Aktualitātes

Nākamajiem gadiem divdesmit trīsdesmit

 0 32 

Latvijas Universitāte (LU) šogad pošas atzīmēt savu simtgadi un saviem studentiem, mācībspēkiem un zinātniekiem uzdāvinājusi jauno Zinātņu māju Torņkalnā, topošajā LU Akadēmiskajā centrā. Par to,

Read More
Zinātne

Magnētisms mūsos un ap mums

 0 63 

Ikviens no mums pazīst kompasu ar kustīgo magnētadatu, kas rāda ziemeļu-dienvidu virzienu. Magnētiskos iežus (magnetītu) pazina jau senajā pasaulē; piemēram, Senajā Ķīnā trešajā gadsimtā p.m.ē.,

Read More
Tehnoloģijas

Termoķīmisko tehnoloģiju vēsture un nākotne enerģētikā

 0 54 

Degšanas procesu mēs parasti iedomājamies vienkāršu un pašsaprotamu: kas gan sarežģīts var būt kamīna liesmā – ieliec kurināmo, piešķil uguni un tas deg, nekas vairāk.

Read More
Zinātne

Par jauno valsts pētījumu programmu “Enerģētika”

 0 78 

Pērnā gada oktobrī tika izsludināts atklāts projektu konkurss valsts pētījumu programmā (VPP) "Enerģētika" (2018–2021), kurai finansējumu nodrošina par enerģētikas nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija. Programmas virsmērķis

Read More
Tehnoloģijas

Saspiestā dabasgāze – “zaļākam” autotransportam Latvijā

 0 82 

Atzīmējot Latvijas pirmās publiskās CNG stacijas ekspluatācijas uzsākšanu, šajā žurnāla "Enerģija un Pasaule" numurā aicinām vēlreiz ieskatīties transporta dekarbonizācijas un CNG sektora attīstības tendencēs ES,

Read More

Nākamajiem gadiem divdesmit trīsdesmit

Magnētisms mūsos un ap mums

Termoķīmisko tehnoloģiju vēsture un nākotne enerģētikā

Par jauno valsts pētījumu programmu “Enerģētika”

Saspiestā dabasgāze – “zaļākam” autotransportam Latvijā

Aktualitātes

Par slānekļa gāzes sektora attīstību pasaulē

Kādi jauninājumi tuvākajās desmitgadēs gaida globālo enerģētikas sektoru? Par to tiek nemitīgi diskutēts un lemts visdažādākajos līmeņos un formātos. Galvenais jautājums: kā radikāli samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu, vienlaikus nodrošinot ekonomiskās izaugsmes iespējas valstīm un reģioniem ar būtisku energoietilpīgās industrijas īpatsvaru. Vairākos pasaules reģionos tiek reāli izskatīta iespēja jau 21. gadsimta pirmajā pusē teju pilnībā atteikties no fosilo energoresursu izmantošanas vai vismaz nodrošināt to ievērojamu samazinājumu primārās enerģijas pakotnē. Visu rakstu lasi te!

Zinātne

Pētnieks un inženieris

Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes (RTU EEF) Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta tāda paša nosaukuma katedras un studentu radošās laboratorijas vadītājs, asociētais profesors Dr. sc. ing. PĒTERIS APSE-APSĪTIS ir strādājis gan zinātnē, gan industrijā un piedalījies vairāk nekā 300 dažādu industriālo elektrotehnoloģisko, automatizācijas iekārtu un IKT projektu izstrādē. 2018. gada nogalē viņš saņēma AS "Latvenergo" un Latvijas Zinātņu akadēmijas lielo atzinību – profesora Alfrēda Vītola balvu par izcilu devumu enerģētikā. Visu rakstu lasi te!

Sabiedrība

Optimizēt

Lauksaimniecības zinātnieku uzdevums ir radīt jaunas, optimālas šķirnes, piemērotas mūsu klimatam un tā izmaiņām, optimālus saimniekošanas modeļus. Arī metodes, kā optimāli izmantot tos resursus, ko agrāk uzskatīja par bezvērtīgiem, vidi piesārņojošiem atkritumiem. Daudz dažādu tēmu būtu ko pārrunāt ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektori ekonomikas doktori IRINU PILVERI, kuru pagājušā gada Rudens pilnsapulcē Latvijas Zinātņu akadēmija ievēlēja par savu īsteno locekli un kura no LZA prezidenta Ojāra Spārīša rokām svinīgajā ceremonijā 18. decembrī saņēma to apliecinošu dokumentu. Saruna – neilgi pirms…

Aktualitātes

Jauns cikls Latvijas enerģētikas politikas plānošanā?

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu enerģētikas politikā aizvadītajā desmitgadē ir bijusi vērojama arvien lielāka unifikācija un centralizācija, un šī tendence turpinās joprojām. To sekmējusi Eiropas Enerģētikas savienības (EES) izveide 2015. gadā, enerģētikas un klimata sektoru mērķu un uzdevumu detalizācija atbilstoši EES piecām dimensijām: piegāžu drošībai, kas balstīta uz solidaritāti, uzticēšanos un vienotu ES dalībvalstu viedokli; pilnībā integrētam un konkurētspējīgam enerģētikas iekšējam tirgum; energoresursu pieprasījuma mazināšanai ar energoefektivitātes palīdzību; pārejai uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku, nostiprinot ES vadošo lomu atjaunojamo un citu zema…

Zinātne

Laika mērījumi

Atbildes uz jautājumu "Kas ir laiks?" var būt dažādas un neviennozīmīgas. Ievērojamais amerikāņu fiziķis Džons Vīlers (John Wheeler, 1911–2008) izteicās filozofiski: "Laiks ir tas, kas kavē visam notikt uzreiz." Laika mērījumi aizsākās senajās civilizācijās un deva iespēju veidot pirmos kalendārus. Jaunajos laikos Galileo Galilejs īstenoja zinātniski precīzus laika mērījumus, atklājot svārsta likumsakarības kā laika etalonu. Mūsdienās atompulksteņi nodrošina laika mērījumus ar precizitāti līdz miljardai daļai mikrosekundes, paverot iespējas navigācijai ar satelītiem kosmosā un uz Zemes. Bez atompulksteņiem nebūtu iespējami daudzi…