīva – apaļā galda diskusija (World Energy Council "Baltic Sea Round Table"). 2019. gada vasarā šis pasākums noritēs jau sesto reizi un pirmo reizi tiks organizēts Latvijā. Visu rakstu lasi te!
Šogad 11. oktobrī AS “Conexus Baltic Grid” iesniedza Eiropas Komisijas Inovāciju un tīklu aģentūrai lūgumu līdzfinansēt projektu Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbības uzlabošanai. Šī kopīgu interešu projekta būtība ir jaunu tehnoloģisku iespēju radīšana pazemes gāzes krātuves efektīvākai izmantošanai. Visu rakstu lasi te!
Elektrības un gāzes infrastruktūra ir pamats Eiropas Savienības (ES) vienotā enerģētikas tirgus izveidei, dalībvalstu energoapgādes drošuma nodrošināšanai, kā arī globālo klimata pārmaiņu ierobežošanai. Lai apspriestu ES enerģētikas politikas un enerģētikas infrastruktūras attīstības jautājumus, šā gada 24. un 25. maijā Kopenhāgenā notika jau ceturtais Enerģētikas infrastruktūras forums.
Šī vasara Latvijas un visas Baltijas gāzapgādes sistēmai ir nozīmīgs vēsturiskā atskata brīdis: 9. augustā apritēs pusgadsimts, kopš darbību uzsāka tās lielākais un svarīgākais mezglu punkts – Inčukalna pazemes gāzes krātuve (IPGK). Vēl joprojām, piecdesmit gadus pēc šī ievērojamā notikuma, IPGK saglabā savu nozīmīgo lomu Baltijas gāzapgādes sistēmas stabilas un uzticamas ekspluatācijas nodrošinājumā.
No tehnisko dienestu ikdienas darba un to vadošo speciālistu analītiskā potenciāla ir atkarīgs, cik drošas un uzticamas būs dabasgāzes piegādes lietotājiem Latvijā un citās valstīs, ar kurām mūsu dabasgāzes pārvades sistēmu saista fiziskās starpsaslēguma saites. Daudzu dienestu darbs ir cieši saistīts ar krīzes situāciju vadību un potenciālo problēmu prevenciju. Kā viens no svarīgākajiem šo dienestu vidū jāmin AS „Conexus Baltic Grid” Dispečeru daļa, kuras uzdevums ir pārraudzīt dabasgāzes fiziskās plūsmas no sistēmas ieejas punkta līdz lietotājiem, pārzināt un uzraudzīt dabasgāzes…
Vēsturiski, jau teju pusgadsimtu, Baltijas valstu un Krievijas Ziemeļrietumu apgabala regulāras dabasgāzes apgādes nodrošinājumā īpaša loma bijusi atvēlēta tieši Latvijai, kas bagāta ar unikālām ģeoloģiskām struktūrām, kurās var ierīkot tā dēvētās “ūdens horizontu struktūrslazdu” dabasgāzes krātuves. Šīs ir, ja ne plašākās, tad izmantošanas ziņā efektīvākās dabasgāzes krātuves pasaulē. Latvijā atrodas trešā lielākā šāda veida krātuve Eiropā – par „reģionālas un nacionālas nozīmes stratēģisko objektu” dēvētā Inčukalna pazemes gāzes krātuve (IPGK). Par tās unikālajām ģeoloģiskajām un ģeofizikālajām iezīmēm „Enerģijai un Pasaulei”…
Šī gada 16. februārī Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā norisinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Zinātnes fonda rīkotā “Gada balvas zinātnē 2017” svinīgā pasniegšanas ceremonija, kurā tika godināti aizvadītā gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autori. Šoreiz LZA par nozīmīgākajiem atzinusi 12 dažādus pētījumus kā fundamentālajā, tā lietišķajā zinātnē no plaša pārstāvēto nozaru loka. Apbalvoto vidū ir Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas institūta (RTU EI) pētnieki par vairāku gadu gaitā izstrādāto datorprogrammu kopumu.
Viens no Latvijas un Baltijas nozīmīgākajiem enerģētikas nozares infrastruktūras objektiem – Inčukalna pazemes gāzes krātuve (IPGK) šā gada vasarā svinēs piecdesmito jubileju. IPGK būvniecība tika uzsākta 1966. gadā un pabeigta 1968. gada sākumā, un tā paša gada 9. augustā krātuvē tika iesūknēti pirmie 92 miljoni m³ dabasgāzes. IPGK pēc aktīvās gāzes uzglabāšanas apjoma ir trešā lielākā pazemes gāzes krātuve Eiropas Savienībā (ES), bet, salīdzinot krātuves, kuras ierīkotas ūdensnesējhorizontos, – otrā lielākā aiz Francijas krātuves Šemerī.