Sabiedrība

Godājamie žurnāla “Enerģija un Pasaule” abonenti!

 0 523 

Sakarā ar pieņemto lēmumu par žurnāla “Enerģija un Pasaule” izdošanas pārtraukšanu, lūdzu žurnāla abonentus, kuri ir  veikuši izdevuma abonēšanu 2022. gadam izmantojot VAS “Latvijas pasts”

Read More
Aktualitātes

Godājamie žurnāla “Enerģija un Pasaule” lasītāji!

 0 423 

Diemžēl pēdējā laika notikumi pasaulē ir ietekmējuši arī mūs, tāpēc vēlos Jūs informēt, ka SIA “Enerģija un Pasaule”, kā žurnāla “Enerģija un Pasaule” izdevējs pēc

Read More
Aktualitātes

Enerģētika krustcelēs: kā garantēt energoresursu pietiekamību Eiropai un Baltijai

 0 638 

Ir nepieciešams rast risinājumus, kā maksimāli efektīvi un pēc iespējas mazāk ietekmējot Eiropas un arī Baltijas reģiona ekonomisko stabilitāti, pārorientēt dabasgāzes importa plūsmas no cauruļvadu

Read More
Tehnoloģijas

Olkiluoto AES trešais kodolreaktors: ilgais ceļš līdz pirmajām kilovatstundām

 0 510 

Šī gada 12. marts bija vēsturiska diena Somijas enerģētikā – elektroenerģijas ražošanu sāka Olkiluoto atomelektrostacijas (AES) trešais kodolreaktors, kura būvniecība ilga aptuveni 17 gadus un

Read More
Sabiedrība

Kā ēku renovācija ietekmē iedzīvotāju ikdienu

 0 596 

Ņemot vērā klimatiskos apstākļus Eiropā, tieši ēkas ir viens no lielākajiem siltumenerģijas patērētājiem Eiropas Savienībā (ES). Lai saražotu šo siltumu, tiek radīta vairāk nekā trešdaļa

Read More

Godājamie žurnāla “Enerģija un Pasaule” abonenti!

Godājamie žurnāla “Enerģija un Pasaule” lasītāji!

Enerģētika krustcelēs: kā garantēt energoresursu pietiekamību Eiropai un Baltijai

Olkiluoto AES trešais kodolreaktors: ilgais ceļš līdz pirmajām kilovatstundām

Kā ēku renovācija ietekmē iedzīvotāju ikdienu

Zinātne

Virzība uz zaļo ūdeņradi AS “Latvenergo”

Zaļais jeb no atjaunīgajiem energoresursiem (AER) saražotais ūdeņradis ir viens no efektīviem rīkiem, ar kura palīdzību sasniegt Eiropas Savienības (ES) izvirzītos dekarbonizācijas mērķus līdz 2050. gadam un panākt klimatneitralitāti. To labi atspoguļo Eiropas Komisijas priekšlikumi par zaļā ūdeņraža izmantošanu paketē Gatavi mērķrādītājam 55%, proti: 50% atjaunīgā ūdeņraža patēriņš rūpniecībā līdz 2030. gadam; vismaz 2,6% nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas (zaļais ūdeņradis un uz zaļā ūdeņraža bāzes saražota degviela) īpatsvars 2030. gadā; 0,7% sintētisko degvielu īpatsvars aviācijā 2030. gadā (5% – 2035.…

Zinātne

Inerciālā kodolsintēze

Kodolsintēzes ceļā iegūto enerģiju mēdz tēlaini dēvēt par Saules enerģiju uz Zemes. Tā rodas procesā, kurā saplūst vieglo ķīmisko elementu kodoli un veidojas elementi ar lielāku masu. Deitērijs un tritijs ir pozitīvi lādētas daļiņas, un, lai tās saplūstu un notiktu kodolreakcija, vispirms jāpārvar elektriskie atgrūšanās spēki. To apraksta tā saucamais kodolsintēzes trīskārtējais reizinājums jeb Losona kritērijs (Lawson criterion), kur reizinātāji ir plazmas blīvums, – plazmas ierobežojuma laiks un – plazmas temperatūra. Visu rakstu lasiet šeit!

Tehnoloģijas

Eiropas dabasgāzes tirgus turbulence 2021. gadā

Mūsdienās cilvēki attīstītajās valstīs nevar iedomāties savu dzīvi bez dabasgāzes izmantošanas. Tā tiek lietota gan kā enerģētikas resurss, gan kā izejviela ķīmiskajā rūpniecībā. 2020. gadā pasaulē iegūti 4014 miljardi kubikmetru (BCM) dabasgāzes, no tā 38,4% – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs. Lielākā ražotāja bija ASV, kura ieguva 949 BCM (jeb 23,6%). Būtiskākās neto eksportētājas bija Krievija (230 BCM), Katara (127), Norvēģija (111), Austrālija (103), ASV (77), Turkmenistāna (56). Nozīmīgākās importētājas bija Ķīna (125 BCM), Japāna (105) un Vācija (83).…

Sabiedrība

Ūdeņraža stratēģija: būtisks solis ceļā uz Vācijas ūdeņraža ekonomiku

2020. gada jūnijā Vācija prezentēja savu Nacionālo ūdeņraža stratēģiju (VNŪS), kļūstot par pirmo pasaules valsti, kas izstrādājusi un pieņēmusi tik kompleksu un visaptverošu zaļā ūdeņraža ražošanai, loģistikai un galapatēriņa veicināšanai veltītu dokumentu. Būtiski atzīmēt, ka VNŪS tika publicēta pat pirms Eiropas Savienības (ES) ūdeņraža stratēģijas apstiprināšanas. Savukārt tikai mēnesi vēlāk Vācijas Federālā tīkla aģentūra (Bundesnetzagentur; FTA) izdeva dokumentu par ūdeņraža tīklu regulēšanu un veica aptauju, kurā tirgus dalībniekiem tika uzdots jautājums, vai, viņuprāt, ir nepieciešams regulēt ūdeņraža tīklus un, ja…