Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu enerģētikas politikā aizvadītajā desmitgadē ir bijusi vērojama arvien lielāka unifikācija un centralizācija, un šī tendence turpinās joprojām. To sekmējusi Eiropas Enerģētikas savienības (EES) izveide 2015. gadā, enerģētikas un klimata sektoru mērķu un uzdevumu detalizācija atbilstoši EES piecām dimensijām: piegāžu drošībai, kas balstīta uz solidaritāti, uzticēšanos un vienotu ES dalībvalstu viedokli; pilnībā integrētam un konkurētspējīgam enerģētikas iekšējam tirgum; energoresursu pieprasījuma mazināšanai ar energoefektivitātes palīdzību; pārejai uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku, nostiprinot ES vadošo lomu atjaunojamo un citu zema oglekļa resursu tehnoloģijās; ieguldījumam pētniecībā, inovācijās, konkurētspējas veicināšanā un “zaļajās” tehnoloģijās.
