Sabiedrība

Godājamie žurnāla “Enerģija un Pasaule” abonenti!

 0 853 

Sakarā ar pieņemto lēmumu par žurnāla “Enerģija un Pasaule” izdošanas pārtraukšanu, lūdzu žurnāla abonentus, kuri ir  veikuši izdevuma abonēšanu 2022. gadam izmantojot VAS “Latvijas pasts”

Read More
Aktualitātes

Godājamie žurnāla “Enerģija un Pasaule” lasītāji!

 0 705 

Diemžēl pēdējā laika notikumi pasaulē ir ietekmējuši arī mūs, tāpēc vēlos Jūs informēt, ka SIA “Enerģija un Pasaule”, kā žurnāla “Enerģija un Pasaule” izdevējs pēc

Read More
Aktualitātes

Enerģētika krustcelēs: kā garantēt energoresursu pietiekamību Eiropai un Baltijai

 0 909 

Ir nepieciešams rast risinājumus, kā maksimāli efektīvi un pēc iespējas mazāk ietekmējot Eiropas un arī Baltijas reģiona ekonomisko stabilitāti, pārorientēt dabasgāzes importa plūsmas no cauruļvadu

Read More
Tehnoloģijas

Olkiluoto AES trešais kodolreaktors: ilgais ceļš līdz pirmajām kilovatstundām

 0 742 

Šī gada 12. marts bija vēsturiska diena Somijas enerģētikā – elektroenerģijas ražošanu sāka Olkiluoto atomelektrostacijas (AES) trešais kodolreaktors, kura būvniecība ilga aptuveni 17 gadus un

Read More
Sabiedrība

Kā ēku renovācija ietekmē iedzīvotāju ikdienu

 0 823 

Ņemot vērā klimatiskos apstākļus Eiropā, tieši ēkas ir viens no lielākajiem siltumenerģijas patērētājiem Eiropas Savienībā (ES). Lai saražotu šo siltumu, tiek radīta vairāk nekā trešdaļa

Read More

Godājamie žurnāla “Enerģija un Pasaule” abonenti!

Godājamie žurnāla “Enerģija un Pasaule” lasītāji!

Enerģētika krustcelēs: kā garantēt energoresursu pietiekamību Eiropai un Baltijai

Olkiluoto AES trešais kodolreaktors: ilgais ceļš līdz pirmajām kilovatstundām

Kā ēku renovācija ietekmē iedzīvotāju ikdienu

SabiedrībaTehnoloģijas

Āfrikas enerģētikas nākotnei

Mūsdienu Āfrikas lielākais izaicinājums: tautsaimniecībai jāattīstās straujāk par iedzīvotāju skaita pieaugumu. Kontinenta valstu nopietnākā ekonomiskā problēma ir enerğijas pieejamība. Pēdējos gados dažādos starptautiskos forumos, kas veltīti ekonomiskās attīstības finansēšanai, jaunu globālu mērķu sasniegšanai un klimata pārmaiņu ierobežošanai, Āfrika beidzot gūst sen pelnīto ievērību. Arī Eiropas Savienība (ES) sniedz arvien nozīmīgāku ieguldījumu Āfrikas attīstībā, šajā ziņā pretendējot uz pasaules līdera lomu.

Sabiedrība

Ko cilvēkam mācīties no suņa?

Suņa gadu sagaidot, varbūt biežāk nekā citkārt iedomājam īpašās attiecības, kas cilvēku saista ar viņa četrkājaino draugu. Par „dzīvnieku dvēseles Einšteinu” dēvētais austriešu zinātnieks Konrads Lorencs (1903–1989) savulaik ir atzinis, ka „suns, tāpat kā cilvēks, ir piemājināta būtne” un ka pasaules vēsturē suņa pieradināšanai ir lielāka nozīme nekā „šaujamā pulvera izgudrošanai”. Suņa un cilvēka evolūcija ir norisinājusies līdztekus, un ieguvēji šajā koeksistencē acīmredzot ir abi.

Tehnoloģijas

Ko iesākt ar radioaktīvajiem atkritumiem?

Radioaktīvos atkritumus pieņemts iedalīt trijās kategorijās. “A” ir atkritumi ar zemu radioaktivitāti. Tie satur dažus elementus ar pussabrukšanas periodu nedaudz virs 30 gadiem. “B” ir atkritumi ar vidēju aktivitāti. Tie satur ilgi stabili pastāvošus elementus. “C” ir atkritumi ar augstu radioaktivitāti. Akadēmiķis Oļģerts Dumbrājs aplūko “B” un “C” tipa atkritumu uzglabāšanu Somijā un Vācijā, kā arī Amerikas Savienotajās Valstīs, kas saražojušas vislielāko daudzumu radioaktīvo atkritumu.

SabiedrībaTehnoloģijas

Vai Rīga ir vieda pilsēta?

Urbanizācija ir kļuvusi par neatņemamu modernā dzīvesveida sastāvdaļu. Arvien vairāk cilvēku pārceļas uz pilsētām cerībā atrast interesantu darbu un nodrošināt komfortablus sadzīves apstākļus. Ko mūsdienu cilvēkam nozīmē droša, ērta un energoefektīva pilsētvide? Kā saudzēt apkārtni un vienlaikus nezaudēt tās priekšrocības, ko piedāvā dzīve pilsētā?

Tehnoloģijas

Austrumsibīrijas 2017. gada lielās avārijas analīzes nozīme, prognozējot Baltijas valstu energosistēmu sinhronizāciju ar ES energosistēmām

Raksta autori Kārlis Briņķis un Maija Kavosa rod atbildes uz jautājumu, kāpēc Austrumsibīrijas energosistēmu lielās avārijas (2017. gada jūnijā) analīzei varētu būt liela nozīme Baltijas valstu energosistēmu sinhronizācijas ar ES energosistēmām procesa prognozēšanā un plānošanā.