Zinātne

Gēnu inženierija: lāsts vai svētība

 0 74 

Jau civilizācijas rītausmā, pirms aptuveni desmittūkstoš gadiem, cilvēki atlasīja sēklai augus ar spilgtāk izteiktām vēlamām īpašībām. Tā gadu gaitā tika iegūtas jaunas, uzlabotas graudaugu un

Read More
Tehnoloģijas

Tehnoloģijas cilvēka veselībai: magnētiskās rezonanses tomogrāfija

 0 64 

Magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT) ir medicīniska iekšējo orgānu un audu izmeklēšanas metode (par tomogrāfiskajām metodēm sauc metodes, ar kurām var iegūt plānu audu slāņu attēlus).

Read More
Sabiedrība

Par īsu atmiņu un materiāla ilgmūžību

 0 60 

Saka jau, ka pie labā ātri pierod. Kurš gan vairs grib atcerēties laikus, kad uz veikalu gājām ar savu pudeli pienam un burciņu krējumam, bet

Read More
Tehnoloģijas

Ievēro energomarķējumu, pērc gudri!

 0 69 

Patlaban iedzīvotāju informētība par energomarķējumu Latvijā ir samērā zema. Gana nevērīgi pret informāciju par energoefektivitāti un ekodizainu izturas komersanti, kas sadzīves tehniku tirgo internetā, pārbaudēs

Read More
Aktualitātes

REHVA vadlīnijas Covid-19 pandēmijas ierobežošanai

 0 82 

Šajā dokumentā Eiropas Apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas inženieru savienību federācija (REHVA) apkopo ieteikumus, kā darbināt un izmantot ēku inženiertehniskās sistēmas, lai novērstu koronavīrusa (SARS-CoV-2) izplatību Covid-19

Read More

Gēnu inženierija: lāsts vai svētība

Tehnoloģijas cilvēka veselībai: magnētiskās rezonanses tomogrāfija

Par īsu atmiņu un materiāla ilgmūžību

Ievēro energomarķējumu, pērc gudri!

REHVA vadlīnijas Covid-19 pandēmijas ierobežošanai

Zinātne

Saule un mēs

Senās Japānas mīts stāsta par saules dievieti Amaterasu, kura pēc strīda ar brāli paslēpās dziļā grotā, atstājot pasauli tumsā un aukstumā. Lai izvilinātu Amaterasu no grotas, dievi nolika pie ieejas spoguli. Ieraudzījusi savu atspulgu, ziņkārīgā dieviete iznāca no grotas, un pasaule atkal kļuva silta un gaiša. Saule patiešām ir svarīgākais faktors dzīvības izcelsmē un evolūcijā uz Zemes. Saules aktivitāte tieši iespaido mūsu ikdienu. Saules uzliesmojumu izraisītās magnētiskās vētras ietekmē gan sakaru iekārtas un energosistēmas, gan cilvēka organismu. Šā gada septembrī…

Tehnoloģijas

Kustīga viļņa kodolreaktors

Kustīga viļņa kodolreaktors (traveling-wave reactor – TWR) ir viens no IV paaudzes kodolreaktoru tipiem. Ātro neitronu kodolreaktorā ar nātrija siltumnesēju (sodium-cooled fast reactor) kā kodoldegviela tiek izmantots noplicināts urāns. Kodolreaktorā notiek kodoldegvielas atražošana – noplicinātā urāna pārveide plutonija kodoldegvielā. Aktīvajā zonā notiek kontrolējama kritiskās masas pārvietošanās kustīga viļņa veidā: pakāpeniski no noplicinātā urāna rodas plutonijs nākamajā aktīvās zonas slānī un dalīšanās produkti uzkrājas iepriekšējā slānī. Šīs tehnoloģijas autori uzskata, ka TWR prototipu varētu radīt nākamajos 10–15 gados.

Zinātne

Vēja enerģijas resursa telpiskā sadalījuma modelēšana Latvijas teritorijā

Rakstā apkopoti vēja enerģijas plūsmas sadalījuma analīzes rezultāti Latvijas teritorijā, kas veikti, balstoties uz vēja ātruma novērojumiem 10 m augstumā. Novērojumu veikšanai tika izmantotas sertificētas mēriekārtas 22 meteoroloģisko novērojumu stacijās. Pamatojoties uz mērījumu rezultātiem, tika iegūtas vidējās vēja ātruma vērtības ar vienas minūtes soli laika periodā no 01.01.2015. līdz 31.12.2016. Vēja ātruma un enerģijas blīvuma vidējo vērtību telpiskā sadalījuma modelis tika iegūts ar telpiskās interpolācijas metodi, kas balstīta uz izmērītajām vērtībām, un attēlots kartes veidā ar izšķirtspēju 1 x 1…

Sabiedrība

ES un Baltkrievijas sadarbība ES enerģētikas politikas kontekstā

Patlaban nozīmīgākā politiskā ietvara stratēģija, kas vērsta uz ES sadarbību ar tuviem un tāliem kaimiņiem, ir 2008. gadā prezentētā un 2009. gada maijā oficiāli aizsāktā ES iniciatīva Austrumu partnerība. Šis sadarbības ietvars aptver divdesmit astoņas ES dalībvalstis un sešas postpadomju bloka valstis: Armēniju, Azerbaidžānu, Ukrainu, Gruziju, Moldovu un Baltkrieviju.

Zinātne

Jauniem acis zib

Kopš Marijas Kirī laikiem radiācijas ķīmija un radiācijas fizika ir kļuvušas par ikdienišķām zinātnes nozarēm, kurās strādā ne mazums sieviešu. Šoreiz saruna ar ķīmijas doktori Guntu Ķizāni, kuras zinātniskā mūža liela daļa ir saistīta ar LZA pētniecisko kodolreaktoru Salaspilī un kuras izaudzinātajām šī darba turpinātājām jau ir pašām savi sekotāji.