Sabiedrība

 46 Posts 0 Comments 16177 Views

Nevis taupīt, bet uzlabot dzīves kvalitāti

Energoefektivitāte ir daudzdimensiju koncepts, kas iekļauj gan, piemēram, jaunās paaudzes spuldžu sniegto ekonomiju, gan informācijas apmaiņu, gan pareizas renovācijas un pareizu aprēķinu nepieciešamību, gan ēku apsaimniekotāju, projektētāju un visas sabiedrības spēju domāt ilgtermiņā. To, ka energoefektivitāte ir pārdomāta ikdienas dzīves cikla veidošana un paredz ne taupīšanu, bet dzīves kvalitātes uzlabošanu, sarunā ar „Enerğiju un Pasauli” uzsver Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Anrijs Tukulis un Latvijas Lauksaimniecības universitātes lektors Andris Stankevičs.

AS „Gaso” valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane: man ir svarīgi virzīt nozares attīstības dinamiku

Aizvadītā gada decembrī darbu uzsāka Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas operators (SSO) AS „Gaso”. Par jaunā uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecelta bijusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. AS „Gaso” darbs ikdienas režīmā ir tikko sācies un pretendēt uz detalizētu iztirzājumu vēl ir pāragri, tomēr Ilze Pētersone-Godmane labprāt piekrita sarunai ar “Enerģiju un Pasauli“, lai žurnāla lasītājiem pastāstītu galveno: kādi ir uzņēmuma stratēģiskie mērķi, kādas problēmas un izaicinājumus viņa saskata tuvākajā darbības periodā un kā nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmuma darbu jaunajos…

Izglītība – prioritāte 2018. gadā

Izglītība ir pamatakmens, uz kura cilvēks būvē savu karjeru un – visu dzīvi. Kā norāda RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, iesākot vēsturisko Latvijas simtgades gadu, ir ārkārtīgi svarīgi apzināties, kādu izglītību šodien gūst mūsu jaunieši, kuriem būs jādzīvo nākotnes Latvijā. Būtiska nozīme izglītības kvalitātes nodrošināšanā ir valsts atbalstam, tāpēc pirmais un būtiskākais, kas Saeimai un valdībai būtu jāpaveic 2018. gadā: izglītība valsts mērogā ir jāatzīst par prioritāti numur viens.

Saglabāt Latvijai

Daudzi varbūt nezina, ka Rundāles pils muzeja ietekme uz Latvijas kultūrvēsturisko vērtību glābšanu un saglabāšanu sniedzas krietni tālāk par pašu pili un tās apkaimi. Tā aizsākās 1964. gadā, kad Rundāles pils kļuva par Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāli un tur strādāt ieradās divi Mākslas akadēmijas studenti – Imants Lancmanis un Mārcis Kļaviņš. Kas notika tālāk – par to saruna ar Rundāles pils muzeja ilggadējo direktoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli, LZA Lielās medaļas laureātu mākslas zinātnieku Imantu Lancmani.

ES un Baltkrievijas sadarbība ES enerģētikas politikas kontekstā

Patlaban nozīmīgākā politiskā ietvara stratēģija, kas vērsta uz ES sadarbību ar tuviem un tāliem kaimiņiem, ir 2008. gadā prezentētā un 2009. gada maijā oficiāli aizsāktā ES iniciatīva Austrumu partnerība. Šis sadarbības ietvars aptver divdesmit astoņas ES dalībvalstis un sešas postpadomju bloka valstis: Armēniju, Azerbaidžānu, Ukrainu, Gruziju, Moldovu un Baltkrieviju.

Sievietes, kas apgaismoja pasauli

Šī gada 7. novembrī aizritēja 150 gadi, kopš Varšavā trūcīga skolotāja ģimenē piedzima Marija Sklodovska-Kirī, ģeniāla franču fiziķe un ķīmiķe, viena no radioaktivitātes mācības pamatlicējām, divkārša Nobela prēmijas laureāte (1903, 1911). Sieviete, kura dzīvoja savam laikam neraksturīgi, maksimāli atdevīgi gan zinātnē, gan mīlestībā.

Pasaules enerğijas platformas

Pasaules enerğētikā ir sācies lielu un nozīmīgu pārmaiņu laiks. To raksturos salīdzinoši zemāks pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums, radikāli jaunas tehnoloģijas, lielāki izaicinājumi vides aizsardzības jomā, ekonomiskās un ģeopolitiskās ietekmes izmaiņas. Enerğētikā šo jauno skatījumu dēvē par Lielo pāreju (The Grand Transition) – fundamentālu enerğētikas sektora pārveidi laika posmā līdz 2060. gadam.

Uguns sabiedrotie

Stāsts par Vogulu dzimtu, kuras vecākais pārstāvis Voldemārs Voguls ir viens no savdabīgākajiem Latgales māla apstrādes meistariem, kurš jau kopš darbības pirmsākumiem pieteicis sevi kā formās skaidru, rotājumos nepārblīvētu, kolorītā izteiksmīgu keramiķi. Tagad arī abi viņa dēli – Jānis un Māris – veido dažādas formas keramikas izstrādājumus (svilpauniekus, svečturus, vāzes, krūzes), kas priecē neskatāmus viņu amata mākslas cienītājus.

Pilnīgi jaunas iespējas

Rail Baltica projekts Latvijai sola ātrus un videi draudzīgus dzelzceļa savienojumus ar tuvākām un tālākām kaimiņvalstīm Eiropā, tāpēc saprotama ir sabiedrības vēlme sekot tā attīstības gaitai. AS “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa intervijā žurnālam “Enerğija un Pasaule” stāsta gan par to, kā mainīsies cilvēku priekšstati par attālumu un līdz ar to – viņu izvēles, gan par atšķirībām dzelzceļa izmantošanā pie mums un citās Eiropas valstīs, gan par to, kā Rail Baltica projektam tiks izvēlēti būvnieki un kāda veida uzņēmumi…

ES un Baltkrievijas sadarbība ES enerģētikas politikas ārējās dimensijas kontekstā

ES un Baltkrievijas enerģētikas sadarbību nosaka gan vienotas ietvaru iniciatīvas, tādas kā Austrumu partnerība (Eastern Partnership), gan nevalstiskās partnerības ar vienas vai vairāku ES dalībvalstu institūcijām. Patlaban Baltkrievijā ar ES finansiālu un koordinācijas atbalstu tiek īstenoti seši projekti, kas attiecināmi uz enerģētikas un klimata tehnoloģiju plašāku ieviešanu, kā arī vides ilgtspējas nodrošinājumu.