Sabiedrība

Sieviete vīriešu pasaulē

2017. gada profesora Alfrēda Vītola balvu par mūža ieguldījumu enerģētikā Rīgas enerģētikas aģentūras Rīgas pilsētas energoapgādes konsultatīvās padomes priekšsēdētāja tehnisko zinātņu doktore Maija Rubīna saņēma par ilggadēju profesionālo, pedagoģisko un sabiedrisko darbību enerģētikas nozarē. Šodien ir bezgala interesanti uzzināt, kā Latvijas enerģētikai ceļā uz patstāvību gāja, – par to saruna ar laureāti.

Aktualitātes

Pasniegtas AS „Latvenergo” Gada balvas

Kā allaž gada nogalē, AS „Latvenergo” kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju sveica izcilniekus zinātnē, pasniedzot profesora Alfrēda Vītola balvu inženierzinātnēs un enerģētikā, divas Gada balvas par zinātniskajiem sasniegumiem enerģētikā un inovāciju vidē. Tika godināti arī AS „Latvenergo” atbalstītā studiju noslēguma darbu konkursa laureāti. Šajos nu jau tradicionālajos svētkos sastopas gan enerģētikas veterāni, kuri savu mūžu veltījuši bieži vien pirmajai un vienīgajai iemīļotajai profesijai, gan spēka gados esošie, gan vēl pavisam jaunie, topošie enerģētiķi.

Aktualitātes

OIK reforma – kas mainījies no 1. janvāra

Sākot ar šā gada 1. janvāri, Latvijā energointensīviem uzņēmumiem samazinās maksājums par obligātā iepirkuma un jaudas komponenti (OIK). Iepriekš OIK maksājuma apjoms tika noteikts atbilstoši patērētās elektroenerģijas daudzumam, turpretī jaunā kārtība paredz diferencēt OIK maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra. Izmaiņas skaidro AS „Latvenergo” Regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis.

Tehnoloģijas

Kustīga viļņa kodolreaktors

Kustīga viļņa kodolreaktors (traveling-wave reactor – TWR) ir viens no IV paaudzes kodolreaktoru tipiem. Ātro neitronu kodolreaktorā ar nātrija siltumnesēju (sodium-cooled fast reactor) kā kodoldegviela tiek izmantots noplicināts urāns. Kodolreaktorā notiek kodoldegvielas atražošana – noplicinātā urāna pārveide plutonija kodoldegvielā. Aktīvajā zonā notiek kontrolējama kritiskās masas pārvietošanās kustīga viļņa veidā: pakāpeniski no noplicinātā urāna rodas plutonijs nākamajā aktīvās zonas slānī un dalīšanās produkti uzkrājas iepriekšējā slānī. Šīs tehnoloģijas autori uzskata, ka TWR prototipu varētu radīt nākamajos 10–15 gados.

Tehnoloģijas

Par aktuālo dabasgāzes sektorā ar skatu nākotnē

Latvijas un Baltijas enerģētikā būtiska loma ir dabasgāzes resursiem un nesen īstenotajai dabasgāzes tirgus liberalizācijai. Patlaban dabasgāzes tirgū un sektorā kopumā vēl ir daudz risināmu jautājumu un izaicinājumu, uz kuriem tuvākajos gados nāksies atbildēt. Par svarīgām dabasgāzes sektora norisēm domās dalījās Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore Olga Bogdanova.

Tehnoloģijas

Ko esam sasnieguši un kurp virzāmies?

2017. gada 28. septembrī viesnīcā „Radisson BLU Daugava” norisinājās laikraksta „Dienas Bizness” (Db) rīkotais forums „Siltuma un aukstuma ražošanas ekonomika ilgtspējīgā valstī”. Pasākums noritēja jau ierastajā Db enerģētikas profila konferenču formātā, lai gan šoreiz neiztika arī bez jauninājumiem – Latvijas siltuma un aukstuma ražošanas tehnoloģisko un ekonomisko izaicinājumu analīze sasaucās ar ieskatu Nīderlandes pieredzē.

Tehnoloģijas

Igaunijas sadales sistēmas operatora “Elektrilevi OÜ” pieredze klientu autonomas elektroapgādes projektos

Sadales elektrotīklu klientu autonoma elektroapgāde varētu kļūt par optimālu risinājumu, raugoties gan no klientu skatpunkta – gadījumos, kad jauna elektrotīkla pieslēguma ierīkošanas izmaksas ir relatīvi augstas, gan sadales sistēmas operatora (SSO) perspektīvā – aizstājot zemsprieguma elektrolīnijas ar zemu noslodzi. Lai iepazītos ar igauņu kolēģu pieredzi autonomas elektroapgādes risinājumu izstrādē, raksta autori – AS “Latvenergo” un AS “Sadales tīkls” pārstāvji – apmeklēja lielāko Igaunijas SSO kompāniju “Elektrilevi OÜ” Tallinā. Vizītes laikā tika apmeklēta arī zemnieku saimniecība Raikilā (Raikküla), kur “Elektrilevi OÜ”…

Tehnoloģijas

Jūras vēja enerģijas nozares sasniegumi un attīstības tendences

Jūras vēja enerģijas nozare pēdējos gados ir pieredzējusi strauju attīstību. Šis samērā jaunais enerģijas ražošanas veids (pirmā jūras vēja turbīna sāka ražot enerģiju 1991. gadā Dānijā) ir sasniedzis ievērojamu īpatsvaru vairāku Eiropas valstu elektroenerģijas bilancē. Nozares tehnoloģiskie sasniegumi ir pārsteidzoši, un var sagaidīt, ka vēja tehnoloģiju turpmāka attīstība nākotnē samazinās jūras vēja parku investīciju izmaksas līdz līmenim, kas nodrošinās to konkurētspēju ar konvencionālajām elektrostacijām.