Ziemeļkoreja turpina agresīvi veikt kodolieroču izmēģinājumus un starpkontinentālo ballistisko raķešu testus. Tā paziņojusi, ka esot izmēģinājusi savu pirmo ūdeņraža bumbu. Tas raisījis pastiprinātu publikas interesi par šāda tipa kodolieročiem, un plašsaziņas līdzekļos izteiktas šaubas, vai Ziemeļkoreja spēj tādus radīt.
Godājamie žurnāla “Enerģija un Pasaule” abonenti!
Godājamie žurnāla “Enerģija un Pasaule” lasītāji!
Enerģētika krustcelēs: kā garantēt energoresursu pietiekamību Eiropai un Baltijai
Olkiluoto AES trešais kodolreaktors: ilgais ceļš līdz pirmajām kilovatstundām
Kā ēku renovācija ietekmē iedzīvotāju ikdienu
Leonīds Ribickis – piecdesmit gadi zinātnes attīstībā
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis profesors Leonīds Ribickis šā gada 24. augustā svinēja apaļu jubileju – 70. dzimšanas dienu. Sarunā ar “Enerğiju un Pasauli” profesors dalījās pārdomās gan par savas jaunās grāmatas tapšanu, gan šobrīd nozīmīgāko viņa kā zinātnieka un augstskolas vadītāja dzīvē, gan par RTU šā brīža aktualitātēm.
Krievu kosmisms – ceļā uz jauno pasauli
Pirms sešdesmit gadiem – 1957. gada 4. oktobrī pasauli pāršalc ziņa par pirmo mākslīgo Zemes pavadoni – sputņiku. Eirāzietis Pjotrs Savickis (1895–1968) 1959. gadā raksta: „Man šķiet, ka nepavisam ne nejaušs ir fakts, ka mūsdienās pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, pirmā Saules sistēmas mākslīgā planēta un pirmā raķete „tiešajai satiksmei” ar Mēnesi ir pacēlušies debesīs no krievu pasaules teritorijas. Zemes nomadi pārdzimst par Visuma nomadiem.” Kosmosa iekarošana Krievijā sākas krietni sen pirms pirmā sputņika palaišanas.
Lielie pavērsieni Ķīnas enerģētikā
Ķīna jau kļuvusi par lielāko enerģijas patērētāju un ražotāju pasaulē. Saskaņā ar dažām prognozēm līdz 2035. gadam tā būs arī lielākā enerģijas importētāja. Neapšaubāmi, pastāv cieša saikne starp Ķīnas ekonomikas izaugsmi un izejvielu cenām pasaulē: drakonu zeme patērē ap pusi pasaules ogļu produkcijas; pēdējos gados tā nodrošinājusi gandrīz visu naftas un dabasgāzes patēriņa pieaugumu. Uz šī fona nopietna uzmanība pievēršama iespaidīgiem pavērsieniem, kas patlaban vērojami Ķīnas enerģētikā.
Mazi modulēti kodolreaktori
Kodolenerģētikas speciālisti kodolreaktoru saimē atsevišķi izdala mazas jaudas reaktorus. To elektroenerģijas jauda nepārsniedz 300 MWel un siltumenerģijas ražotā jauda – 1000 MWth. Konstruktīvi tie sadalīti atsevišķos moduļos, kurus var izgatavot rūpnieciski un samontēt pēc nogādāšanas būvlaukumā, tādējādi ievērojami paātrinot būvniecības gaitu un paaugstinot darbu kvalitāti. Modulētos reaktorus veido tā, lai tos varētu novietot citu pie cita, kas dod iespēju viegli palielināt kopējo energobloka jaudu.