Sabiedrība

Leonardo da Vinči ideālā pilsēta

 0 50 

Nesen atzīmējām piecsimto gadskārtu, kopš savās mājās netālu no Tūras, Francijā, mūžībā devās Leonardo da Vinči – ģēnijs, kurš iemiesoja renesanses gara kvintesenci – mākslinieka

Read More
Aktualitātes

Par Rīgu domājot

 0 64 

Jānis Dripe jau sesto gadu vada Arhitektūras un dizaina fakultāti biznesa, mākslu un tehnoloģiju augstskolā RISEBA. Viņš ir bijis Rīgas pilsētas galvenais arhitekts, kultūras ministrs,

Read More
Zinātne

Datu vizualizācijas pārsteidzošā vēsture

 0 72 

Mēs dzīvojam datu vizualizācijas laikmetā. Ieskatieties jebkurā laikrakstā, jebkurā ziņu portālā, un jūs redzēsiet diagrammas, kas atspoguļo gan politisko partiju popularitāti pirms vai pēc vēlēšanām,

Read More
Tehnoloģijas

Vai saules enerģijai ir nākotne?

 0 56 

Patlaban jau vairāk nekā ceturto daļu no pasaulē saražotās elektroenerģijas iegūst no atjaunīgiem energoresursiem. Par izplatītāko atjaunīgās enerģijas veidu ir kļuvusi saules enerģija. Ik gadu

Read More
Aktualitātes

Jaunu elektromobilitātes risinājumu un konceptu veidošanā iesaistās studenti

 0 46 

Viena no AS "Latvenergo" korporatīvās sociālās atbildības jomām ir sadarbība ar augstskolām. Šīs stratēģijas ietvaros koncerns sadarbojas ar trim Latvijas vadošajām augstskolām – Rīgas Tehnisko

Read More

Leonardo da Vinči ideālā pilsēta

Par Rīgu domājot

Datu vizualizācijas pārsteidzošā vēsture

Vai saules enerģijai ir nākotne?

Jaunu elektromobilitātes risinājumu un konceptu veidošanā iesaistās studenti

Zinātne

Energiewende – Quo vadis?

  2017. gada Artura Balklava-Grīnhofa vārdbalvu par izciliem sasniegumiem zinātnes popularizēšanā LZA Pavasara pilnsapulcē pasniedza LZA īstenajam loceklim Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošajam pētniekam un daudzu mūsu žurnālā publicēto rakstu par kodolenerģētiku autoram Oļğertam Dumbrājam. Sveicot profesoru ar godpilnās balvas saņemšanu, piedāvājam lasītājiem viņa pārdomas par enerğētiku Vācijā, kas pēc Fukusimas atomelektrostacijas (AES) avārijas 2011. gadā pieņēma lēmumu pilnībā atteikties no kodolenerğijas un slēgt visas savas AES līdz 2021. gadam. Vai jaunā enerģētikas politika (Energiewende) ir nonākusi strupceļā?

Sabiedrība

Desmittūkstoš riskantu gāzes skaitītāju

Veidojoties jaunai situācijai gāzes biznesā, patlaban lielākā vērība tiek veltīta dabasgāzes zudumiem, īpaši nelegālā patēriņa novēršanai sadales sistēmā. Ar to nodarbojas pērn AS “Latvijas gāze” Ekspluatācijas un tehniskā departamenta ietvaros izveidotā Analītikas un risku novēršanas daļa. Struktūrvienības galvenais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk identificēt nelegālos pieslēgumus dabasgāzes sadales sistēmai un iejaukšanos dabasgāzes norēķinu un uzskaites mēraparātos, kā arī veikt preventīvus pasākumus šādu nelegālu pieslēgšanās gadījumu novēršanā.

Zinātne

Elektroapgādes un gāzes apgādes drošuma un risku novērtējums

Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Enerģētikas institūts sadarbībā ar AS “Latvenergo”, AS “Conexus Baltic Grid”, AS “Latvijas Gāze” un AS “Augstsprieguma tīkls” veic Eiropas Komisijas Apvienotā pētniecības centra pasūtījumu: Latvijas elektropārvades un gāzes sistēmas kritiskās infrastruktūras, drošuma un risku novērtējumu, tostarp saistībā ar elektropārvades, gāzes sistēmas un sakaru sistēmas savstarpējo ietekmi.

Tehnoloģijas

Jūras vēja enerģijas nozares sasniegumi un attīstības tendences

Jūras vēja enerģijas nozare pēdējos gados ir pieredzējusi strauju attīstību. Šis samērā jaunais enerģijas ražošanas veids (pirmā jūras vēja turbīna sāka ražot enerģiju 1991. gadā Dānijā) ir sasniedzis ievērojamu īpatsvaru vairāku Eiropas valstu elektroenerģijas bilancē. Nozares tehnoloģiskie sasniegumi ir pārsteidzoši, un var sagaidīt, ka vēja tehnoloģiju turpmāka attīstība nākotnē samazinās jūras vēja parku investīciju izmaksas līdz līmenim, kas nodrošinās to konkurētspēju ar konvencionālajām elektrostacijām.