Tehnoloģijas

Enerģijas akumulācija enerģētikas sistēmas nākotnei

Enerģijas akumulāciju uzskata par pamata tehnoloģiju, kas ļaus sasniegt dekarbonizācijas mērķi un sekmēt atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Nākotnes energoapgādē ir jāpanāk saprātīgs līdzsvars starp enerģijas akumulāciju, energoefektivitāti un paplašinātu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu. Spēcīgai akumulācijas nozarei ir lielas izredzes nodrošināt enerģētikas sistēmas un tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību nākotnē. Šī gada martā Vācijas pilsētā Diseldorfā septīto reizi notika Eiropā vadošā specializētā enerģijas akumulācijas tehnoloģiju izstāde, kā arī konference ENERGY STORAGE EUROPE2018.

AktualitātesZinātne

Pasaules zinātniekiem – par Latviju

Pienākusi reize ceturtajam Pasaules latviešu zinātnieku kongresam (2018. gada 18. – 20. jūnijs). Ņemot vērā žurnāla „Enerģija un Pasaule” starptautisko atpazīstamību, kā arī iespēju atslēgvārdu enerğija tvert plaši – ar to saprotot Latvijas garīgo, intelektuālo, zinātnisko enerģiju visās nozīmīgākajās nozarēs, tā veidotāji un izdevēji piedāvāja svarīgāko Latvijas zinātņu nozaru vadošajiem pārstāvjiem ar saviem pārskata rakstiem piedalīties žurnāla speciālizdevuma veidošanā latviešu un angļu valodā. Visu rakstu lasi te!

Zinātne

RTU Enerģētikas institūta pētniekiem – “Gada balva zinātnē 2017”

Šī gada 16. februārī Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā norisinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Zinātnes fonda rīkotā “Gada balvas zinātnē 2017” svinīgā pasniegšanas ceremonija, kurā tika godināti aizvadītā gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autori. Šoreiz LZA par nozīmīgākajiem atzinusi 12 dažādus pētījumus kā fundamentālajā, tā lietišķajā zinātnē no plaša pārstāvēto nozaru loka. Apbalvoto vidū ir Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas institūta (RTU EI) pētnieki par vairāku gadu gaitā izstrādāto datorprogrammu kopumu.

Aktualitātes

Mūsu prioritāte ir nemainīga – Eiropas energoapgādes drošums un stabilitāte

VGB izpilddirektors Erlands Kristensens ir dāņu izcelsmes elektroinženieris, kurš sākotnējo tehnisko izglītību inženiera specialitātē papildinājis ar biznesa vadības un mārketinga studijām un nu jau vairāk nekā trīsdesmit piecus gadus darbojies enerģētikā šā vārda visplašākajā nozīmē. „Enerģija un Pasaule” aicināja E. Kristensenu uz sarunu gan par aktuālajām norisēm Eiropas enerģētikā, gan par enerģētikas sektora turpmāko attīstību globālā mērogā.

Aktualitātes

Nākotne sākas šodien

Šī gada 1. martā notika izdevniecības “Dienas Bizness” organizētais un daudzu Latvijas energokompāniju, kā arī Latvijas Elektroenerğētiķu un energobūvnieku asociācijas atbalstītais forums “Enerģētikas nozare pārmaiņu un izaicinājumu priekšā”, kurā – lielākoties caur nākotnes prizmu – tika aplūkotas daudzas aktuālas tēmas, tostarp vienotā reģionālā dabasgāzes tirgus izveide, Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīkliem, vēja elektrostaciju segmenta attīstības dinamika un izmaiņas enerģētikas politikā.

Sabiedrība

Sieviete vīriešu pasaulē

2017. gada profesora Alfrēda Vītola balvu par mūža ieguldījumu enerģētikā Rīgas enerģētikas aģentūras Rīgas pilsētas energoapgādes konsultatīvās padomes priekšsēdētāja tehnisko zinātņu doktore Maija Rubīna saņēma par ilggadēju profesionālo, pedagoģisko un sabiedrisko darbību enerģētikas nozarē. Šodien ir bezgala interesanti uzzināt, kā Latvijas enerģētikai ceļā uz patstāvību gāja, – par to saruna ar laureāti.

Aktualitātes

Pasniegtas AS „Latvenergo” Gada balvas

Kā allaž gada nogalē, AS „Latvenergo” kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju sveica izcilniekus zinātnē, pasniedzot profesora Alfrēda Vītola balvu inženierzinātnēs un enerģētikā, divas Gada balvas par zinātniskajiem sasniegumiem enerģētikā un inovāciju vidē. Tika godināti arī AS „Latvenergo” atbalstītā studiju noslēguma darbu konkursa laureāti. Šajos nu jau tradicionālajos svētkos sastopas gan enerģētikas veterāni, kuri savu mūžu veltījuši bieži vien pirmajai un vienīgajai iemīļotajai profesijai, gan spēka gados esošie, gan vēl pavisam jaunie, topošie enerģētiķi.

Aktualitātes

OIK reforma – kas mainījies no 1. janvāra

Sākot ar šā gada 1. janvāri, Latvijā energointensīviem uzņēmumiem samazinās maksājums par obligātā iepirkuma un jaudas komponenti (OIK). Iepriekš OIK maksājuma apjoms tika noteikts atbilstoši patērētās elektroenerģijas daudzumam, turpretī jaunā kārtība paredz diferencēt OIK maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra. Izmaiņas skaidro AS „Latvenergo” Regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis.

Tehnoloģijas

Kustīga viļņa kodolreaktors

Kustīga viļņa kodolreaktors (traveling-wave reactor – TWR) ir viens no IV paaudzes kodolreaktoru tipiem. Ātro neitronu kodolreaktorā ar nātrija siltumnesēju (sodium-cooled fast reactor) kā kodoldegviela tiek izmantots noplicināts urāns. Kodolreaktorā notiek kodoldegvielas atražošana – noplicinātā urāna pārveide plutonija kodoldegvielā. Aktīvajā zonā notiek kontrolējama kritiskās masas pārvietošanās kustīga viļņa veidā: pakāpeniski no noplicinātā urāna rodas plutonijs nākamajā aktīvās zonas slānī un dalīšanās produkti uzkrājas iepriekšējā slānī. Šīs tehnoloģijas autori uzskata, ka TWR prototipu varētu radīt nākamajos 10–15 gados.

Tehnoloģijas

Par aktuālo dabasgāzes sektorā ar skatu nākotnē

Latvijas un Baltijas enerģētikā būtiska loma ir dabasgāzes resursiem un nesen īstenotajai dabasgāzes tirgus liberalizācijai. Patlaban dabasgāzes tirgū un sektorā kopumā vēl ir daudz risināmu jautājumu un izaicinājumu, uz kuriem tuvākajos gados nāksies atbildēt. Par svarīgām dabasgāzes sektora norisēm domās dalījās Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore Olga Bogdanova.