Aktualitātes

 102 Posts 0 Comments 78815 Views

Elektrotransports Latvijā: vakar, šodien un rīt

Latvijā reģistrētie elektromobiļi vidēji gadā nobrauc 13 000 – 21 000 km jeb attālumu, kas ir samērojams ar iekšdedzes automašīnu nobraukto distanci. Jau šobrīd Eiropā ir pieejami vairāk nekā 50 elektromobiļu modeļi, kā arī lādējamie hibrīdauto, kuriem regulāri pievienojas jauni. Vēl vairāk – paredzams, ka līdz 2025. gadam Eiropā tieši elektromobiļi veidos līdz 25% no autoražotāju pārdošanas apjoma. Ražotāji ir gatavi jauniem mobilitātes risinājumiem, taču – vai gatavas ir valstu valdības un sabiedrības? Visu rakstu lasiet te!

Par dabasgāzes, atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes sinerģiju

Šā gada 25.– 26. martā Tautu Savienības pilī, Ženēvā, notika Apvienoto Nāciju organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) Gāzes ekspertu grupas sestā sesija. Sesijas darbā piedalījās eksperti no UNECE dalībvalstīm un citām pasaules valstīm, kā arī pārstāvji no Eiropas Komisijas un citām ietekmīgām starptautiskām organizācijām. Latviju šajā pasākumā pārstāvēja Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) prezidents Namejs Zeltiņš. Visu rakstu lasi te!  

Nākamajiem gadiem divdesmit trīsdesmit

Latvijas Universitāte (LU) šogad pošas atzīmēt savu simtgadi un saviem studentiem, mācībspēkiem un zinātniekiem uzdāvinājusi jauno Zinātņu māju Torņkalnā, topošajā LU Akadēmiskajā centrā. Par to, kā tiek apgūta Zinātņu māja un kādas ieceres ar to saistās, iztaujājām Latvijas Universitātes prorektoru eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Lietišķās ģeoloģijas katedras profesoru Valdi Segliņu. Visu rakstu lasiet te!

Trīs tēzes par LEEA senioru kopas sēdē dzirdēto

Šā gada 14. februārī AS "Sadales tīkls" telpās LEEA senioru kopas sēde, kuras gaitā tās dalībnieki un aicinātie viesi varēja iepazīties ar asociācijas mērķiem un uzdevumiem tuvākajam periodam, kā arī dalīties domās par vairākām Latvijas elektroenerģētikai aktuālām problēmām. Līdztekus tam, atceroties Latvijas elektroenerģētikas aizgājušo gadu spilgtākos pārstāvjus un iemūžinot viņu pieredzi un pārdomas par darba mūžā paveikto, sēdē tika demonstrēti fragmenti no Latvijas enerģētikas senioru – tās pamatlicēju un aktīvu veidotāju intervijām, kas tapušas LEEA "enerģētikas dzīvās atmiņas" audiovizuālās iniciatīvas…

Gatavi pārmaiņām kopā ar sabiedrību

Enerģētikas nozarē pēdējās desmitgadēs norisinās dinamiskas pārmaiņas – mūsu ikdienā ienāk atjaunojamie energoresursi, jauni elektroenerģijas tirdzniecības principi, energoefektivitāte, lielākas kļūst enerģijas cenu svārstības. Plānojot infrastruktūru un ražošanu, nozares ekspertiem arvien biežāk jāņem vērā ekonomiskos un sociālos faktorus, piemēram, iedzīvotāju blīvuma izmaiņas reģionos, vidējo ienākumu pieaugumu. Augstākas kļūst sabiedrības prasības pēc tīras, cilvēka veselībai nekaitīgas dzīves telpas un kvalitatīviem pakalpojumiem. Visu rakstu lasi te!

Baltijas jūras reģiona valstu PEP nacionālo komiteju 6. apaļā galda diskusijas gaidās

Diemžēl Baltijas jūras reģiona ES dalībvalstis vieno vien nedaudzas neformālas profesionālās aktivitātes enerģētikas politikas jomā. To vidū izceļama līdz šim vienīgā Pasaules Enerğijas padomes (PEP) Baltijas jūras valstu nacionālo komiteju reģionālā konsultatīvā un informatīvā iniciatīva – apaļā galda diskusija (World Energy Council "Baltic Sea Round Table"). 2019. gada vasarā šis pasākums noritēs jau sesto reizi un pirmo reizi tiks organizēts Latvijā. Visu rakstu lasi te!

Par slānekļa gāzes sektora attīstību pasaulē

Kādi jauninājumi tuvākajās desmitgadēs gaida globālo enerģētikas sektoru? Par to tiek nemitīgi diskutēts un lemts visdažādākajos līmeņos un formātos. Galvenais jautājums: kā radikāli samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu, vienlaikus nodrošinot ekonomiskās izaugsmes iespējas valstīm un reģioniem ar būtisku energoietilpīgās industrijas īpatsvaru. Vairākos pasaules reģionos tiek reāli izskatīta iespēja jau 21. gadsimta pirmajā pusē teju pilnībā atteikties no fosilo energoresursu izmantošanas vai vismaz nodrošināt to ievērojamu samazinājumu primārās enerģijas pakotnē. Visu rakstu lasi te!

Jauns cikls Latvijas enerģētikas politikas plānošanā?

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu enerģētikas politikā aizvadītajā desmitgadē ir bijusi vērojama arvien lielāka unifikācija un centralizācija, un šī tendence turpinās joprojām. To sekmējusi Eiropas Enerģētikas savienības (EES) izveide 2015. gadā, enerģētikas un klimata sektoru mērķu un uzdevumu detalizācija atbilstoši EES piecām dimensijām: piegāžu drošībai, kas balstīta uz solidaritāti, uzticēšanos un vienotu ES dalībvalstu viedokli; pilnībā integrētam un konkurētspējīgam enerģētikas iekšējam tirgum; energoresursu pieprasījuma mazināšanai ar energoefektivitātes palīdzību; pārejai uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku, nostiprinot ES vadošo lomu atjaunojamo un citu zema…

Par Cicerona mantojumu un cerību

1973. gadā Rundāles pilī ienāca kāds ļoti nopietns vīrs ar skarbiem sejas vaibstiem un koncentrētu, caururbjošu skatienu, ar īsiem, uz pieres sasukātiem matiem. Tomēr tūlīt jāprecizē – viņš bija no balta marmora un uz bistes pakājes stāvēja iekalts "CICERONE". Ap 1780. gadu to bija darinājis itāļu tēlnieks Džuzepe Pizani, atveidojot mūsu ēras 1. gadsimtā darinātu portretu Ufici galerijā Florencē, kas tolaik tika uzskatīts par Cicerona portretu. Visu rakstu lasi te!

Dabasgāzes nozares attīstība: pastāvēs, kas pārvērtīsies

AS "Gaso" velta lielu uzmanību jautājumiem, kas saistīti gan ar sistēmas optimizāciju, gan ar elastīgākas un daudzpusīgākas klientu apkalpošanas stratēģijas iedzīvināšanu. Vienmēr jābūt gataviem, ka cīņa par tirgus nišas saglabāšanu var izvērsties jaunu iespēju realizācijā, apgūstot iepriekš neizmantotus vai mazpazīstamus dabasgāzes pielietojuma veidus. Par Latvijas gāzapgādes perspektīvām pastāvīgi mainīgajā enerģētikas politikas konjunktūrā stāsta AS "Gaso" Gāzapgādes attīstības departamenta vadītāja Ināra Laube. Visu rakstu lasi te!