Ar sev piemītošo brāzmainumu mākslinieks Romans Suta (1896–1944) savā jubilejas gadā atkal licis par sevi runāt māksliniekiem, ap mākslu klātesošajiem, vērīgiem skatītājiem. Ingrīdas Burānes eseja par latviešu mākslas dižgaru.

Ar sev piemītošo brāzmainumu mākslinieks Romans Suta (1896–1944) savā jubilejas gadā atkal licis par sevi runāt māksliniekiem, ap mākslu klātesošajiem, vērīgiem skatītājiem. Ingrīdas Burānes eseja par latviešu mākslas dižgaru.
2017. gada Artura Balklava-Grīnhofa vārdbalvu par izciliem sasniegumiem zinātnes popularizēšanā LZA Pavasara pilnsapulcē pasniedza LZA īstenajam loceklim Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošajam pētniekam un daudzu mūsu žurnālā publicēto rakstu par kodolenerģētiku autoram Oļğertam Dumbrājam. Sveicot profesoru ar godpilnās balvas saņemšanu, piedāvājam lasītājiem viņa pārdomas par enerğētiku Vācijā, kas pēc Fukusimas atomelektrostacijas (AES) avārijas 2011. gadā pieņēma lēmumu pilnībā atteikties no kodolenerğijas un slēgt visas savas AES līdz 2021. gadam. Vai jaunā enerģētikas politika (Energiewende) ir nonākusi strupceļā?
Veidojoties jaunai situācijai gāzes biznesā, patlaban lielākā vērība tiek veltīta dabasgāzes zudumiem, īpaši nelegālā patēriņa novēršanai sadales sistēmā. Ar to nodarbojas pērn AS “Latvijas gāze” Ekspluatācijas un tehniskā departamenta ietvaros izveidotā Analītikas un risku novēršanas daļa. Struktūrvienības galvenais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk identificēt nelegālos pieslēgumus dabasgāzes sadales sistēmai un iejaukšanos dabasgāzes norēķinu un uzskaites mēraparātos, kā arī veikt preventīvus pasākumus šādu nelegālu pieslēgšanās gadījumu novēršanā.
Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Enerģētikas institūts sadarbībā ar AS “Latvenergo”, AS “Conexus Baltic Grid”, AS “Latvijas Gāze” un AS “Augstsprieguma tīkls” veic Eiropas Komisijas Apvienotā pētniecības centra pasūtījumu: Latvijas elektropārvades un gāzes sistēmas kritiskās infrastruktūras, drošuma un risku novērtējumu, tostarp saistībā ar elektropārvades, gāzes sistēmas un sakaru sistēmas savstarpējo ietekmi.
Jūras vēja enerģijas nozare pēdējos gados ir pieredzējusi strauju attīstību. Šis samērā jaunais enerģijas ražošanas veids (pirmā jūras vēja turbīna sāka ražot enerģiju 1991. gadā Dānijā) ir sasniedzis ievērojamu īpatsvaru vairāku Eiropas valstu elektroenerģijas bilancē. Nozares tehnoloģiskie sasniegumi ir pārsteidzoši, un var sagaidīt, ka vēja tehnoloģiju turpmāka attīstība nākotnē samazinās jūras vēja parku investīciju izmaksas līdz līmenim, kas nodrošinās to konkurētspēju ar konvencionālajām elektrostacijām.