Sabiedrība

 53 Posts 0 Comments 25636 Views

Piecas vērtības

Gleznotājs Roberts Muzis (dz. 1944) nu jau gadus četrdesmit intensīvi strādā portreta žanrā – kā valsts, tā individuālos pasūtījumos, patstāvīgās iecerēs meklē un atrod jaunas portreta žanra izteiksmes iespējas. Mākslas zinatniece Ingrīda Burāne šoreiz atskatās uz dažiem viņa no Latvijas mākslas kopainas neizņemamiem portretiem, kā vienu no iespējamiem lasījumiem izmantojot mūsu vēstures un simtgades svinību piecu gadu programmas atslēgvārdus. Visu rakstu lasi te!

Vēsturiskās atmiņas līkločos

Vēsturiskie notikumi, kas saistās ar Latvijas neatkarības proklamēšanu, ir šķietami vispārzināmi, tomēr ne visi fakti un liecības ir pienācīgi apzināti. Vēstures doktora Ērika Jēkabsona grāmata “Neatkarības kara stāsti: 1918 – 1920” sniedz unikālu ieskatu Latvijas valsts tapšanas posma sarežģītajos līkločos un paver skatu uz vēl neizpētīto un nesaprasto. Profesors Ēriks Jēkabsons ir viens no vadošajiem speciālistiem 20. gadsimta pirmās puses militārpolitiskās vēstures jautājumos. Aicinājām viņu uz sarunu, lai gūtu dziļāku ieskatu tā laika idejās un norisēs. Visu rakstu lasi te!

Jaunie dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifi

Sākot ar 2019. gada 1. janvāri, Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas operators  AS “Gaso” ievieš jaunus tarifus, kas turpmāk ietvers divas komponentes: fiksēto, kas būs noteikta atbilstoši klienta pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma, un mainīgo, kas tiks aprēķināta atbilstoši faktiskajam piegādātās dabasgāzes apjomam. Fiksētās daļas apjoms nemainīsies, pieslēguma slodzei paliekot noteiktā līmenī, bet mainīgā daļa būs atkarīga no klienta patērētās dabasgāzes apjoma. Visu rakstu lasi te!

Viena pieminekļa augšāmcelšanās

Brīvības cīņām veltītās piemiņas zīmes atrodamas katrā Latvijas novadā un arī aiz mūsu valsts robežām. Tās ir godinājums kritušajiem karavīriem un tautas alkām pēc savas valsts un tās neatkarības. Mākslinieka Kārļa Zemdegas (1894 – 1963) piemineklis Dobelē savā ziņā simbolizē visu Latvijas vēsturi iepriekšējā gadu simtā un uzskatāms par vienu no mākslinieciski vērtīgākajiem darbiem Latvijas mākslas vēsturē. Visu rakstu lasi te!

Likteņdārza pirmā desmitgade

Pirms desmit gadiem tika iestādītas pirmās ābelītes un sākās Likteņdāza praktiskā realizācija pēc ievērojamā japāņu dārzu arhitekta Šunmio Masuno meta. Likteņdārza projekta autors un, ja tā var teikt, virsuzraugs ir arhitekts Andris Kronbergs. Šogad, pēc 12 gadiem, viņš atkal tikās ar cienījamo Masuno kungu un kopā aplūkoja paveikto. Visu rakstu lasi te!

Pāvests Francisks: cilvēces enerğētikas pārejas plāns

2015. gada 24. maijā pāvests Francisks publicēja encikliku jeb apkārtrakstu Laudato Si!– „Esi slavēts!”, kas ir veltīta rūpēm par mūsu kopējām mājām. Enciklikā pāvests Francisks, sekojot Katoliskās Baznīcas sociālās mācības principiem, aplūko ekoloģijas jautājumus ciešā saistībā ar sociālo taisnīgumu un labklājību, jo „patiesi ekoloģiska pieeja vienmēr kļūst par sociālu pieeju, tāpēc diskusijās par vidi jāiekļauj arī taisnīgums, lai sadzirdētu gan planētas Zemes, gan nabadzīgo ļaužu vaimanas”. Enerğētikas pārejas koncepts tā plašākajā nozīmē ietver jautājumu par mieru, taisnīgumu, nabadzības pārvarēšanu un…

Kādus es viņus gribu redzēt

Jubilejas reizē saruna ar Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes dekānu Oskaru Krievu – par fakultātes tagadni un nākotni, studentiem un mācībspēkiem, valsts tautsaimniecību un zinātni, enerģētikas perspektīvām Latvijā un pasaulē. Visu rakstu lasi te!

Pilsētvides noturība pret klimata pārmaiņām

Viens no pirmajiem soļiem, sekmējot pilsētu noturību pret klimata pārmaiņām, ir izstrādāt un ieviest klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģiju. Šobrīd Latvijā tiek izstrādāta Nacionālā klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģija, kuru pašvaldības var ņemt par pamatu savu lokālo stratēģiju veidošanai. Šajā rakstā lasiet par starptautiskās sadarbības pieredzi Salaspils novadā. Visu rakstu lasi te!

Viedās specializācijas stratēğija – ceļvedis uz inovācijām

Kopš 2014. gada Latvijā zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju politika tiek īstenota Viedās specializācijas stratēģijas ietvaros. Tās mērķis ir attīstīt Latvijas inovācijas potenciālu un, palielinot investīcijas un mazinot institucionālos šķēršļus,veidot tādu inovācijas sistēmu, kas veicina Latvijā esošās ekonomiskās struktūras transformāciju un uz zināšanām balstītu sociālekonomisko attīstību stratēģiski prioritārās jomās. Visu rakstu lasi te!