Daudzi varbūt nezina, ka Rundāles pils muzeja ietekme uz Latvijas kultūrvēsturisko vērtību glābšanu un saglabāšanu sniedzas krietni tālāk par pašu pili un tās apkaimi. Tā aizsākās 1964. gadā, kad Rundāles pils kļuva par Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāli un tur strādāt ieradās divi Mākslas akadēmijas studenti – Imants Lancmanis un Mārcis Kļaviņš. Kas notika tālāk – par to saruna ar Rundāles pils muzeja ilggadējo direktoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli, LZA Lielās medaļas laureātu mākslas zinātnieku Imantu Lancmani.
Starp diviem ledus laikmetiem
Vai un kā Latvijas teritorijā klimats ir mainījies garākā laikposmā, jautājām Latvijas Universitātes asociētajai profesorei, ģeogrāfijas zinātņu doktorei Laimdotai Kalniņai – SIA “ITERA Latvija”, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes balvas par izcilu devumu vai mūža ieguldījumu vides, Zemes un ģeogrāfijas zinātnēs šī gada laureātei. Balvu viņa saņēma par mūža ieguldījumu un darbu kopu ”Kvartāra paleoklimata pētījumi”.
Saule un mēs
Senās Japānas mīts stāsta par saules dievieti Amaterasu, kura pēc strīda ar brāli paslēpās dziļā grotā, atstājot pasauli tumsā un aukstumā. Lai izvilinātu Amaterasu no grotas, dievi nolika pie ieejas spoguli. Ieraudzījusi savu atspulgu, ziņkārīgā dieviete iznāca no grotas, un pasaule atkal kļuva silta un gaiša. Saule patiešām ir svarīgākais faktors dzīvības izcelsmē un evolūcijā uz Zemes. Saules aktivitāte tieši iespaido mūsu ikdienu. Saules uzliesmojumu izraisītās magnētiskās vētras ietekmē gan sakaru iekārtas un energosistēmas, gan cilvēka organismu. Šā gada septembrī…
Kustīga viļņa kodolreaktors
Kustīga viļņa kodolreaktors (traveling-wave reactor – TWR) ir viens no IV paaudzes kodolreaktoru tipiem. Ātro neitronu kodolreaktorā ar nātrija siltumnesēju (sodium-cooled fast reactor) kā kodoldegviela tiek izmantots noplicināts urāns. Kodolreaktorā notiek kodoldegvielas atražošana – noplicinātā urāna pārveide plutonija kodoldegvielā. Aktīvajā zonā notiek kontrolējama kritiskās masas pārvietošanās kustīga viļņa veidā: pakāpeniski no noplicinātā urāna rodas plutonijs nākamajā aktīvās zonas slānī un dalīšanās produkti uzkrājas iepriekšējā slānī. Šīs tehnoloģijas autori uzskata, ka TWR prototipu varētu radīt nākamajos 10–15 gados.
Vēja enerģijas resursa telpiskā sadalījuma modelēšana Latvijas teritorijā
Rakstā apkopoti vēja enerģijas plūsmas sadalījuma analīzes rezultāti Latvijas teritorijā, kas veikti, balstoties uz vēja ātruma novērojumiem 10 m augstumā. Novērojumu veikšanai tika izmantotas sertificētas mēriekārtas 22 meteoroloģisko novērojumu stacijās. Pamatojoties uz mērījumu rezultātiem, tika iegūtas vidējās vēja ātruma vērtības ar vienas minūtes soli laika periodā no 01.01.2015. līdz 31.12.2016. Vēja ātruma un enerģijas blīvuma vidējo vērtību telpiskā sadalījuma modelis tika iegūts ar telpiskās interpolācijas metodi, kas balstīta uz izmērītajām vērtībām, un attēlots kartes veidā ar izšķirtspēju 1 x 1…