Aktualitātes

 102 Posts 0 Comments 73019 Views

Tu neesi dzimis sev vien

Šis gads žurnālam “Enerģija un Pasaule” paiet Cicerona zīmē, jo dižā romieša vārdā nosauktā balva piešķirta tā veidotājiem. Taču cik liela nozīme klasiskās kultūras mantojumam ir plašākas sabiedrības dzīvē? Sarunā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļas docenti Brigitu Cīruli runājam arī par klasiskās filoloģijas pārstāvju sadarbību ar zinātniekiem no citām, tostarp inženierzinātņu, jomām, jo kura nozare gan var iztikt bez jauniem terminiem, ko nepieciešams veidot, ienākot jaunām tehnoloģijām. Visu rakstu lasiet te!

Mācīt strādāt komandā

Par universitātes vēsturi un šodienu svinību priekšvakarā uz sarunu aicinājām Latvijas Universitātes profesoru, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra vadītāju, Latvijas Kardiologu biedrības prezidentu, Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli un viceprezidentu ANDREJU ĒRGLI. Visu rakstu lasiet te!

Resursu un rezervju loma globālajā energoapgādē

Dažādu energoresursu izmantojumu nosaka to garantētā pieejamība un konkurētspēja, kā arī saderība ar klimata aizsardzības prasībām. Šajā rakstā analizēts, ciktāl energoresursu pieejamība un enerģētikas politikas virzība ietekmē energoresursu patēriņa struktūru, jo īpaši elektroenerģijas ražošanu, kā arī izklāstītas stratēģijas, kas ļauj iespējami labāk sasniegt enerģētikas politikas mērķus – energoapgādes drošību, finansiālo izdevīgumu un saderību ar vidi (tostarp klimata aizsardzību). Visu rakstu lasiet te!

Atbalsts “zaļajai” enerģijai Eiropā: kā veicas Vācijā un Polijā

Vai valstis, kas visaktīvāk atbalsta atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu un ekonomikas dekarbonizāciju, pašas arī vismazāk paļaujas uz fosilo kurināmo savu enerģijas vajadzību nodrošinājumā? Atbilde uz šo jautājumu nebūt nav viennozīmīga, ko pierāda divu visnotaļ atšķirīgu, tomēr dažos aspektos arī visai radniecīgu Centrāleiropas reģiona lielo valstu – Vācijas un Polijas – piemērs. Abas pagaidām ir lielā mērā atkarīgas no elektroenerģijas ģenerācijas cietā kurināmā elektrostacijās, un abās darbojas vairākas Eiropas Savienībā (ES) lielākās šāda veida stacijas, par kuru slēgšanas laiku un nosacījumiem…

Gāzesvadu diagnostikas pieredzes stāsts

Gāzesvadu iekšējā diagnostika ir priekšnoteikums gāzes pārvades sistēmas stabilai funkcionēšanai. Latvijā mūsdienīga gāzesvadu iekšējā diagnostika aizsākās jaunās tūkstošgades sākumā. Cauruļvadu iekšējā diagnostika ļauj savlaicīgi atrast un novērst defektus, kā arī noteikt maksimāli pieļaujamo darba spiedienu gāzesvados. Jo gāzesvads labākā stāvoklī, jo gāzi var pārvadīt ar augstāku spiedienu un lielākā apjomā īsākā laika sprīdī, tātad rentablāk. Visu rakstu lasiet te!

Tīras enerģijas pakotne − kā mainīsies elektroenerģijas industrija

Eiropas Savienība patlaban atjaunina enerģētikas politikas satvaru, lai veicinātu pāreju uz tīru enerģiju un paaugstinātu enerģijas piegādes drošību un kvalitāti. Sagaidāms, ka visi jaunie noteikumi tiks oficiāli apstiprināti līdz šā gada jūlijam. Tīras enerģijas pakotne, kas ietver kopumā astoņas regulas un direktīvas, ieviesīs nozīmīgas pārmaiņas elektroenerģijas industrijā Eiropā un Baltijā. Šajā rakstā apskatītas būtiskākās izmaiņas attiecībā uz elektroenerģijas sistēmu un tirgu. Visu rakstu lasiet te!

UNESCO atzīmējamo dienu kalendārā iekļauts šā gada 3. maijs – renesanses mākslinieka un zinātnieka Leonardo da Vinči (1452 – 1519) 500. nāves gadadiena

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta mākslas zinātnieka Ojāra Spārīša rosināts, LZA goda loceklis mākslinieks Gunārs Krollis izveidojis darbu sēriju, kas nu jau kļuvusi par LZA īpašumu un palielinātu reprodukciju veidā apskatāma augstceltnes trešā stāva vestibilā. Daļa darbu ir Leonardo da Vinči tehnisko zīmējumu fragmenti un daļa – Latvijas mākslinieka kolāžas, kurās vienoti Leonardo zīmējumi un pieraksti ar atsevišķām Gunāra grafikas lapām. Visu rakstu lasiet te!

Jaunais Eiropas Vēju atlants

Kur atrast tik daudz vēja, lai tā pietiktu vēja elektrostacijai? Meklējot atbildi uz šo jautājumu, zinātnieki kopā ar uzņēmējiem noskaidroja vējainākos Eiropas reģionus. Uz iegūto aprēķinu pamata ir izstrādāts jauns interaktīvs Eiropas Vēju atlants. Visu rakstu lasiet te!