Sabiedrība

 53 Posts 0 Comments 26223 Views

Latvijas viensētu ainavas

Šajās dienās, kad pasaules sabiedrību satrauc pandēmijas draudi un mūsu ikdienu sāk noteikt jaunas sociālās saskarsmes normas, negaidītu aktualitāti iemantojis Latvijas simtgadei veltītais projekts "Ainavas runā. Dabas daudzveidība Latvijas ainavās", kas īstenots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu, un tā ietvaros veiktais pētījums par Latvijas viensētu ainavu un tās transformāciju kā dabā, tā iedzīvotāju apziņā. Pētījuma autori ir Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta pētnieki Iveta Druva-Druvaskalne un Andris Klepers.…

Piecas tendences, kas ietekmēs darba attiecības nākotnē

Patlaban mēs piedzīvojam lielāko attālināta darba eksperimentu cilvēces vēsturē, taču daudzi jau sāk iztēloties dzīvi pēc ārkārtējās situācijas pasākumu atcelšanas. Bezprecedenta darba zaudējuma apstākļos, ko pavada raizes par transporta infrastruktūru un joprojām nepieciešamo sociālo distancēšanos, pasaules valstu valdības izstrādā plānus saistībā ar iestāžu un uzņēmumu darbinieku atgriešanos savās darbavietās. Tikmēr nesen ASV veikts pētījums apliecina: 74% uzņēmumu vadītāju vēlas, lai vismaz daļa darbinieku attālinātā režīmā strādātu pastāvīgi. Vērojama arī nosliece uzņēmumiem uzteikt biroju nomas līgumus, paredzot, ka ne visi darbinieki…

Antarktika krustcelēs

Atzīmējot 60. gadskārtu kopš Antarktikas līguma parakstīšanas Vašingtonā 1959. gada 1. decembrī, joprojām neatbildēts ir jautājums, vai šī ledus valstība mūsu planētas dienvidu galā kļūs par pasaules valstu sadarbības labāko vai sliktāko paraugu. Visu rakstu lasiet šeit!

ES taksonomija: ceļā uz zaļāku un ilgtspējīgāku ekonomiku

Eiropas Savienība ir apņēmusies vadīt globālo cīņu pret klimata pārmaiņām. Pagājušā gada decembrī Eiropas Komisija pieņēma dokumentu "Eiropas zaļais kurss". Tas ietver daudzu pasākumu kopumu, lai, vēlākais līdz 2050. gadam, Eiropa kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, tā realizējot Parīzes nolīgumā izvirzītos mērķus. Lai tos sasniegtu, Eiropai nākamajā desmitgadē vajadzēs iespaidīgus finanšu resursus investīcijām zaļās enerģijas ražošanā, infrastruktūrā, būvniecībā un citās ekonomikas jomās. Visu rakstu lasiet šeit!

Visjaudīgākā enerģija pasaulē

Satraucošo klimata pārmaiņu kontekstā, vēl neredzētā spēkā pieņemas aicinājumi uz rīcību planētas saglabāšanā, varētu teikt – saglābšanā. Šos aicinājumus pauž ne vien valstu vadītāji un vides aizstāvju organizāciju pārstāvji, bet arī ietekmīgas reliģiskas institūcijas. Pāvests Francisks uzsvēris, ka vide ir jāizmanto labiem mērķiem un līdztekus vides ekoloģijai jārunā par cilvēka ekoloģiju. Vai lielo uzdevumu – tehnoloģiju attīstību, inovāciju radīšanu – iespējams īstenot, vienlaikus neatjaunojot cilvēces prāta, gribas un radošuma enerģiju? Par to runājam ar Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapu metropolītu…

Klimata pārmaiņas cilvēces vēstures spogulī

Iespējams, viens no iemesliem, kas rada grūtības konstruktīvi domāt par klimata pārmaiņām un to raisītajām sekām nākotnē, ir meklējams Rietumu kultūrā valdošajā cilvēces vēstures izpratnē, proti, uzskatā, ka tagadne ir gadsimtiem ilgas progresīvas attīstības rezultāts. Saskaņā ar šo uzskatu vēsturiskā attīstība ir novedusi pie sarežģīti strukturētām sabiedriskām iekārtām globalizētā pasaulē, kur vairums iedzīvotāju ir pakļauti urbanizētas vides, augoša patēriņa un konkurētspējas prasībām. Visu rakstu lasiet te!

Pārtikas sistēma digitālajā laikmetā: utopiska realitāte vai distopiska nākotne?

Ne viens vien zinātniskās fantastikas autors, iedomājoties nākotnes scenārijus, ir aprakstījis pārtikas ražošanas un patērēšanas prakses ar tehnoloģijām bagātinātā pasaulē. Mūsdienās varam samērā viegli iztēloties Herberta Velsa, Aizeka Azimova, Duglasa Adamsa vai Filipa Dika iedomu augļus, jo realitāte ir pietuvinājusies šo autoru vīzijām. Sintētiskais piens, no ierauga ražota gaļa, pseidozivis, garšas kapsulas vai pārtika, ko ražo laboratorijās, vairs nešķiet neiespējama fantāzija. Tehnoloģiju straujais progress ir neatgriezeniski ietekmējis cilvēku uzturu, gan ilustrējot nebeidzāmās iespējas, ko piedāvā tehnoloģiju revolūcija, gan arī radot…

Galvenais kritērijs – veselība un drošība

Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta profesors Dr. sc. ing. Arturs Lešinskis izglīto ne vien RTU studentus, bet arī topošos būvniecības nozares speciālistus Latvijas Lauksaimniecības universitātē un RISEBA Arhitektūras fakultātē, darbojas praktiskajā projektēšanā un projektu ekspertīzē. Viņš arī piedalījās konkursa "2018. gada labākā būve Latvijā" žūrijas komisijas darbā. Mūsu sarunas sākumā profesors Lešinskis atminas neseno traģisko katastrofu Londonā, kur daudzstāvu dzīvojamās ēkas ugunsgrēkā gāja bojā desmitiem cilvēku. Savukārt mūsu pašu Dziesmu svētku estrādi profesors ironiski nodēvē par…

Optimizēt

Lauksaimniecības zinātnieku uzdevums ir radīt jaunas, optimālas šķirnes, piemērotas mūsu klimatam un tā izmaiņām, optimālus saimniekošanas modeļus. Arī metodes, kā optimāli izmantot tos resursus, ko agrāk uzskatīja par bezvērtīgiem, vidi piesārņojošiem atkritumiem. Daudz dažādu tēmu būtu ko pārrunāt ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektori ekonomikas doktori IRINU PILVERI, kuru pagājušā gada Rudens pilnsapulcē Latvijas Zinātņu akadēmija ievēlēja par savu īsteno locekli un kura no LZA prezidenta Ojāra Spārīša rokām svinīgajā ceremonijā 18. decembrī saņēma to apliecinošu dokumentu. Saruna – neilgi pirms…

Vai Jaunās pasaules atklāšana?

Šogad aprit 500 gadi, kopš spāņu ekspedīcija portugāļa Fernāna Magelāna vadībā devās cilvēces vēsturē pirmajā braucienā apkārt pasaulei. Slavenais jūrasbrauciens (1519 – 1522) tiek saistīts ar Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmetu, kurā tiek atklāta arī Jaunā pasaule. Magelāns dodas "Rietumu ceļā", lai nokļūtu Dienvidu jūras Garšvielu salās. Par Vecās un Jaunās pasaules sastapšanos un tās atbalsīm mūsdienās lasiet akadēmiķa Igora Šuvajeva rakstā. Visu rakstu lasi te!