Sabiedrība

 62 Posts 0 Comments 37438 Views

AS “Gaso” ceļā uz ilgtspējīgu nākotni

Jau vairāk nekā desmit gadus Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis veido visaptverošu ES likumdošanas aktu un politisko satvaru kopumu, nosakot jaunus, juridiski saistošus klimata un enerģētikas politikas mērķus dažādiem termiņiem. Šis satvaru kopums, kas neformāli tiek dēvēts par enerģijas pāreju (energy transition), paredz, ka tuvākajā perspektīvā – līdz 2030. gadam – ES dalībvalstis samazinās siltumnīcefektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas par 40% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, palielinās energoefektivitāti par 32,5% salīdzinājumā ar 2007. gada līmeni,…

Elektroenerģijas cenas: izmaiņu cēloņi, tendences un prognozes no nozares profesionāļu skatpunkta

Vēl 2020. gadā elektroenerģijas cenas gan elektroenerģijas biržas Nord Pool Ziemeļvalstu, gan arī tās Latvijas cenu apgabalos patērētājus priecēja ar ārkārtīgi zemu līmeni, savukārt, 2021. gads reģiona elektroenerģijas tirgū ir nesis būtiskas pārmaiņas, un, sākot pakāpenisku augšupeju jau kopš gada sākuma, 2021. gada jūnijā cenas, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, ir teju dubultojušās. Kādi ir šobrīd vērojamā straujā elektroenerģijas cenu kāpuma iemesli, un vai augstās elektroenerģijas cenas Latvijā un Baltijā ir uz palikšanu? Lai to noskaidrotu, pie sarunu galda aicinājām…

Kā veicināt ilgtspējīgu uzņēmuma attīstību

Eiropas zaļais kurss ir visaptverošs plāns, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Eiropas Savienības attīstību un sasniegtu klimata mērķus, vienlaikus turpinot arī ekonomisko izaugsmi. Kā rāda 2020. gadā “Elektrum” veiktā pētījuma rezultāti, 49% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka Eiropas zaļais kurss ietekmēs uzņēmuma nākotni. Par to, kādas iespējas zaļais kurss sniedz uzņēmējiem un kādus risinājumus ilgstošai un līdzsvarotai attīstībai iespējams ieviest, varēja uzzināt “Elektrum” Energoefektivitātes centra rīkotajā vebinārā “Kā veicināt uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību?”. Visu rakstu lasiet šeit!

Pašiem savs enerģijas kopienas biznesa modelis – cui bono?

Enerģijas kopienas (EnK) – tā ir principiāli jauna pieeja enerģijas ražošanā un sadalē, sadrumstalojot energosistēmu nelielās enerģijas lietotāju grupās jeb kopienās un sniedzot tām iespēju izmantot vietējos atjaunīgās enerģijas ražošanas avotus. EnK būtība, regulējums un tehnoloģiskās dimensijas aplūkotas žurnāla "Enerģija un Pasaule" 2020. gada 4. numurā publicētajā rakstā "Enerģijas kopienas – quo vadis?". Lai gan sākotnēji varētu šķist, ka EnK izveidei būtu nepieciešami vienīgi atbilstošas jaudas enerģijas pārveides elementi (fotoelementu paneļi, vēja ģeneratori, siltumsūkņi, u. c.) un enerģijas uzglabāšanas sistēma, ar…

Par īsu atmiņu un materiāla ilgmūžību

Saka jau, ka pie labā ātri pierod. Kurš gan vairs grib atcerēties laikus, kad uz veikalu gājām ar savu pudeli pienam un burciņu krējumam, bet maizes nodaļā pircējs, ja vien vēlējās, varēja izspaidīt kaut vai visus plikos kukulīšus pēc kārtas. Ja klasē kādam skolēnam rads vai paziņa brauca uz kuģiem, tas saviem biedriem tirgoja ne tikai iecienītās piparmētru košļenes, bet arī plastmasas iepirkuma maisiņus ar cigarešu vai džinsu attēlu – tos glabāja kā acuraugu, mazgāja un stiprināja ar sieta rokturiem.…

Zudušo laiku meklējot

Gribot negribot nākas citēt Marselu Prustu, jo – labāk nepateiksi. Šis stāsts tiešām ir par to, kā pēc ilgiem pamestības gadiem jaunu elpu gūst restaurētas ēkas, kurās itin viegli var iztēloties agrāko laiku sadzīvi. Tādas kā arhitekta Konstantīna Pēkšēna namā iekārtotais "Rīgas Jūgendstila centrs", kā Bangertu villā iemitinātais Kuldīgas novada muzejs, kā topošais Liepājas Interjera muzejs, kas mājvietu radis 17. gadsimta dzīvojamā namā, tostarp gaļas brāķera Dāvida Hoijera atraitnes Margarētas apartamentos – ievērojamos ar to, ka savā pirmajā ārzemju braucienā…

Leonardo da Vinči ideālā pilsēta

Nesen atzīmējām piecsimto gadskārtu, kopš savās mājās netālu no Tūras, Francijā, mūžībā devās Leonardo da Vinči – ģēnijs, kurš iemiesoja renesanses gara kvintesenci – mākslinieka talantu, zinātnieka centienus un humānista pārliecību. Viņa idejas turpina pārsteigt joprojām. Visu rakstu lasiet šeit!

Simboli: no akmens laikmeta līdz datoru ērai

Virtuālās emocijzīmju enciklopēdijas emojipedia.org veidotāji, izanalizējot 68 miljonus unikālo ierakstu sociālās saziņas vietnē Twitter, secina, ka pasaulē visbiežāk lietotā emocijzīme ir "smaidiņš ar prieka asarām" (šā gada maijā publicētie dati). Kopš emocijzīmju ienākšanas virtuālajā saziņā to skaits ir ievērojami pieaudzis un turpina pieaugt arī to lietotāju skaits. Emocijzīmes ir populāras arī Latvijā. Piemēram, 2018. gadā uzņēmuma "Samsung" veiktā aptaujā noskaidrots, ka mūsu valstī visbiežāk lietotā emocijzīme ir "smejošā seja ar atvērtu muti un apaļām acīm" – ikdienas virtuālajā komunikācijā tā…

Latvijas viensētu ainavas

Šajās dienās, kad pasaules sabiedrību satrauc pandēmijas draudi un mūsu ikdienu sāk noteikt jaunas sociālās saskarsmes normas, negaidītu aktualitāti iemantojis Latvijas simtgadei veltītais projekts "Ainavas runā. Dabas daudzveidība Latvijas ainavās", kas īstenots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu, un tā ietvaros veiktais pētījums par Latvijas viensētu ainavu un tās transformāciju kā dabā, tā iedzīvotāju apziņā. Pētījuma autori ir Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta pētnieki Iveta Druva-Druvaskalne un Andris Klepers.…