Aktualitātes

 57 Posts 0 Comments 14835 Views

Baltijas jūras reģiona valstu PEP nacionālo komiteju 6. apaļā galda diskusijas gaidās

Diemžēl Baltijas jūras reģiona ES dalībvalstis vieno vien nedaudzas neformālas profesionālās aktivitātes enerģētikas politikas jomā. To vidū izceļama līdz šim vienīgā Pasaules Enerğijas padomes (PEP) Baltijas jūras valstu nacionālo komiteju reģionālā konsultatīvā un informatīvā iniciatīva – apaļā galda diskusija (World Energy Council "Baltic Sea Round Table"). 2019. gada vasarā šis pasākums noritēs jau sesto reizi un pirmo reizi tiks organizēts Latvijā. Visu rakstu lasi te!

Par slānekļa gāzes sektora attīstību pasaulē

Kādi jauninājumi tuvākajās desmitgadēs gaida globālo enerģētikas sektoru? Par to tiek nemitīgi diskutēts un lemts visdažādākajos līmeņos un formātos. Galvenais jautājums: kā radikāli samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu, vienlaikus nodrošinot ekonomiskās izaugsmes iespējas valstīm un reģioniem ar būtisku energoietilpīgās industrijas īpatsvaru. Vairākos pasaules reģionos tiek reāli izskatīta iespēja jau 21. gadsimta pirmajā pusē teju pilnībā atteikties no fosilo energoresursu izmantošanas vai vismaz nodrošināt to ievērojamu samazinājumu primārās enerģijas pakotnē. Visu rakstu lasi te!

Jauns cikls Latvijas enerģētikas politikas plānošanā?

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu enerģētikas politikā aizvadītajā desmitgadē ir bijusi vērojama arvien lielāka unifikācija un centralizācija, un šī tendence turpinās joprojām. To sekmējusi Eiropas Enerģētikas savienības (EES) izveide 2015. gadā, enerģētikas un klimata sektoru mērķu un uzdevumu detalizācija atbilstoši EES piecām dimensijām: piegāžu drošībai, kas balstīta uz solidaritāti, uzticēšanos un vienotu ES dalībvalstu viedokli; pilnībā integrētam un konkurētspējīgam enerģētikas iekšējam tirgum; energoresursu pieprasījuma mazināšanai ar energoefektivitātes palīdzību; pārejai uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku, nostiprinot ES vadošo lomu atjaunojamo un citu zema…

Par Cicerona mantojumu un cerību

1973. gadā Rundāles pilī ienāca kāds ļoti nopietns vīrs ar skarbiem sejas vaibstiem un koncentrētu, caururbjošu skatienu, ar īsiem, uz pieres sasukātiem matiem. Tomēr tūlīt jāprecizē – viņš bija no balta marmora un uz bistes pakājes stāvēja iekalts "CICERONE". Ap 1780. gadu to bija darinājis itāļu tēlnieks Džuzepe Pizani, atveidojot mūsu ēras 1. gadsimtā darinātu portretu Ufici galerijā Florencē, kas tolaik tika uzskatīts par Cicerona portretu. Visu rakstu lasi te!

Dabasgāzes nozares attīstība: pastāvēs, kas pārvērtīsies

AS "Gaso" velta lielu uzmanību jautājumiem, kas saistīti gan ar sistēmas optimizāciju, gan ar elastīgākas un daudzpusīgākas klientu apkalpošanas stratēģijas iedzīvināšanu. Vienmēr jābūt gataviem, ka cīņa par tirgus nišas saglabāšanu var izvērsties jaunu iespēju realizācijā, apgūstot iepriekš neizmantotus vai mazpazīstamus dabasgāzes pielietojuma veidus. Par Latvijas gāzapgādes perspektīvām pastāvīgi mainīgajā enerģētikas politikas konjunktūrā stāsta AS "Gaso" Gāzapgādes attīstības departamenta vadītāja Ināra Laube. Visu rakstu lasi te!

AS “Latvenergo” un LZA Gada balva – jau divdesmito reizi

Gada nogalē AS "Latvenergo" kā allaž godina savas nozares izcilniekus zinātnē un tehnoloģijās, kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju pasniedzot Gada balvas enerģētikā. 2018. gada 13. decembrī laureātu sveikšana notika jau divdesmito reizi: tika pasniegta galvenā – profesora Alfrēda Vītola balva par izcilu devumu inženierzinātnēs un enerģētikā, divas Gada balvas par nozīmīgu devumu enerģētikā un divi apbalvojumi jaunajiem zinātniekiem. Tika arī godināti studiju noslēguma darbu laureāti četrās kategorijās: kvalifikācijas darbs, bakalaura darbs, inženierprojekts, maģistra darbs. Visu rakstu lasi te!

No savējiem par kaimiņiem

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit ir starptautisko attiecību noregulēšanas procedūra starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes un ES valstu valdībām, kas seko 2016. gada 23. jūnija referendumam par Lielbritānijas dalību ES, kurā šīs valsts balsstiesīgo pilsoņu vairākums nobalsoja par izstāšanos no apvienotās Eiropas. Kāda varētu būt Brexit ietekme uz Lielbritānijas enerģētikas politiku un sadarbību ar ES vienoto enerģijas tirgu izveidē? Visu rakstu lasi te!

Baltijas elektroenerģijas tirgus pāries no 60 uz 15 minūšu intervāla aprēķinu periodu

Eiropā notiek elektroenerģijas ģenerācijas pārmaiņas – palielinās vēja un saules elektrostaciju īpatsvars, samazinās konvencionālo ģeneratoru daudzums, pieaug starpsavienojumu skaits un tirgu integrācija. Šīm pārmaiņām nepieciešams pielāgot tirgus modeli. Viena no nepieciešamām izmaiņām ir pāreja no 60 minūšu uz 15 minūšu nebalansa aprēķinu periodu, kas ļaus palielināt tirgus dalībnieku lomu energosistēmas balansēšanā ar tirgus mehānismu palīdzību. Visu rakstu lasi te!