Sabiedrība

Godājamie žurnāla “Enerģija un Pasaule” abonenti!

 0 832 

Sakarā ar pieņemto lēmumu par žurnāla “Enerģija un Pasaule” izdošanas pārtraukšanu, lūdzu žurnāla abonentus, kuri ir  veikuši izdevuma abonēšanu 2022. gadam izmantojot VAS “Latvijas pasts”

Read More
Aktualitātes

Godājamie žurnāla “Enerģija un Pasaule” lasītāji!

 0 689 

Diemžēl pēdējā laika notikumi pasaulē ir ietekmējuši arī mūs, tāpēc vēlos Jūs informēt, ka SIA “Enerģija un Pasaule”, kā žurnāla “Enerģija un Pasaule” izdevējs pēc

Read More
Aktualitātes

Enerģētika krustcelēs: kā garantēt energoresursu pietiekamību Eiropai un Baltijai

 0 891 

Ir nepieciešams rast risinājumus, kā maksimāli efektīvi un pēc iespējas mazāk ietekmējot Eiropas un arī Baltijas reģiona ekonomisko stabilitāti, pārorientēt dabasgāzes importa plūsmas no cauruļvadu

Read More
Tehnoloģijas

Olkiluoto AES trešais kodolreaktors: ilgais ceļš līdz pirmajām kilovatstundām

 0 729 

Šī gada 12. marts bija vēsturiska diena Somijas enerģētikā – elektroenerģijas ražošanu sāka Olkiluoto atomelektrostacijas (AES) trešais kodolreaktors, kura būvniecība ilga aptuveni 17 gadus un

Read More
Sabiedrība

Kā ēku renovācija ietekmē iedzīvotāju ikdienu

 0 811 

Ņemot vērā klimatiskos apstākļus Eiropā, tieši ēkas ir viens no lielākajiem siltumenerģijas patērētājiem Eiropas Savienībā (ES). Lai saražotu šo siltumu, tiek radīta vairāk nekā trešdaļa

Read More

Godājamie žurnāla “Enerģija un Pasaule” abonenti!

Godājamie žurnāla “Enerģija un Pasaule” lasītāji!

Enerģētika krustcelēs: kā garantēt energoresursu pietiekamību Eiropai un Baltijai

Olkiluoto AES trešais kodolreaktors: ilgais ceļš līdz pirmajām kilovatstundām

Kā ēku renovācija ietekmē iedzīvotāju ikdienu

Sabiedrība

Saglabāt Latvijai

Daudzi varbūt nezina, ka Rundāles pils muzeja ietekme uz Latvijas kultūrvēsturisko vērtību glābšanu un saglabāšanu sniedzas krietni tālāk par pašu pili un tās apkaimi. Tā aizsākās 1964. gadā, kad Rundāles pils kļuva par Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāli un tur strādāt ieradās divi Mākslas akadēmijas studenti – Imants Lancmanis un Mārcis Kļaviņš. Kas notika tālāk – par to saruna ar Rundāles pils muzeja ilggadējo direktoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli, LZA Lielās medaļas laureātu mākslas zinātnieku Imantu Lancmani.

Zinātne

Starp diviem ledus laikmetiem

Vai un kā Latvijas teritorijā klimats ir mainījies garākā laikposmā, jautājām Latvijas Universitātes asociētajai profesorei, ģeogrāfijas zinātņu doktorei Laimdotai Kalniņai – SIA “ITERA Latvija”, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes balvas par izcilu devumu vai mūža ieguldījumu vides, Zemes un ģeogrāfijas zinātnēs šī gada laureātei. Balvu viņa saņēma par mūža ieguldījumu un darbu kopu ”Kvartāra paleoklimata pētījumi”.

Zinātne

Saule un mēs

Senās Japānas mīts stāsta par saules dievieti Amaterasu, kura pēc strīda ar brāli paslēpās dziļā grotā, atstājot pasauli tumsā un aukstumā. Lai izvilinātu Amaterasu no grotas, dievi nolika pie ieejas spoguli. Ieraudzījusi savu atspulgu, ziņkārīgā dieviete iznāca no grotas, un pasaule atkal kļuva silta un gaiša. Saule patiešām ir svarīgākais faktors dzīvības izcelsmē un evolūcijā uz Zemes. Saules aktivitāte tieši iespaido mūsu ikdienu. Saules uzliesmojumu izraisītās magnētiskās vētras ietekmē gan sakaru iekārtas un energosistēmas, gan cilvēka organismu. Šā gada septembrī…

Tehnoloģijas

Kustīga viļņa kodolreaktors

Kustīga viļņa kodolreaktors (traveling-wave reactor – TWR) ir viens no IV paaudzes kodolreaktoru tipiem. Ātro neitronu kodolreaktorā ar nātrija siltumnesēju (sodium-cooled fast reactor) kā kodoldegviela tiek izmantots noplicināts urāns. Kodolreaktorā notiek kodoldegvielas atražošana – noplicinātā urāna pārveide plutonija kodoldegvielā. Aktīvajā zonā notiek kontrolējama kritiskās masas pārvietošanās kustīga viļņa veidā: pakāpeniski no noplicinātā urāna rodas plutonijs nākamajā aktīvās zonas slānī un dalīšanās produkti uzkrājas iepriekšējā slānī. Šīs tehnoloģijas autori uzskata, ka TWR prototipu varētu radīt nākamajos 10–15 gados.

Zinātne

Vēja enerģijas resursa telpiskā sadalījuma modelēšana Latvijas teritorijā

Rakstā apkopoti vēja enerģijas plūsmas sadalījuma analīzes rezultāti Latvijas teritorijā, kas veikti, balstoties uz vēja ātruma novērojumiem 10 m augstumā. Novērojumu veikšanai tika izmantotas sertificētas mēriekārtas 22 meteoroloģisko novērojumu stacijās. Pamatojoties uz mērījumu rezultātiem, tika iegūtas vidējās vēja ātruma vērtības ar vienas minūtes soli laika periodā no 01.01.2015. līdz 31.12.2016. Vēja ātruma un enerģijas blīvuma vidējo vērtību telpiskā sadalījuma modelis tika iegūts ar telpiskās interpolācijas metodi, kas balstīta uz izmērītajām vērtībām, un attēlots kartes veidā ar izšķirtspēju 1 x 1…