Mūsdienu Āfrikas lielākais izaicinājums: tautsaimniecībai jāattīstās straujāk par iedzīvotāju skaita pieaugumu. Kontinenta valstu nopietnākā ekonomiskā problēma ir enerğijas pieejamība. Pēdējos gados dažādos starptautiskos forumos, kas veltīti ekonomiskās attīstības finansēšanai, jaunu globālu mērķu sasniegšanai un klimata pārmaiņu ierobežošanai, Āfrika beidzot gūst sen pelnīto ievērību. Arī Eiropas Savienība (ES) sniedz arvien nozīmīgāku ieguldījumu Āfrikas attīstībā, šajā ziņā pretendējot uz pasaules līdera lomu.
Ko cilvēkam mācīties no suņa?
Suņa gadu sagaidot, varbūt biežāk nekā citkārt iedomājam īpašās attiecības, kas cilvēku saista ar viņa četrkājaino draugu. Par „dzīvnieku dvēseles Einšteinu” dēvētais austriešu zinātnieks Konrads Lorencs (1903–1989) savulaik ir atzinis, ka „suns, tāpat kā cilvēks, ir piemājināta būtne” un ka pasaules vēsturē suņa pieradināšanai ir lielāka nozīme nekā „šaujamā pulvera izgudrošanai”. Suņa un cilvēka evolūcija ir norisinājusies līdztekus, un ieguvēji šajā koeksistencē acīmredzot ir abi.
Ko iesākt ar radioaktīvajiem atkritumiem?
Radioaktīvos atkritumus pieņemts iedalīt trijās kategorijās. “A” ir atkritumi ar zemu radioaktivitāti. Tie satur dažus elementus ar pussabrukšanas periodu nedaudz virs 30 gadiem. “B” ir atkritumi ar vidēju aktivitāti. Tie satur ilgi stabili pastāvošus elementus. “C” ir atkritumi ar augstu radioaktivitāti. Akadēmiķis Oļģerts Dumbrājs aplūko “B” un “C” tipa atkritumu uzglabāšanu Somijā un Vācijā, kā arī Amerikas Savienotajās Valstīs, kas saražojušas vislielāko daudzumu radioaktīvo atkritumu.
Vai Rīga ir vieda pilsēta?
Urbanizācija ir kļuvusi par neatņemamu modernā dzīvesveida sastāvdaļu. Arvien vairāk cilvēku pārceļas uz pilsētām cerībā atrast interesantu darbu un nodrošināt komfortablus sadzīves apstākļus. Ko mūsdienu cilvēkam nozīmē droša, ērta un energoefektīva pilsētvide? Kā saudzēt apkārtni un vienlaikus nezaudēt tās priekšrocības, ko piedāvā dzīve pilsētā?
Austrumsibīrijas 2017. gada lielās avārijas analīzes nozīme, prognozējot Baltijas valstu energosistēmu sinhronizāciju ar ES energosistēmām
Raksta autori Kārlis Briņķis un Maija Kavosa rod atbildes uz jautājumu, kāpēc Austrumsibīrijas energosistēmu lielās avārijas (2017. gada jūnijā) analīzei varētu būt liela nozīme Baltijas valstu energosistēmu sinhronizācijas ar ES energosistēmām procesa prognozēšanā un plānošanā.