Aktualitātes

Mūsu prioritāte ir nemainīga – Eiropas energoapgādes drošums un stabilitāte

VGB izpilddirektors Erlands Kristensens ir dāņu izcelsmes elektroinženieris, kurš sākotnējo tehnisko izglītību inženiera specialitātē papildinājis ar biznesa vadības un mārketinga studijām un nu jau vairāk nekā trīsdesmit piecus gadus darbojies enerģētikā šā vārda visplašākajā nozīmē. „Enerģija un Pasaule” aicināja E. Kristensenu uz sarunu gan par aktuālajām norisēm Eiropas enerģētikā, gan par enerģētikas sektora turpmāko attīstību globālā mērogā.

SabiedrībaTehnoloģijas

Āfrikas enerģētikas nākotnei

Mūsdienu Āfrikas lielākais izaicinājums: tautsaimniecībai jāattīstās straujāk par iedzīvotāju skaita pieaugumu. Kontinenta valstu nopietnākā ekonomiskā problēma ir enerğijas pieejamība. Pēdējos gados dažādos starptautiskos forumos, kas veltīti ekonomiskās attīstības finansēšanai, jaunu globālu mērķu sasniegšanai un klimata pārmaiņu ierobežošanai, Āfrika beidzot gūst sen pelnīto ievērību. Arī Eiropas Savienība (ES) sniedz arvien nozīmīgāku ieguldījumu Āfrikas attīstībā, šajā ziņā pretendējot uz pasaules līdera lomu.

Tehnoloģijas

Kustīga viļņa kodolreaktors

Kustīga viļņa kodolreaktors (traveling-wave reactor – TWR) ir viens no IV paaudzes kodolreaktoru tipiem. Ātro neitronu kodolreaktorā ar nātrija siltumnesēju (sodium-cooled fast reactor) kā kodoldegviela tiek izmantots noplicināts urāns. Kodolreaktorā notiek kodoldegvielas atražošana – noplicinātā urāna pārveide plutonija kodoldegvielā. Aktīvajā zonā notiek kontrolējama kritiskās masas pārvietošanās kustīga viļņa veidā: pakāpeniski no noplicinātā urāna rodas plutonijs nākamajā aktīvās zonas slānī un dalīšanās produkti uzkrājas iepriekšējā slānī. Šīs tehnoloģijas autori uzskata, ka TWR prototipu varētu radīt nākamajos 10–15 gados.

Sabiedrība

ES un Baltkrievijas sadarbība ES enerģētikas politikas kontekstā

Patlaban nozīmīgākā politiskā ietvara stratēģija, kas vērsta uz ES sadarbību ar tuviem un tāliem kaimiņiem, ir 2008. gadā prezentētā un 2009. gada maijā oficiāli aizsāktā ES iniciatīva Austrumu partnerība. Šis sadarbības ietvars aptver divdesmit astoņas ES dalībvalstis un sešas postpadomju bloka valstis: Armēniju, Azerbaidžānu, Ukrainu, Gruziju, Moldovu un Baltkrieviju.

Tehnoloģijas

Ignalinas AES izmantotās kodoldegvielas pagaidu glabātuve

Ignalinas atomelektrostacija (IAES) nodrošināja Baltijas valstis ar elektroenerģiju laikposmā no 1983. līdz 2009. gadam. IAES abu nedrošo RBMK kodolreaktoru slēgšana bija viens no nosacījumiem Lietuvas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Pēc Lietuvas valsts neatkarības atjaunošanas mainījās noteikumi par IKD apsaimniekošanu, un tagad Lietuvai ir pašai jārisina jautājumi, kas saistīti ar IKD drošu apglabāšanu. Jau 2005. gadā pie IAES tika uzsākta IKD pagaidu glabātuves būve. Šogad pagaidu glabātuve tika pabeigta un pārbaudīta, un patlaban ir uzsākta tās aizpildīšana.

Zinātne

Energiewende – Quo vadis?

  2017. gada Artura Balklava-Grīnhofa vārdbalvu par izciliem sasniegumiem zinātnes popularizēšanā LZA Pavasara pilnsapulcē pasniedza LZA īstenajam loceklim Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošajam pētniekam un daudzu mūsu žurnālā publicēto rakstu par kodolenerģētiku autoram Oļğertam Dumbrājam. Sveicot profesoru ar godpilnās balvas saņemšanu, piedāvājam lasītājiem viņa pārdomas par enerğētiku Vācijā, kas pēc Fukusimas atomelektrostacijas (AES) avārijas 2011. gadā pieņēma lēmumu pilnībā atteikties no kodolenerğijas un slēgt visas savas AES līdz 2021. gadam. Vai jaunā enerģētikas politika (Energiewende) ir nonākusi strupceļā?