Šī gada jūnija sākumā Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā norisinājās ikgadējā elektrības nozares vadošās asociācijasEurelectrickonference Power Summit 2018, kurā tika meklētas atbildes uz jautājumu par ilgtspējīgas enerģētikas nākotni. Eurelectricparedz, ka ceļš uz pilnīgu Eiropas enerğētikas dekarbonizāciju būs iespējams, ja tiks veiktas būtiskas tehnoloģiskas izmaiņas ekonomikā. Kopumā būs nepieciešama plašāka elektroenerģijas izmantošana transportā, rūpniecībā un ēku sektorā.
2018. gada 20. martā tika apstiprināti Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”, saskaņā ar kuriem MK noteikumi Nr. 610 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” atzīti par spēku zaudējušiem.
Eiropas Savienības (ES) un Krievijas Federācijas (KF) attiecību enerģētikas dimensijai aizvadītajos gados ir veltīts tik daudz uzmanības, ka varētu šķist – rast jaunas šī diskursa šķautnes vairs nav iespējams. Tomēr, kā zināms, viss plūst, viss mainās, un šim dinamikas principam ir pakļautas arī KF un ES nebūt ne vienkāršās attiecības. To ģeopolitiskie, stratēģiskie un ekonomiskie faktori ir cieši saistīti ar vairākām jomām, kuru vidū būtiska, ja ne izšķiroša, nozīme atvēlēta enerģētikai.
Šā gada 15. februārī Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas operators (SSO) AS “Gaso” iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (Regulators) jauno sadales pakalpojumu tarifu projektu. Ir pagājuši tieši desmit gadi kopš pašreizējo tarifu pieņemšanas: patlaban spēkā esošie dabasgāzes sadales pakalpojumu tarifi tika apstiprināti tālajā 2008. gadā, kad situācija dabasgāzes sektorā Latvijā būtiski atšķīrās no tagadējās. Aizvadītajos desmit gados dabasgāzes patēriņš valstī ir samazinājies par vairāk nekā 30%, bet sadales sistēmas uzturēšanas izmaksas nav būtiski mainījušās. Turklāt aptuveni 90% SSO izmaksu ir fiksētas.…
No tehnisko dienestu ikdienas darba un to vadošo speciālistu analītiskā potenciāla ir atkarīgs, cik drošas un uzticamas būs dabasgāzes piegādes lietotājiem Latvijā un citās valstīs, ar kurām mūsu dabasgāzes pārvades sistēmu saista fiziskās starpsaslēguma saites. Daudzu dienestu darbs ir cieši saistīts ar krīzes situāciju vadību un potenciālo problēmu prevenciju. Kā viens no svarīgākajiem šo dienestu vidū jāmin AS „Conexus Baltic Grid” Dispečeru daļa, kuras uzdevums ir pārraudzīt dabasgāzes fiziskās plūsmas no sistēmas ieejas punkta līdz lietotājiem, pārzināt un uzraudzīt dabasgāzes…
2018. gada 28. martā “Kapitāls Networks” sadarbībā ar AS “Latvenergo” un finanšu institūciju “Altum” aicināja enerģētikas nozares profesionāļus un citus interesentus uz konferenci “Energoefektivitāte 2018”, lai aplūkotu galvenās aktualitātes energoefektivitātes jomā Latvijā un Eiropas Savienībā. Energoefektivitātes paaugstināšana un energoresursu racionāla izmantošana arvien biežāk tiek saistītas ar visu tautsaimniecības nozaru ilgtspējas nodrošinājumu nākotnē. Konferencē šī tematika tika analizēta kā no energoefektivitātes politikas veidošanas, tā no šīs politikas ekonomisko konsekvenču skatpunkta.
Latvijas pārvades sistēmas operatora mērķis – tāpat kā Eiropas kopējās enerģētikas politikas mērķis – ir nodrošināt stabilu elektroenerģijas pārvades sistēmas darbu un drošu elektroapgādi patērētājiem. Tajā pašā laikā pārvades sistēmas operatoram ir jāveicina elektroenerģijas tirgus darbība un jāpalīdz elektroenerģijas ražošanas industrijai pakāpeniski pāriet uz apkārtējai videi draudzīgāku ražošanu. Lai Latvija sasniegtu šos mērķus, būtiska ir integrācija vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Par to, kādi projekti patlaban tiek īstenoti Latvijas ceļā uz sinhronizāciju ar Eiropas elektrotīkliem, stāsta AS “Augstsprieguma tīkls”valdes loceklis Arnis…
Pienākusi reize ceturtajam Pasaules latviešu zinātnieku kongresam (2018. gada 18. – 20. jūnijs). Ņemot vērā žurnāla „Enerģija un Pasaule” starptautisko atpazīstamību, kā arī iespēju atslēgvārdu enerğija tvert plaši – ar to saprotot Latvijas garīgo, intelektuālo, zinātnisko enerģiju visās nozīmīgākajās nozarēs, tā veidotāji un izdevēji piedāvāja svarīgāko Latvijas zinātņu nozaru vadošajiem pārstāvjiem ar saviem pārskata rakstiem piedalīties žurnāla speciālizdevuma veidošanā latviešu un angļu valodā. Visu rakstu lasi te!
Valstiskuma simtgadi šogad svin ne tikai Latvija, bet arī mūsu kaimiņi – Igaunija, Lietuva un Somija. Sveicot kaimiņvalstis lielajos svētkos, piedāvājam lasītājiem Lietuvas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa Jurğa Vilema pārdomas par Lietuvas enerğētikas nozares attīstību un nākotnes perspektīvām.
Viens no Latvijas un Baltijas nozīmīgākajiem enerģētikas nozares infrastruktūras objektiem – Inčukalna pazemes gāzes krātuve (IPGK) šā gada vasarā svinēs piecdesmito jubileju. IPGK būvniecība tika uzsākta 1966. gadā un pabeigta 1968. gada sākumā, un tā paša gada 9. augustā krātuvē tika iesūknēti pirmie 92 miljoni m³ dabasgāzes. IPGK pēc aktīvās gāzes uzglabāšanas apjoma ir trešā lielākā pazemes gāzes krātuve Eiropas Savienībā (ES), bet, salīdzinot krātuves, kuras ierīkotas ūdensnesējhorizontos, – otrā lielākā aiz Francijas krātuves Šemerī.