Aktualitātes

Gatavojamies Baltijas jūras reģiona valstu PEP nacionālo komiteju 6. apaļā galda diskusijai

 0 61 

2014. gada augustā Helsinkos aizsākās Pasaules Enerģijas padomes (PEP) Baltijas jūras valstu nacionālo komiteju reģionālā konsultatīvā un informatīvā iniciatīva – apaļā galda diskusija (World Energy

Read More
Aktualitātes

Gāzesvadu diagnostikas pieredzes stāsts

 0 74 

Gāzesvadu iekšējā diagnostika ir priekšnoteikums gāzes pārvades sistēmas stabilai funkcionēšanai. Latvijā mūsdienīga gāzesvadu iekšējā diagnostika aizsākās jaunās tūkstošgades sākumā. Cauruļvadu iekšējā diagnostika ļauj savlaicīgi atrast

Read More
Tehnoloģijas

Enerģijas akumulācija – viens no dūžiem enerģētiskās sistēmas attīstībā

 0 101 

Pēdējā desmitgadē akumulācijas tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka tās jau uzskata par standarta instrumentu enerģētikas sistēmas pārejā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu visā pasaulē. Globālās enerģijas

Read More
Aktualitātes

Tīras enerģijas pakotne − kā mainīsies elektroenerģijas industrija

 0 75 

Eiropas Savienība patlaban atjaunina enerģētikas politikas satvaru, lai veicinātu pāreju uz tīru enerģiju un paaugstinātu enerģijas piegādes drošību un kvalitāti. Sagaidāms, ka visi jaunie noteikumi

Read More
Zinātne

Kas ir nanotehnoloģija

 0 82 

Nanotehnoloģija ir zinātnes un tehnikas nozare, kuras pārstāvji iegūst un izmanto nanostruktūras no dažādiem materiāliem (metāliem, pusvadītājiem, dielektriķiem, organiskiem un bioloģiskiem materiāliem), tai skaitā ģenētisko

Read More

Gatavojamies Baltijas jūras reģiona valstu PEP nacionālo komiteju 6. apaļā galda diskusijai

Gāzesvadu diagnostikas pieredzes stāsts

Enerģijas akumulācija – viens no dūžiem enerģētiskās sistēmas attīstībā

Tīras enerģijas pakotne − kā mainīsies elektroenerģijas industrija

Kas ir nanotehnoloģija

Zinātne

Krievu kosmisms – ceļā uz jauno pasauli

Pirms sešdesmit gadiem – 1957. gada 4. oktobrī pasauli pāršalc ziņa par pirmo mākslīgo Zemes pavadoni – sputņiku. Eirāzietis Pjotrs Savickis (1895–1968) 1959. gadā raksta: „Man šķiet, ka nepavisam ne nejaušs ir fakts, ka mūsdienās pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, pirmā Saules sistēmas mākslīgā planēta un pirmā raķete „tiešajai satiksmei” ar Mēnesi ir pacēlušies debesīs no krievu pasaules teritorijas. Zemes nomadi pārdzimst par Visuma nomadiem.” Kosmosa iekarošana Krievijā sākas krietni sen pirms pirmā sputņika palaišanas.

Tehnoloģijas

Lielie pavērsieni Ķīnas enerģētikā

Ķīna jau kļuvusi par lielāko enerģijas patērētāju un ražotāju pasaulē. Saskaņā ar dažām prognozēm līdz 2035. gadam tā būs arī lielākā enerģijas importētāja. Neapšaubāmi, pastāv cieša saikne starp Ķīnas ekonomikas izaugsmi un izejvielu cenām pasaulē: drakonu zeme patērē ap pusi pasaules ogļu produkcijas; pēdējos gados tā nodrošinājusi gandrīz visu naftas un dabasgāzes patēriņa pieaugumu. Uz šī fona nopietna uzmanība pievēršama iespaidīgiem pavērsieniem, kas patlaban vērojami Ķīnas enerģētikā.

Zinātne

Mazi modulēti kodolreaktori

Kodolenerģētikas speciālisti kodolreaktoru saimē atsevišķi izdala mazas jaudas reaktorus. To elektroenerģijas jauda nepārsniedz 300 MWel un siltumenerģijas ražotā jauda – 1000 MWth. Konstruktīvi tie sadalīti atsevišķos moduļos, kurus var izgatavot rūpnieciski un samontēt pēc nogādāšanas būvlaukumā, tādējādi ievērojami paātrinot būvniecības gaitu un paaugstinot darbu kvalitāti. Modulētos reaktorus veido tā, lai tos varētu novietot citu pie cita, kas dod iespēju viegli palielināt kopējo energobloka jaudu.

Zinātne

Energiewende – Quo vadis?

  2017. gada Artura Balklava-Grīnhofa vārdbalvu par izciliem sasniegumiem zinātnes popularizēšanā LZA Pavasara pilnsapulcē pasniedza LZA īstenajam loceklim Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošajam pētniekam un daudzu mūsu žurnālā publicēto rakstu par kodolenerģētiku autoram Oļğertam Dumbrājam. Sveicot profesoru ar godpilnās balvas saņemšanu, piedāvājam lasītājiem viņa pārdomas par enerğētiku Vācijā, kas pēc Fukusimas atomelektrostacijas (AES) avārijas 2011. gadā pieņēma lēmumu pilnībā atteikties no kodolenerğijas un slēgt visas savas AES līdz 2021. gadam. Vai jaunā enerģētikas politika (Energiewende) ir nonākusi strupceļā?