Sabiedrība

 67 Posts 0 Comments 59895 Views

Par īsu atmiņu un materiāla ilgmūžību

Saka jau, ka pie labā ātri pierod. Kurš gan vairs grib atcerēties laikus, kad uz veikalu gājām ar savu pudeli pienam un burciņu krējumam, bet maizes nodaļā pircējs, ja vien vēlējās, varēja izspaidīt kaut vai visus plikos kukulīšus pēc kārtas. Ja klasē kādam skolēnam rads vai paziņa brauca uz kuģiem, tas saviem biedriem tirgoja ne tikai iecienītās piparmētru košļenes, bet arī plastmasas iepirkuma maisiņus ar cigarešu vai džinsu attēlu – tos glabāja kā acuraugu, mazgāja un stiprināja ar sieta rokturiem.…

Zudušo laiku meklējot

Gribot negribot nākas citēt Marselu Prustu, jo – labāk nepateiksi. Šis stāsts tiešām ir par to, kā pēc ilgiem pamestības gadiem jaunu elpu gūst restaurētas ēkas, kurās itin viegli var iztēloties agrāko laiku sadzīvi. Tādas kā arhitekta Konstantīna Pēkšēna namā iekārtotais "Rīgas Jūgendstila centrs", kā Bangertu villā iemitinātais Kuldīgas novada muzejs, kā topošais Liepājas Interjera muzejs, kas mājvietu radis 17. gadsimta dzīvojamā namā, tostarp gaļas brāķera Dāvida Hoijera atraitnes Margarētas apartamentos – ievērojamos ar to, ka savā pirmajā ārzemju braucienā…

Leonardo da Vinči ideālā pilsēta

Nesen atzīmējām piecsimto gadskārtu, kopš savās mājās netālu no Tūras, Francijā, mūžībā devās Leonardo da Vinči – ģēnijs, kurš iemiesoja renesanses gara kvintesenci – mākslinieka talantu, zinātnieka centienus un humānista pārliecību. Viņa idejas turpina pārsteigt joprojām. Visu rakstu lasiet šeit!

Simboli: no akmens laikmeta līdz datoru ērai

Virtuālās emocijzīmju enciklopēdijas emojipedia.org veidotāji, izanalizējot 68 miljonus unikālo ierakstu sociālās saziņas vietnē Twitter, secina, ka pasaulē visbiežāk lietotā emocijzīme ir "smaidiņš ar prieka asarām" (šā gada maijā publicētie dati). Kopš emocijzīmju ienākšanas virtuālajā saziņā to skaits ir ievērojami pieaudzis un turpina pieaugt arī to lietotāju skaits. Emocijzīmes ir populāras arī Latvijā. Piemēram, 2018. gadā uzņēmuma "Samsung" veiktā aptaujā noskaidrots, ka mūsu valstī visbiežāk lietotā emocijzīme ir "smejošā seja ar atvērtu muti un apaļām acīm" – ikdienas virtuālajā komunikācijā tā…

Latvijas viensētu ainavas

Šajās dienās, kad pasaules sabiedrību satrauc pandēmijas draudi un mūsu ikdienu sāk noteikt jaunas sociālās saskarsmes normas, negaidītu aktualitāti iemantojis Latvijas simtgadei veltītais projekts "Ainavas runā. Dabas daudzveidība Latvijas ainavās", kas īstenots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu, un tā ietvaros veiktais pētījums par Latvijas viensētu ainavu un tās transformāciju kā dabā, tā iedzīvotāju apziņā. Pētījuma autori ir Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta pētnieki Iveta Druva-Druvaskalne un Andris Klepers.…

Piecas tendences, kas ietekmēs darba attiecības nākotnē

Patlaban mēs piedzīvojam lielāko attālināta darba eksperimentu cilvēces vēsturē, taču daudzi jau sāk iztēloties dzīvi pēc ārkārtējās situācijas pasākumu atcelšanas. Bezprecedenta darba zaudējuma apstākļos, ko pavada raizes par transporta infrastruktūru un joprojām nepieciešamo sociālo distancēšanos, pasaules valstu valdības izstrādā plānus saistībā ar iestāžu un uzņēmumu darbinieku atgriešanos savās darbavietās. Tikmēr nesen ASV veikts pētījums apliecina: 74% uzņēmumu vadītāju vēlas, lai vismaz daļa darbinieku attālinātā režīmā strādātu pastāvīgi. Vērojama arī nosliece uzņēmumiem uzteikt biroju nomas līgumus, paredzot, ka ne visi darbinieki…

Antarktika krustcelēs

Atzīmējot 60. gadskārtu kopš Antarktikas līguma parakstīšanas Vašingtonā 1959. gada 1. decembrī, joprojām neatbildēts ir jautājums, vai šī ledus valstība mūsu planētas dienvidu galā kļūs par pasaules valstu sadarbības labāko vai sliktāko paraugu. Visu rakstu lasiet šeit!

ES taksonomija: ceļā uz zaļāku un ilgtspējīgāku ekonomiku

Eiropas Savienība ir apņēmusies vadīt globālo cīņu pret klimata pārmaiņām. Pagājušā gada decembrī Eiropas Komisija pieņēma dokumentu "Eiropas zaļais kurss". Tas ietver daudzu pasākumu kopumu, lai, vēlākais līdz 2050. gadam, Eiropa kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, tā realizējot Parīzes nolīgumā izvirzītos mērķus. Lai tos sasniegtu, Eiropai nākamajā desmitgadē vajadzēs iespaidīgus finanšu resursus investīcijām zaļās enerģijas ražošanā, infrastruktūrā, būvniecībā un citās ekonomikas jomās. Visu rakstu lasiet šeit!

Visjaudīgākā enerģija pasaulē

Satraucošo klimata pārmaiņu kontekstā, vēl neredzētā spēkā pieņemas aicinājumi uz rīcību planētas saglabāšanā, varētu teikt – saglābšanā. Šos aicinājumus pauž ne vien valstu vadītāji un vides aizstāvju organizāciju pārstāvji, bet arī ietekmīgas reliģiskas institūcijas. Pāvests Francisks uzsvēris, ka vide ir jāizmanto labiem mērķiem un līdztekus vides ekoloģijai jārunā par cilvēka ekoloģiju. Vai lielo uzdevumu – tehnoloģiju attīstību, inovāciju radīšanu – iespējams īstenot, vienlaikus neatjaunojot cilvēces prāta, gribas un radošuma enerģiju? Par to runājam ar Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapu metropolītu…

Klimata pārmaiņas cilvēces vēstures spogulī

Iespējams, viens no iemesliem, kas rada grūtības konstruktīvi domāt par klimata pārmaiņām un to raisītajām sekām nākotnē, ir meklējams Rietumu kultūrā valdošajā cilvēces vēstures izpratnē, proti, uzskatā, ka tagadne ir gadsimtiem ilgas progresīvas attīstības rezultāts. Saskaņā ar šo uzskatu vēsturiskā attīstība ir novedusi pie sarežģīti strukturētām sabiedriskām iekārtām globalizētā pasaulē, kur vairums iedzīvotāju ir pakļauti urbanizētas vides, augoša patēriņa un konkurētspējas prasībām. Visu rakstu lasiet te!