Sabiedrība

 67 Posts 0 Comments 60119 Views

Māksla ne mūžībai

 admin  0 1073 

Šovasar ne viens vien Londonas iedzīvotājs un viesis dosies uz Serpentīna ezeru Haidparkā, lai pats savām acīm skatītu unikālu mākslasdarbu – peldošu mastabu, kas būs veidota no horizontāli sakrautām tukšām naftas mucām. Publikas iztēli jau atkal rosinās slavenā land artmākslinieku pāra – Kristo un viņa dzīvesbiedres Žannas Klodas (Christo and Jeanne-Claude) ideju iemiesojums reālā pilsētvidē. Lielbritānijas karoga krāsās koši apgleznotais naftas mucu krāvums – šķietami gluži parasts, bet lielpilsētas centra parkā kontekstuāli neiederīgs objekts – piešķirs jaunus vaibstus pierastajai Londonas…

Darbs un kapitāls. Kārlim Marksam – 200

 admin  0 1061 

Šī gada 5. maijā apritēja 200 gadi kopš dzimis Karls (jeb kā latviski iegājies–  Kārlis) Markss. Postpadomju valstīs, tostarp Latvijā, Marksa vārdu dažs piemin nelabprāt, tomēr daudzviet pasaulē viņa jubileja tika atzīmēta ar cieņpilnu prieku, uzsverot vācu domātāja ārkārtīgi lielo ietekmi uz notikumiem pasaulē pēdējo divsimt gadu laikā. Marksa darbi joprojām ir obligāta lasāmviela sociālo zinātņu pirmā kursa studentiem Lielbritānijā, Francijā un citās zemēs, kur ne viens vien profesors ir veltījis savu mūžu viņa ideju iztirzājumam. Visu rakstu lasi te!

Rūpes par likteņupi

 admin  0 835 

Mākslīgo zivju nārsta ligzdu siešana un ievietošana Daugavā ir pasākums, kurā ar lielu entuziasmu biedrības „Mēs zivīm” speciālistu profesionālajā vadībā piedalās gan Latvenergo koncerna darbinieki ar savām ğimenēm, gan arī klienti. Taču tā ir tikai viena no uzņēmuma realizētajām vides aktivitātēm Daugavas upes baseinā. Plašāk stāsta AS „Latvenergo” vides aizsardzības vecākais speciālists Dainis Kanders. Visu rakstu lasi te!

Kamēr dzīvo, tikmēr mācies

 admin  0 1031 

Latvijas Zinātņu akadēmijas paša pirmā iesaukuma ārzemju loceklis Pēteris Bolšaitis kara gados kopā ar māti izceļoja uz Venecuēlu, toreiz lielu iespēju zemi, kura peldējās naftas naudā un vāca gudras galvas no visas pasaules. Izglītību ieguvis Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā, strādājis gan ASV, gan Venecuēlā un Vācijā. Viņš var novērtēt labas izglītības un mobilitātes iespējas un priekšrocības, kuras, nu jau pats būdams pensijā, stipendiju veidā cenšas sniegt talantīgiem un centīgiem Latvijas jauniešiem.

Tūkstoš lappušu nezināmā par (it kā) zināmo

 admin  0 925 

Saruna ar literatūrzinātnieci, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieci Gundegu Grīnumu, kuras monogrāfija „Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni” ir atzīta par vienu no pagājušā gada 12 ievērojamākajiem zinātniskajiem sasniegumiem Latvijā. Var teikt, ka visu darba mūžu viņa ir pavadījusi kopā ar mūsu slaveno dzejniekpāri. Kā tas sākās?

Ekonomiskās un sociālās tiesības Latvijā

 admin  0 1549 

Ekonomiskās un sociālās tiesības apkopo vairākas indivīdiem piemītošas tiesības – uz izglītību, veselības aizsardzību, darbu, mājokli un sociālo nodrošinājumu. Tajās ietilpst arī tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kas savukārt ietver tiesības uz pārtiku, ūdeni un apģērbu. To ietvars ir plašs un skar dažādas rīcībpolitikas jomas, tādēļ jautājums par to, kā progress šo tiesību jomā ir vērtējams kopumā un vai vispār ir iespējams salīdzināt valstu sniegumu globālā mērogā, sociālo zinātņu vidē nav līdz galam atrisināts. Visu rakstu lasi te!

Āfrikas enerģētikas nākotnei

 admin  0 1243 

Mūsdienu Āfrikas lielākais izaicinājums: tautsaimniecībai jāattīstās straujāk par iedzīvotāju skaita pieaugumu. Kontinenta valstu nopietnākā ekonomiskā problēma ir enerğijas pieejamība. Pēdējos gados dažādos starptautiskos forumos, kas veltīti ekonomiskās attīstības finansēšanai, jaunu globālu mērķu sasniegšanai un klimata pārmaiņu ierobežošanai, Āfrika beidzot gūst sen pelnīto ievērību. Arī Eiropas Savienība (ES) sniedz arvien nozīmīgāku ieguldījumu Āfrikas attīstībā, šajā ziņā pretendējot uz pasaules līdera lomu.

Ko cilvēkam mācīties no suņa?

 admin  0 1087 

Suņa gadu sagaidot, varbūt biežāk nekā citkārt iedomājam īpašās attiecības, kas cilvēku saista ar viņa četrkājaino draugu. Par „dzīvnieku dvēseles Einšteinu” dēvētais austriešu zinātnieks Konrads Lorencs (1903–1989) savulaik ir atzinis, ka „suns, tāpat kā cilvēks, ir piemājināta būtne” un ka pasaules vēsturē suņa pieradināšanai ir lielāka nozīme nekā „šaujamā pulvera izgudrošanai”. Suņa un cilvēka evolūcija ir norisinājusies līdztekus, un ieguvēji šajā koeksistencē acīmredzot ir abi.

Vai Rīga ir vieda pilsēta?

 admin  0 1977 

Urbanizācija ir kļuvusi par neatņemamu modernā dzīvesveida sastāvdaļu. Arvien vairāk cilvēku pārceļas uz pilsētām cerībā atrast interesantu darbu un nodrošināt komfortablus sadzīves apstākļus. Ko mūsdienu cilvēkam nozīmē droša, ērta un energoefektīva pilsētvide? Kā saudzēt apkārtni un vienlaikus nezaudēt tās priekšrocības, ko piedāvā dzīve pilsētā?