2017. gada profesora Alfrēda Vītola balvu par mūža ieguldījumu enerģētikā Rīgas enerģētikas aģentūras Rīgas pilsētas energoapgādes konsultatīvās padomes priekšsēdētāja tehnisko zinātņu doktore Maija Rubīna saņēma par ilggadēju profesionālo, pedagoģisko un sabiedrisko darbību enerģētikas nozarē. Šodien ir bezgala interesanti uzzināt, kā Latvijas enerģētikai ceļā uz patstāvību gāja, – par to saruna ar laureāti.
Energoefektivitāte ir daudzdimensiju koncepts, kas iekļauj gan, piemēram, jaunās paaudzes spuldžu sniegto ekonomiju, gan informācijas apmaiņu, gan pareizas renovācijas un pareizu aprēķinu nepieciešamību, gan ēku apsaimniekotāju, projektētāju un visas sabiedrības spēju domāt ilgtermiņā. To, ka energoefektivitāte ir pārdomāta ikdienas dzīves cikla veidošana un paredz ne taupīšanu, bet dzīves kvalitātes uzlabošanu, sarunā ar „Enerğiju un Pasauli” uzsver Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Anrijs Tukulis un Latvijas Lauksaimniecības universitātes lektors Andris Stankevičs.
Aizvadītā gada decembrī darbu uzsāka Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas operators (SSO) AS „Gaso”. Par jaunā uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecelta bijusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. AS „Gaso” darbs ikdienas režīmā ir tikko sācies un pretendēt uz detalizētu iztirzājumu vēl ir pāragri, tomēr Ilze Pētersone-Godmane labprāt piekrita sarunai ar “Enerģiju un Pasauli“, lai žurnāla lasītājiem pastāstītu galveno: kādi ir uzņēmuma stratēģiskie mērķi, kādas problēmas un izaicinājumus viņa saskata tuvākajā darbības periodā un kā nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmuma darbu jaunajos…
Izglītība ir pamatakmens, uz kura cilvēks būvē savu karjeru un – visu dzīvi. Kā norāda RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, iesākot vēsturisko Latvijas simtgades gadu, ir ārkārtīgi svarīgi apzināties, kādu izglītību šodien gūst mūsu jaunieši, kuriem būs jādzīvo nākotnes Latvijā. Būtiska nozīme izglītības kvalitātes nodrošināšanā ir valsts atbalstam, tāpēc pirmais un būtiskākais, kas Saeimai un valdībai būtu jāpaveic 2018. gadā: izglītība valsts mērogā ir jāatzīst par prioritāti numur viens.
Daudzi varbūt nezina, ka Rundāles pils muzeja ietekme uz Latvijas kultūrvēsturisko vērtību glābšanu un saglabāšanu sniedzas krietni tālāk par pašu pili un tās apkaimi. Tā aizsākās 1964. gadā, kad Rundāles pils kļuva par Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāli un tur strādāt ieradās divi Mākslas akadēmijas studenti – Imants Lancmanis un Mārcis Kļaviņš. Kas notika tālāk – par to saruna ar Rundāles pils muzeja ilggadējo direktoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli, LZA Lielās medaļas laureātu mākslas zinātnieku Imantu Lancmani.
Patlaban nozīmīgākā politiskā ietvara stratēģija, kas vērsta uz ES sadarbību ar tuviem un tāliem kaimiņiem, ir 2008. gadā prezentētā un 2009. gada maijā oficiāli aizsāktā ES iniciatīva Austrumu partnerība. Šis sadarbības ietvars aptver divdesmit astoņas ES dalībvalstis un sešas postpadomju bloka valstis: Armēniju, Azerbaidžānu, Ukrainu, Gruziju, Moldovu un Baltkrieviju.
Šī gada 7. novembrī aizritēja 150 gadi, kopš Varšavā trūcīga skolotāja ģimenē piedzima Marija Sklodovska-Kirī, ģeniāla franču fiziķe un ķīmiķe, viena no radioaktivitātes mācības pamatlicējām, divkārša Nobela prēmijas laureāte (1903, 1911). Sieviete, kura dzīvoja savam laikam neraksturīgi, maksimāli atdevīgi gan zinātnē, gan mīlestībā.
Pasaules enerğētikā ir sācies lielu un nozīmīgu pārmaiņu laiks. To raksturos salīdzinoši zemāks pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums, radikāli jaunas tehnoloģijas, lielāki izaicinājumi vides aizsardzības jomā, ekonomiskās un ģeopolitiskās ietekmes izmaiņas. Enerğētikā šo jauno skatījumu dēvē par Lielo pāreju (The Grand Transition) – fundamentālu enerğētikas sektora pārveidi laika posmā līdz 2060. gadam.
Stāsts par Vogulu dzimtu, kuras vecākais pārstāvis Voldemārs Voguls ir viens no savdabīgākajiem Latgales māla apstrādes meistariem, kurš jau kopš darbības pirmsākumiem pieteicis sevi kā formās skaidru, rotājumos nepārblīvētu, kolorītā izteiksmīgu keramiķi. Tagad arī abi viņa dēli – Jānis un Māris – veido dažādas formas keramikas izstrādājumus (svilpauniekus, svečturus, vāzes, krūzes), kas priecē neskatāmus viņu amata mākslas cienītājus.
Rail Baltica projekts Latvijai sola ātrus un videi draudzīgus dzelzceļa savienojumus ar tuvākām un tālākām kaimiņvalstīm Eiropā, tāpēc saprotama ir sabiedrības vēlme sekot tā attīstības gaitai. AS “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa intervijā žurnālam “Enerğija un Pasaule” stāsta gan par to, kā mainīsies cilvēku priekšstati par attālumu un līdz ar to – viņu izvēles, gan par atšķirībām dzelzceļa izmantošanā pie mums un citās Eiropas valstīs, gan par to, kā Rail Baltica projektam tiks izvēlēti būvnieki un kāda veida uzņēmumi…